Strupišu un stukānu tiesiskuma teātris: kā tiek radīta izmeklēšanas ilūzija, lai aizsargātu varas pārstāvjus
Pietiek lasītājs23.04.2025.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Latvijas tiesiskajā sistēmā atkal tiek spēlēta izmeklēšanas izrāde, kuras mērķis ir nevis patiesības noskaidrošana, bet gan sabiedrības nomierināšana un varas pārstāvju aizsardzība. Nesen Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosināja pārbaudi, lai noskaidrotu, vai ir pamats ģenerālprokurora Jura Stukāna atbrīvošanai no amata. Šī pārbaude uzticēta senatorei Aijai Brantai, kura iepriekš izmeklēja ģenerālprokurora iespējamos nevainīguma prezumpcijas pārkāpumus, taču izmeklēšana beidzās bez rezultātiem.
Iepriekšējā izmeklēšanā senatorei bija jāvērtē ģenerālprokurora rīcība, kas, iespējams, pārkāpa nevainīguma prezumpciju. Tomēr šī izmeklēšana beidzās bez konkrētiem secinājumiem vai atbildības uzņemšanās. Tagad, kad atkal tiek izskatīts jautājums par ģenerālprokurora atbilstību amatam, tiek izmantota tā pati senatore, kas iepriekš nespēja vai nevēlējās noskaidrot patiesību.
Šāda prakse rada nopietnas bažas par tiesiskuma principu ievērošanu Latvijā. Ja izmeklēšanas tiek veiktas tikai formāli, bez reālas vēlmes noskaidrot patiesību un saukt pie atbildības vainīgos, tad tas grauj sabiedrības uzticību tiesu sistēmai un veicina bezatbildību varas struktūrās.
Tiesiskuma ilūzija, ko rada šādas izmeklēšanas, ir bīstama demokrātijas pamatiem. Sabiedrībai ir jāpieprasa caurspīdīgums, atbildība un reāla rīcība no tiem, kas ir atbildīgi par tiesiskuma nodrošināšanu valstī.
Šī situācija atgādina, ka bez neatkarīgas un objektīvas izmeklēšanas nav iespējams nodrošināt taisnīgumu un likuma varu. Ir nepieciešams pārskatīt izmeklēšanas procesus un nodrošināt, ka tie tiek veikti godīgi un profesionāli, lai atjaunotu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai. Nav ne mazāko šaubu, ka arī šoreiz tieslietu sistēma parādīs to, ka savējos, lai arī kādus, mēs sargāsim līdz pēdējam.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
