Streļčenoks nespēj paskaidrot KNAB informācijas ceļus saistībā ar apgabaltiesas vadības izvēli
PIETIEK02.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks nespēj paskaidrot, kā gan bijis iespējams tas, ka tieslietu ministram Jānim Bordānam KNAB informāciju par aizdomīgām darbībām Rīgas apgabaltiesā nosūtījis tikai 2. decembrī, bet Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas rīcībā šī informācija no nezināmiem avotiem nonākusi jau pirms 28. novembra. Tieši šī informācija, kuras saturs joprojām netiek atklāts, ir bijusi pamatā tam, lai par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju kļūtu Daiga Vilsone.
Pietiek jau informēja, ka tikai pagājušā gada 2. decembrī KNAB tieslietu ministram nosūtījis vēstuli, kurā aprakstītas "iespējams, prettiesiskas" rīcības līdz šim Sandras Strences vadītajā Rīgas apgabaltiesā. Taču dīvainā kārtā apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisija uz šo informāciju spējusi reaģēt savā ieteikumā, kas datēts jau ar 28. novembri. Pietiek jau ir publicējis gan komisijas ieteikumu tieslietu ministram Jānim Bordānam, gan viņa lēmumu uz nozīmīgo amatu Strences vietā tomēr virzīt alternatīvo kandidāti Vilsoni, kura komisijas balsojumā bija zaudējusi Strencei.
Taču trīs nedēļu laikā Streļčenoks tā arī nav spējis paskaidrot ne to, kā skaidrojams, ka tieslietu ministram KNAB minēto informāciju nosūtījis 2. decembrī, bet komisijas rīcībā tā nonākusi jau pirms 28. novembra, ne arī to, cik bieži KNAB pirms atbildīgu amatpersonu nozīmēšanas izsūta šīs amatpersonas kompromitējošu informāciju bez atbilstoša tiesiska statusa, pēc kādu personu aicinājuma vai iniciatīvas tas notiek un cik bieži pērn bijuši šādi gadījumi.
Sākotnēji KNAB preses pārstāve Pietiek paziņoja, ka "jautājumus saņēmu un tiklīdz būs atbildes - došu ziņu", taču "ziņa" tā arī netika dota. No avotiem KNAB Pietiek noskaidrojis, ka informācija aizturēta pēc paša Streļčenoka rīkojuma, kurš pēc savas vietnieces Strīķes atlaišanas nevar atļauties vēl kādu papildu skandāliņu.
Skaidrību saistībā ar šīs informācijas izplatīšanu nav viesusi arī pati Strīķe, - viņa žurnālam Ir ir minējusi tikai vienu vēstuli, taču no viņas skaidrojuma izriet, ka Streļčenoks par to bijis lietas kursā: "Vēstuli par Rīgas apgabaltiesu pieļauj likums - vai pat nosaka mums par pienākumu. Vēstule tika sagatavota. Streļčenoks iemeta acis tajā un deleģēja mani to parakstīt. (..) Ja pēc tam kaut kas izrādīsies ne tā, vainīga būs Strīķe."
Taču skaidrs, ka šai informācijai, par kuras izplatību un saturu klusē kā Streļčenoks, tā Strīķe, apgabaltiesas priekšsēdētāja izvēlē ir bijusi faktiski izšķiroša loma. "Ņemot vērā to, ka komisija tika informēta par biroja rīcībā esošu informāciju, kas rada šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju, un tikpat kā līdzvērtīgu balsojumu, komisija piecu locekļu vārdā (vienam pret un vienam atturoties) iesaka pievērst uzmanību Daigas Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan viņas profesionālās spējas, gan arī tiesnešu un tiesu darbinieku atsauksmes par kandidāti," - šādā formā tā pieminēta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas ziņojumā.
Savukārt Bordāns savā lēmumā par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas ieteikumu un kandidāta virzīšanu piemin gan to, ka "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā ir informācija, kura norāda uz Rīgas apgabaltiesā notikušajām un notiekošajām iespējami prettiesiskajām darbībām, kas rada šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju", gan to, ka KNAB kā "kompetenta valsts iestāde, kas pilda likumā noteiktas funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, ir vērsusi tieslietu ministra uzmanību uz kandidātes S.Strences līdzšinējās darbības izvērtējumu".
Tāpat Bordāns minējis, ka "tieslietu ministra rīcībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2013.gada 2.decembra vēstule Nr.2/208s, kurā atspoguļotā informācija norāda uz tādām darbībām tiesas spriešanā S.Strences vadītajā Rīgas apgabaltiesā, kas vērstas uz atsevišķu personu grupu, nevis visas sabiedrības interesēm. Ziņojumā esošā informācija norāda arī uz to, ka minētās darbības notikušas un notiek S.Strences kā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas pilnvaru termiņa laikā. Par minēto vēstuli S.Strence tika informēta intervijas ar ministru laikā".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
