Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ne tikai nesaskata nekādus likumpārkāpumus faktā, ka lielas pašvaldības vadītājs divreiz lētāk par tirgus cenu tiek pie automašīnas no kompānijas, kura iegūst lielus šīs pašvaldības pasūtījumus, - KNAB šādā rīcībā nesaskata arī nekādas ētiskas problēmas. Par to liecina Pietiek saņemtais KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka oficiālais skaidrojums saistībā ar Jelgavas mēra Andra Rāviņa auto iegādes lietu.
Šā gada aprīlī laikraksts Zemgales Ziņas informēja, ka uzņēmums ALD Automotive par divreiz zemāku cenu, nekā tādus pašus modeļus tirgo citiem, Rāviņam pārdevis 2007.gada izlaiduma mašīnu Volvo, kas līdz tam bija Jelgavas mēra dienesta auto.
Tieši ALD Automotive jau ilgāku laiku ir bijis Jelgavas domes vadības auto piegādātājs, lielā mērā pateicoties ļoti specifiskajām prasībām, ko iepirkumos izvirzījusi pašvaldība. Pēdējā iepirkumā ALD Automotive ieguva 77 500 latu (plus PVN) līgumu uz trim gadiem, nodrošinot domes vadību ar 2011.gada izlaiduma Volvo automašīnām.
Līdz tam nomātās automašīnas tika nodotas atpakaļ uzņēmumam, kurš šoreiz – tāda ir oficiālā versija - 2007. gada izlaiduma Volvo S80 piedāvājis iegādāties Rāviņam. Mērs šo it kā negaidīto piedāvājumu arī izmantojis un automašīnu iegādājies par 3859 latiem – cenu, kas ir būtiski zemāka par tirgus cenu šāda vecuma un modeļa auto.
Parādoties šai informācijai, Pietiek vērsās pie KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, aicinot sākt pārbaudi par publiskotajiem faktiem. Pēc trīsarpus mēnešiem KNAB pārbaudi pabeidza un šādā dāsnā dāvanā pašvaldības vadītājam nekādus pārkāpumus neatklāja.
Pietiek ieinteresēja fakts, kāpēc šajā gadījumā KNAB atšķirībā no citām reizēm nav vēlējies izteikt vismaz viedokli par šādas Jelgavas mēra rīcības ētisko pusi. Taču izrādījās, ka pat šo tēmu KNAB priekšnieks Streļčenoks izteikties īsti nevēlas un negrib arī sniegt kādus paskaidrojumus.
„Kādu iemeslu dēļ šajā gadījumā Jūsu vadītā iestāde neizteica viedokli par šā darījuma ētiskajiem aspektiem, kaut šādu viedokli nesen izteikusi piemēram, saistībā ar Kultūras ministrijā notiekošo? Pēc kādiem kritērijiem Jūsu vadītā iestāde izvēlas gadījumus, kad paust viedokli par ētikas jautājumiem, un gadījumus, kad šādu viedokli nepauž? Kādā Jūsu iestādes iekšējā dokumentā vai normatīvajā aktā uzskaitīti šādu gadījumu kritēriji?” – šādi jautājumi oficiālā pieprasījumā tika uzdoti Streļčenokam.
Taču viss, KNAB priekšnieks uz šiem jautājumiem varēja atbildēt, bija: „Informējam, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktam kontrolē likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu.
Savukārt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 3.pantā noteikts, ka šis likums paredz ierobežojumus un aizliegumus valsts amatpersonām, interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanu un valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes mehānismu.
Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 22.pantu valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem, valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.
Pārbaudes gaitā netika konstatēti fakti, kas liecinātu, ka A.Rāviņš, iegādājoties automašīnu Volvo no SIA ALD Automotive, būtu realizējis valsts amatpersonas pilnvaras vai veicis ar valsts amatpersona amata pienākumiem saistītas darbības, kas ētisku apsvērumu dēļ varētu apšaubīt A.Rāviņa kā valsts amatpersonas darbības objektivitāti un neitralitāti.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
