Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Drošības policijas neprofesionālu izsekošanu sašutušajai bijušajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei viņas ceturtdienas Facebook ierakstā ir taisnība: Drošības policijas budžets ir jau pārsniedzis „grandiozus” 15 miljonus eiro gadā un četru gadu laikā ir dubultots.

Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Drošības policija jau tradicionāli nevēlas sniegt jebkādas ziņas par sava ikgadējā budžeta apmēriem un izlietojumu, apgalvojot, ka šādu informāciju aizliedz izpaust valsts likuma aizsardzības normatīvie akti.

Šī Drošības policijas slepenība īpaši savādu priekšstatu rada, ņemot vērā, ka Finanšu ministrijas interneta mājas lapā atrodamie dati par valsts budžetu šādu informāciju atklāj - turklāt ne tikai Drošības policijas finansējuma kopapjomu, bet arī tā struktūru.

Kā rāda šie dati, vēl 2014. gadā Drošības policijas kopējais budžets bija „tikai” 7 592 378 eiro, no kuriem gandrīz visa summa - 7 589 994 eiro - bijusi dotācija no vispārējiem budžeta ieņēmumiem. Tiesa, 2384 eiro Drošības policija bija paredzējusi gūt no "ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem". Kas ir šie Drošības policijas sniegtie maksas pakalpojumi, atklāts netiek.

Savukārt 2015. gadā Drošības policijas budžets jau bija palielināts iespaidīgi - par aptuveni trešo daļu, līdz 10 370 563 eiro. Līdz ar to, neraugoties uz pieticīgajiem darbības rezultātiem, Drošības policijas budžets tika palielināts par 2 780 569 eiro.

Arī 2016. gada budžeta palielinājums bija vērā ņemams, tā kopapjomam sasniedzot absolūto Drošības policijas finansējuma rekordu - 11 619 192 eiro. Tātad palielinājums ir vēl par aptuveni 1,25 miljoniem eiro.

Savukārt šim gadam Drošības policijas budžets ir palielināts vēl iespaidīgāk – jau līdz 15 269 475 eiro, tātad vēl par 3,65 miljoniem eiro. Kopumā kopš 2014. gada līdz 2017. gadam šīs iestādes budžets ir jau vairāk nekā dubultots, pieaugot par 7,67 miljoniem eiro.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepriekš nevēlējās atklāt, kurš tieši ierosinājis un aprēķinājis tieši šādu budžeta palielinājumu: viņa preses pārstāve ir vienīgi minējusi, ka pamatā esot "jaunā ģeopolitiskā situācija, notikumi Ukrainā, situācija pierobežā, nepieciešamība rūpīgāk pārbaudīt tos cilvēkus, kas prasa un kam jau ir termiņuzturēšanās atļaujas, nepieciešamība ciešāk uzraudzīt interneta vidi saistībā ar terorisma propagandu u.c. jautājumi".

Līdz ar to iespaidīgais finansējums esot piešķirts, lai "nodrošinātu valsts iekšējo drošību", kā arī, lai "stiprinātu Drošības policijas analītisko kapacitāti, tai skaitā, lai izveidotu termiņuzturēšanas atļauju pieprasītāju pārbaužu un pasažieru datu informācijas analīzes nodaļas", visbeidzot, "finansējums palielināts uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un tehniskā aprīkojuma iegādei".

Neko par nepieciešamību nodrošināt konkrētus darbības rezultātus, kas būtu atbilstoši piešķirtajam finansējumam, Iekšlietu ministrija gan nav ieminējusies.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...