Strupišu un stukānu tiesiskuma teātris: kā tiek radīta izmeklēšanas ilūzija, lai aizsargātu varas pārstāvjus
Pietiek lasītājs23.04.2025.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Latvijas tiesiskajā sistēmā atkal tiek spēlēta izmeklēšanas izrāde, kuras mērķis ir nevis patiesības noskaidrošana, bet gan sabiedrības nomierināšana un varas pārstāvju aizsardzība. Nesen Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosināja pārbaudi, lai noskaidrotu, vai ir pamats ģenerālprokurora Jura Stukāna atbrīvošanai no amata. Šī pārbaude uzticēta senatorei Aijai Brantai, kura iepriekš izmeklēja ģenerālprokurora iespējamos nevainīguma prezumpcijas pārkāpumus, taču izmeklēšana beidzās bez rezultātiem.
Iepriekšējā izmeklēšanā senatorei bija jāvērtē ģenerālprokurora rīcība, kas, iespējams, pārkāpa nevainīguma prezumpciju. Tomēr šī izmeklēšana beidzās bez konkrētiem secinājumiem vai atbildības uzņemšanās. Tagad, kad atkal tiek izskatīts jautājums par ģenerālprokurora atbilstību amatam, tiek izmantota tā pati senatore, kas iepriekš nespēja vai nevēlējās noskaidrot patiesību.
Šāda prakse rada nopietnas bažas par tiesiskuma principu ievērošanu Latvijā. Ja izmeklēšanas tiek veiktas tikai formāli, bez reālas vēlmes noskaidrot patiesību un saukt pie atbildības vainīgos, tad tas grauj sabiedrības uzticību tiesu sistēmai un veicina bezatbildību varas struktūrās.
Tiesiskuma ilūzija, ko rada šādas izmeklēšanas, ir bīstama demokrātijas pamatiem. Sabiedrībai ir jāpieprasa caurspīdīgums, atbildība un reāla rīcība no tiem, kas ir atbildīgi par tiesiskuma nodrošināšanu valstī.
Šī situācija atgādina, ka bez neatkarīgas un objektīvas izmeklēšanas nav iespējams nodrošināt taisnīgumu un likuma varu. Ir nepieciešams pārskatīt izmeklēšanas procesus un nodrošināt, ka tie tiek veikti godīgi un profesionāli, lai atjaunotu sabiedrības uzticību tiesu sistēmai. Nav ne mazāko šaubu, ka arī šoreiz tieslietu sistēma parādīs to, ka savējos, lai arī kādus, mēs sargāsim līdz pēdējam.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
