Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Kultūras ministrijas (KM) atbalstu pie 428 400 latu liela struktūrfondu līdzfinansējuma ticis spīķeru rekonstrukcijas projekts, kura realizācija ir apšaubāma. Cits projekta naudas saņēmēju – Ulda Dinnes (attēlā) un Igora Bukovska – kopīgais spīķeru attīstības bizness Pilnsabiedrība Spīķeri jau otro gadu ir tiesiskās aizsardzības procesā, lai izvairītos no maksātnespējas. Rekonstruējamā ēka, kas pieder Dinnem un Bukovskim, ieķīlāta bankā kā daļa no nodrošinājuma 4,7 miljonu lielajai Swedbank prasībai pret Spīķeriem. Pietiek pirms Lieldienām tā arī nesagaidīja konkrētu atbildi no kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (Vienotība), vai ministrija, atbalstot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudas piešķiršanu šim projektam, zināja par tā realizētāju biznesa problēmām un to, ka ēka ieķīlāta.

Kopējais projekta finansējums ir 1 071 000 latu. No tiem 428 400 lati ar KM svētību piešķirti no ERAF, bet atlikušie 642 600 latu jāfinansē pašiem projekta veicējiem. Uldis Dinne Pietiek apgalvo, ka tos iemaksās viņa biznesa partneris un otrs rekonstruējamās ēkas īpašnieks Igors Bukovskis. Par šo naudu paredzēts ēkas iekštelpu remonts un restaurācija, trešā stāva pārseguma izbūve un ēkas fasādes restaurācija. Pēc projekta īstenošanas šai ēkai jākļūst par dažādu kultūras pasākumu un laikmetīgās mākslas izstāžu norises vietu, paplašinot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja darbību.

No kultūras ministres Ēlertes sākotnējās atbildes Pietiek izriet, ka ministrija ir gatava pārbaudīt jau apstiprināto projektu, ja tai būs informācija, kas to liks darīt. „Kultūras ministrijai ir tiesības veikt pārbaudes apstiprinātajos projektos, tāpēc, ja Jūsu rīcībā ir informācija, kas būtu par pamatu veikt šādu pārbaudi, lūdzu, to iesniegt Kultūras ministrijā,” bija atbilde, ko ar padomnieka Andra Saulīša starpniecību Pietiek sniedza Ēlerte. Tiešas atbildes, vai KM vadība bijusi informēta par spīķeru projekta īstenotāju finanšu problēmām, nebija.  Tikmēr Uldis Dinne Pietiek neslēpj – KM projektu vērtēšanas gaitā bijusi informēta par līdztekus norisošo tiesiskās aizsardzības procesu. Spīķeru projekts esot tik publisks, ka „ļoti daudzi cilvēki par to ir lietas kursā”. Par Pilnsabiedrības Spīķeri nedienām pēdējo mēnešu laikā bijušas arī publikācijas presē.

No vienas puses Uldis Dinne atzīst, ka konkrētās spīķeru ēkas rekonstrukcijas projekts ietilpst pilnsabiedrības maksātspējas atgūšanā, no otras puses viņš uzsver, ka Pilnsabiedrības Spīķeri finanšu problēmām un tiesiskās aizsardzības procesam nav nekāda sakara ar šo konkrēto projektu. Pat neņemot vērā šo pretrunu, abus biznesus ir faktiski neiespējami nošķirt. Par projekta līdzekļiem rekonstruējamā ēka ir ieķīlāta par labu Swedbank un kalpo kā nodrošinājums 4,7 miljonu lielajam Pilnsabiedrības Spīķeri kredītam šajā bankā, kura dēļ arī uzsākts tiesiskās aizsardzības process. Otrkārt, Uldis Dinne kopā ar otro ēkas īpašnieku Igoru Bukovski ir vienīgie Pilnsabiedrības Spīķeri dalībnieki. Spīķeriem ir tikai divi dalībnieki – SIA Dundurmuižai, kas saskaņā ar Lursoft datiem pilnībā pieder Uldim Dinnem, un SIA Engures jahtu osta, kas uz pusēm pieder Igoram Bukovskim un kādreizējam Andra Šķēles biznesa partnerim Ērikam Masteiko. Pilnsabiedrībai Spīķeri, kurai noteikts tiesiskās aizsardzības process, šajā teritorijā pieder deviņas citas ēkas.

Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) piemērošanu Spīķeriem lēma 2009. gada 26. oktobrī. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu šis process var ilgt divus gadus, tātad noslēgsies šogad vēlā rudenī. ĀTAP laikā uzņēmumam jāturpina pildīt saistības pret kreditoriem, tomēr tie nevar pieteikt maksātnespēju, piedzīt parādus, izsolīt mantu vai arestēt kontus. Ja Spīķeri nebūs pārliecinājuši par dzīvotspēju savus kreditorus, pirmkārt jau Swedbank, kuras prasījums ir gandrīz 90% no visas prasījuma summas, jau gada beigās banka var vērst prasību arī pret ERAF naudu ieguvušo spīķeru ēku.

„Nu, pieņemsim, mēs nolaižam visu greizi, banka to ēku atņems, bet valstij jau es palikšu parādā. Visādā ziņā tā ēka būs rekonstruēta, viņai nebūs īpašnieki Dinne un Bukovskis, bet kāds cits. Tā ka vienīgais cietējs no tā visa var būt nevis sabiedrība, kas būs ieguvusi skaistu muzeja ēku, bet es. Kāda sabiedrībai pa lielam interese, kas būs īpašnieks?” savus apsvērumus Pietiek klāsta Dinne. Vienlaikus viņš uzsver, ka rekonstruētās spīķeru ēkas atsavināšana par labu kreditoriem „būs pēdējais, ko mēs kā īpašnieki pieļausim”.

Pašlaik Dinne un Bukovskis turpinot pārrunas ar Swedbank, uz kādiem nosacījumiem banka varētu noņemt rekonstruējamai spīķeru ēkai uzlikto ķīlu. Kamēr vienošanās nebūs panākta un ķīla noņemta, darbus pie projekta realizācijas viņi nesākšot. Noprotams, ka pašlaik abi īpašnieki ar banku kaulējas, pret cik lielu maksājumu Swedbank piekristu noņemt ēkai ķīlu. Dinne apgalvo, ka ERAF nauda viņiem vēl nav pārskaitīta un līdz projekta uzsākšanai viņi arī to nevēloties. „Man nav mērķis to naudu iebāzt kabatā,” uzsver Dinne.

Projekta noteikumi tā realizācijai dod 23 mēnešus, projekts apstiprināts jau 2010. gada 28. oktobrī. Projektu plānots īstenot no 2011. gada 2. ceturkšņa, tas ir, sākot ar maiju, līdz 2013. gada 1. ceturksnim. Kopš projekta apstiprināšanas ir pagājuši seši mēneši, bet darbi nav uzsākti un nav zināms, kad tas notiks. „Mēs ar projekta realizāciju šausmīgi nesteidzamies. Oktobrī beigsies tiesiskās aizsardzības process un mums ir visi iemesli domāt, ka, no viņa izejot, mēs atgriezīsimies normālā maksātspējā – par to pagaidām šaubu vispār nekādu nav,” saka Dinne.

Ulda Dinnes brālis Jānis Dinne pēdējos gados ziedojis kopumā 9,8 tūkstošus latu Pilsoniskajai savienībai (PS), kuru no pagājušā gada pārstāv kultūras ministre Ēlerte. Uldis Dinne uzsver, ka pats ir „pilnīgi apolitisks cilvēks” un brālis Jānis Dinne, kurš ziedojis PS, nav viņa biznesa partneris kādā no ar spīķeriem saistītā projektā. KM labvēlība pret spīķeru kultūras kvartāla attīstību sākusies jau Tautas partijas ministres Helēnas Demakovas laikā, tādēļ neesot pamata teikt, ka pie struktūrfondu finansējuma projekts ticis, pateicoties Diņņu ģimenes ziedojumiem PS.

2007. gada februārī šis spīķeris vienlaikus ar vēl vairākiem īpašumiem tika ieķīlāts Hansabankā (tagad Swedbank) kā nodrošinājums kredītam. Sākotnējā aizdevuma summa bija 2 891 308 lati, bet pēc pāris mēnešiem tā tika palielināta vairāk nekā par pusmiljonu latu līdz 3 411 308 latiem. Spriežot pēc pēdējiem zemesgrāmatas datiem, ēkai uzlikta 4 775 831 lata hipotēka. Kā pārliecinājās Pietiek, šis 2007. gada 17. janvāra aizdevuma līgums Nr. 06-153777-IN iekļauts Pilnsabiedrības Spīķeri ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kā viens no četriem kredītlīgumiem, no kuriem izriet Swedbank kopumā 4 771 797 latu lielā prasība pret Spīķeriem.

Divstāvu ēku Maskavas ielā 12 un 388 kvadrātmetru zemesgabalu zem tā, Uldis Dinne kopā ar savu biznesa partneri Igoru Bukovski uz pusēm nopirka 2004. gadā. Toreiz zemes kadastrālā vērtība bija 31 040 latu, bet zemei – 1 830 latu.

Spīķeru problēmas sākās līdz ar ekonomisko krīzi un nekustamo īpašumu burbuļa plīšanu 2009. gadā. Galvenais pilnsabiedrības ienākumu avots bija nomas maksas, tiklīdz sākās nomnieku problēmas tās maksāt, sākās Spīķeru grūtības norēķināties ar saviem kreditoriem. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Stumdīšanās Rīgas domē

FotoŠobrīd lielākā uzmanība tiek pievērsta valdībai un tās sagatavotajam budžeta projektam, kas nesen tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ir skaidrs, ka deputāti izmantos visas iespējas, lai izstāstītu tautai, cik ļoti visi par to rūpējas. Jo īpaši skaistas un emocionāli piesātinātas runas ir sagaidāmas no opozīcijā esošajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem, tajā skaitā no ZZS un “Saskaņas” deputātiem.
Lasīt visu...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...

3

Uz kopējā fona "Repharm" ir tīri labs un valstiski nozīmīgs koncerns

FotoKatru gadu rudenī atrodas kāds, kas raksta apskatu par šādu tēmu. "Sagadīšanās pēc” katru rudeni farmācijas tirgus sašūpojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatīvajos aktos, īpašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecībās. Vārdu "sagadīšanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenī tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalīts medicīnai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gan citu darīt zaglim, kurš noķerts ar svešu maku rokā?

Šorīt notērēju pārdesmit minūtes laika, lai kļūtu par divsimt deviņdesmit un nezin kuro cilvēku, kurš...

Foto

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

Politmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas...

Foto

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada...

Foto

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem...

Foto

Modernā banalitāte

Banalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna...

Foto

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

Jebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida...

Foto

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

Nezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks...

Foto

Partijas pamodušās no miega

Izskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to...

Foto

Objektīvā realitāte

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai...

Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...