Streļčenoks paziņo, ka tiesas jau publiskotais nolēmums par „Latvenergo” naudu esot sabiedrībai neizpaužama krimināllietas sastāvdaļa

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem spēkā stājušies tiesu nolēmumi nevar būt ierobežotas pieejamības informācija (izņēmums - sensitīvā personu informācija), un šo faktu arī ņēma vērā Rīgas Centra rajona tiesa, pēc Pietiek pieprasījuma publiskojot tiesneša Anda Celma 9. marta lēmumu, ar kuru valsts budžetā Latvenergo amatpersonu lietas ietvaros ieskaitīti 442 tūkstoši „bezsaimnieka” dolāru, kas atradušies kādas ārzonas kompānijas kontā Igaunijas bankā Eesti Krediidipank.

Taču KNAB priekšnieks – vai arī KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, kura, spriežot pēc dokumenta, ir bijusi tā sagatavotāja, - ar šādām Latvijas likumdošanas niansēm, spriežot pēc Streļčenoka oficiālās atbildes uz pieprasījumu KNAB publiskot šo tiesas lēmumu, nav pazīstams.

Pat nemēģinot norādīt uz to, ka tiesas nolēmums būtu jāpieprasa tiesai un nevis kriminālprocesa virzītājiem, Streļčenoks savā vēstulē paziņo: „Ņemot vērā to, ka neesat persona, kurai saskaņā ar Krimināllikumā noteikto būtu tiesības iepazīties ar krimināllietas Nr. 16870001410 materiāliem pirmstiesas izmeklēšanas laikā, Rīgas Centra rajona tiesas tiesneša Anda Celma 2012. gada 9. marta nolēmums Jums nevar tikt izsniegts, kā arī nevar tikt nodrošināta iespēja ar to iepazīties.”

Interesanti, ka, kā izriet no vēstules, KNAB nav pat mēģinājis noskaidrot, kā rīkosies tiesa, lai gan pieprasījums izsniegt tiesas nolēmumu gan tiesa, gan KNAB tika nosūtīts vienlaikus. Taču, kamēr tiesa uz pieprasījumu reaģēja nekavējoties, pieprasīja oficiālo samaksu par nolēmuma kopēšanu un pēc tā saņemšanas informāciju sniedza, KNAB priekšniekam atbildes sniegšanai bija nepieciešams divu nedēļu pārdomu laiks.

Iepriekš KNAB paziņojumi par naudas konfiskāciju Latvenergo lietas ietvaros ir bijuši pretrunīgi. KNAB šā gada marta beigās publiski paziņoja, ka esot stājušies spēkā "tiesas lēmumi", kas paredzot, ka šīs lietas ietvaros "finanšu līdzekļi dažādās valūtās kopumā 448 000 latu apmērā ir konfiscējami, ieskaitot tos valsts budžetā". Taču, kā rāda tiesu sistēmas datu bāze, 9. marta Centra rajona tiesas lēmums ir vienīgais nolēmums, kas ticis pieņemts saistībā ar Latvenergo kriminālprocesu. KNAB nav vēlējies šīs pretrunas izskaidrot.

Pietiek jau informējis, ka saskaņā ar šo vienīgo tiesas lēmumu pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka 2008.gadā aizdomās turētais privātuzņēmējs un Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona biznesa partneris Andrejs Livanovičs Igaunijas Republikas uzņēmuma OU Isengar vārdā noslēdzis konsultācijas līgumu ar Turcijas Republikas uzņēmumu GAMA saistībā ar AS Latvenergo konkursu par TEC - 2 otrās kārtas rekonstrukcijas darbiem. Savukārt 2010.gada martā, parakstot dokumentus ar atpakaļejošiem dokumentiem, ar mērķi saņemt pretlikumīgus finanšu līdzekļus no uzņēmuma GAMA Igaunijā reģistrētais uzņēmums OU Isengar nomainīts uz Kiprā reģistrētu uzņēmumu Limmarine Ltd.

Pirmos naudas līdzekļus no GAMA uzņēmums Limmarine Ltd saņēmis 2010.gada 4.maijā. Nauda tālāk, lai to legalizētu, pārskaitīta dažādiem uzņēmumiem, tajā skaitā Britu Virdžīnu salās reģistrētajam ārzonas uzņēmumam Rosabella Investments Ltd, kura konti atradās Igaunijas Krediidipank. Ārzonas uzņēmuma 2010. gada 18. jūnijā no uzņēmuma Glencore Grain B.V. konta Nīderlandē un ārzonas uzņēmuma AREON INTERNATIONAL AG konta, pamatojoties uz līgumiem par pakalpojumu sniegšanu un preču piegādi, ieskaitīti ievērojami finanšu līdzekļi – kopumā nedaudz vairāk kā 442 tūkstoši dolāru.

Rosabella Investments faktiskie īpašnieki tā arī nav noskaidroti, un, tā kā jau tolaik bijis skaidrs, ka Latvenergo amatpersonu lieta ievilksies, KNAB nolēmis atrisināt „bezsaimnieka” naudas jautājumu. „Pirmstiesas izmeklēšanā neviena kriminālprocesā iesaistītā persona nevarēja un necentās pierādīt savas likumīgās tiesības uz šo naudu un neizteica savu interesi par arestētiem naudas līdzekļiem, līdz ar to nav zināms mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs, kā arī netika iegūti pierādījumi vai kādai personai ir likumīgas tiesības uz minētajiem finanšu līdzekļiem,” teikts Centra rajona tiesas lēmumā.

Tiesa arī piekritusi KNAB uzskatam, ka „manta - finanšu līdzekļi ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu”, tā atzīstama par noziedzīgi iegūtu un līdz ar to ir konfiscējama, tos ieskaitot Latvijas valsts budžetā, kas līdz ar to saņēmis nedaudz vairāk kā 442 tūkstošus dolāru. Faktiski nav šaubu, ka līdz ar to šo summu tā arī nav saņēmuši Latvenergo lietā iesaistītie, taču tas, vai KNAB to tiešām izdosies pierādīt, pagaidām vēl nav skaidrs.

Novērtē šo rakstu: