Streļčenoks pelna iztiku, vadot pašvaldības darbiniekiem seminārus par korupciju
Lato Lapsa22.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka, pirms trim gadiem beidzoties amata pilnvaru termiņam, toreizējais neveiksmīgais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks runāja par darba piedāvājumiem no starptautiskām organizācijām, realitāte ir izrādījusies daudz pieticīgāka – bijušais KNAB vadītājs ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un pelna, lasot pašvaldībām lekcijas par korupciju.
Beidzoties amata pilnvaru termiņam un nesekmīgi startējis jaunā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu, J. Streļčenoks 2016. gada novembra sākumā publiski pavēstīja, ka izskatīšot visus darba piedāvājumus un ka jau vasarā viņam esot izteikti „darba piedāvājumi no starptautiskām organizācijām”.
Taču tagad, trīs gadus vēlāk situācija ir nedaudz citāda, - vilinoši darba piedāvājumi tā arī nav saņemti, un kādreizējais KNAB vadītājs tagad dienišķo maizi pelna kā saimnieciskās darbības veicējs, lasot pašvaldību darbiniekiem lekcijas par korupcijas tēmu.
Tā, piemēram, šā gada septembrī J. Streļčenoks kā „apmācību veicējs pretkorupcijas un interešu konfliktu risku novēršanā” nopelnījis 3375 eiro, par katru no 150 apmācāmajiem Ķekavas pašvaldības iestāžu darbiniekiem saņemot 22,50 eiro.
Šo naudu bijušais KNAB priekšnieks saņēmis par pašvaldības darbinieku izglītošanu „pieaugušo neformālās izglītības programmas” ietvaros ar nosaukumu „Korupcijas un interešu konflikta novēršana valsts un pašvaldību institūciju darbībā”.
Realitātē gan šīs programmas apgūšana izpaudusies tā, ka J. Streļčenoks par 3375 eiro noturējis trīs seminārus par tēmām - interešu konflikts un to novēršana, vispārējie un speciālie ierobežojumi un aizliegumi valsts amatpersonām, dāvanu un ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi un institūcijas vadītāja un valsts amatpersonas pienākumi. Katrs seminārs ildzis četras stundas.
Kā skaidro Ķekavas pašvaldībā, apmācībās piedalījušies novada pašvaldības domes deputāti, domes komisiju locekļi, pašvaldības centrālās administrācijas darbinieki un pašvaldības iestāžu vadītāji. Apmācības notikušas saskaņā ar MK noteikumiem par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskās personas institūcijā.
Interesanti, ka bijušais galvenais korupcijas apkarotājs pie pietiekami izdevīgā pašvaldības pasūtījuma ticis, tai neizsludinot publisku iepirkumu. Pašvaldība skaidro, ka tas arī nav bijis vajadzīgs, jo „apmācību kopējā summa nepārsniedza slieksni, no kura ir jāveic iepirkuma procedūra”.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Latvijas Avīze.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
