Studenti, jums kaut kas nepatīk? Ņemiet akadēmisko gadu un ceriet
LR tiesībsargs24.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesībsargs ir saņēmis daudzu personu iesniegumus ar lūgumu izvērtēt Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk – RSU) rektora rīkojumu [1] par studiju procesa turpmāko organizēšanu Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos. Tas nosaka studējošo un darbinieku kategorijas, kas drošā veidā varēs piedalīties studiju procesā, tostarp ārstniecības iestādēs, no šī gada 30. augusta. Iesniegumos pausts sašutums par piespiedu vakcinācijas noteikšanu.
Balstoties uz RSU skaidrojumu, tiesībsargs sniedz šādu informāciju:
RSU ir valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno augstākās izglītības un zinātnes funkciju, un kuras īstenošanā būtisku īpatsvaru veido arī valsts pasūtījums. Tā laikā RSU slēdz līgumus ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Veselības ministriju (VM) par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību.
Būtiskāko īpatsvaru RSU studiju darba apjomā veido medicīnas un veselības aprūpes jomas. Tajās tiek gatavoti jaunie speciālisti reglamentētajās profesijās un specialitātēs. Visas sabiedrības interesēs ir panākt, lai šādi speciālisti tiek sagatavoti kvalitatīvi un pilnvērtīgi. No Satversmes kā viens no valsts pienākumiem izriet rūpes par veselības aizsardzību. Šī aizsardzība paredz arī noteiktas kvalitātes prasības jauno speciālistu sagatavošanā.
Medicīnas un veselības aprūpes studiju procesa būtiska, integrēta un neatņemama sastāvdaļa ir praktiskās mācības reālos klīniskās vides apstākļos ārstniecības iestādēs jeb mācības “pie pacienta gultas”. Tādējādi arī valsts interesēs ir nepieļaut riskus par augstākās izglītības studiju procesu pārlieku un nekontrolētu novirzīšanos no akreditācijas ietvaros noteiktajiem satura, apjoma un izpildes noteikumiem.
Praktisko mācību īstenošanā RSU ar ārstniecības iestādēm slēdz līgumus, un jau šobrīd ir saņemti skaidri norādījumi, ka atsevišķas slimnīcas kā iestādes ar visaugstāko Covid-19 izplatības risku, aizsargājot pacientu vitālās intereses, jo īpaši augstas riska grupas personas, kurām Covid -19 inficēšanās var būt saistīta ar smagiem veselības traucējumiem un pat nāvi, atteiks turpmāk pieņemt studējošos, par kuriem nav pierādījumu, kā par Covid-19 infekcijas drošām personām. Tiesiskais ietvars šādam ierobežojumam ir noteikts Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Infekcijdrošas vides radīšana ir svarīga ne tikai darbinieku, studējošo un sabiedrības interesēs, bet pat izšķiroša vairāku studiju programmu turpmākajā realizācijā vispār. Proti, kā minēts, veselības aprūpes jomas studiju būtiska un neatņemama studiju procesa sastāvdaļa ir praktiskais darbs ārstniecības iestādēs. Ārstniecības iestādes nav ieinteresētas pakļaut riskam savu personālu un pacientus.
Lai nākošajā akadēmiskajā gadā RSU studiju procesā ieviestu un nodrošinātu Covid-19 infekcijdrošu vidi, tika izdots minētais RSU rektora rīkojums. Turklāt, tā kā klātienē, īstenojot darbu RSU ēkās un telpās, pilnībā nav novēršama gan veselības aprūpes studiju jomu, gan sociālo zinātņu studiju jomu studējošo un akadēmiskā personāla saskarsme (t.sk. koplietošanas telpās, bibliotēkā, ēdnīcā, dienesta viesnīcā utt.), tad infekcijdrošu vidi nepieciešams ieviest arī attiecībā uz sociālo zinātņu jomu studējošajiem.
Tā kā šobrīd pasaulē vienīgie pieejamie līdzekļi infekcijdrošas vides panākšanā ir vai nu vakcinācija vai pārslimošanas fakts, vai testēšana, tad RSU izvēles iespējas ir tikpat ierobežotas, lai nodrošinātu drošu studiju procesu. Covid-19 pandēmijas un tās izraisīto ierobežojumu ietekmē RSU jau nepilnu pusotru gadu ir bijusi spiesta faktiski pilnībā samazināt studijas klātienē, tātad – arī praktiskās mācības, šajā laikā pieliekot bezprecedenta pūles studiju realizācijas pārveidošanai tādējādi, lai nepārtrauktu studiju procesu pavisam un to turpinātu, uz laiku atliekot praktiskās mācības. Vienlaikus šobrīd praktisko mācību atlikšanas laika rezerves ir teju pilnībā izsmeltas.
Jāuzsver, ka RSU nav noteikusi vakcināciju pret Covid-19 kā obligātu, bet gan noteikusi minētās izvēles iespējas. Turklāt, vērtējot Ministru kabineta noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, šīs izvēles ir pielīdzināmas sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai, kas šajā epidemioloģiski nestabilajā situācijā kalpo kā līdzeklis sabiedrības atgriešanai normālos dzīves apstākļos.
Neapšaubot katra indivīda tiesības izlemt par vai pret vakcinēšanos, kur katrs lēmums ir balstīts racionālos apsvērumos, nevis, piemēram, sazvērestības teorijās, sociālajos tīklos anonīmi izplatītā dezinformācijā vai ignorancē, RSU ir noteicis vairākus studiju turpināšanas vai uzsākšanas kritērijus. No cilvēktiesību viedokļa raugoties, šādi noteiktiem ierobežojumiem ir jābūt, pirmkārt, ar leģitīmu mērķi, kas konkrētajā gadījumā ir sabiedrības veselības drošības apsvērumi, otrkārt, iespējām ir jābūt vairākām, ko arī paredz rektora rīkojums.
Tiesībsargs pievienojas RSU paustajam, ka, respektējot katra indivīda subjektīvās tiesības veikt brīvas izvēles, ir nepieciešams ievērot samērību ar vairākuma interesēm, proti, valsts nevar pieļaut atsevišķu indivīdu subjektīvās intereses stādīt augstāk par valsts un sabiedrības vairākuma interesēm, neapdomīgi izvēloties tādus risinājumus, kuri pieļauj vai pat sekmē nekvalitatīvu speciālistu iekļaušanos medicīnas un veselības aprūpes jomās.
Tai pat laikā RSU un studējošos saista noslēgti studiju līgumi, kas nozīmē, ka RSU ir arī civiltiesiskas saistības un atbildība pret studējošajiem par to, ka RSU nodrošinās viņiem studiju programmas apguvi pilnībā. Ņemot vērā šādus apstākļus, tiesībsarga ieskatā personām, kuras nav izlēmušas par labu vakcinācijai, nav pārslimojušas vai kuras nevēlas veikt testus, ir iespēja ar augstskolu vienoties par akadēmiskā gada piešķiršanu, lai, stabilizējoties vispārējai epidemioloģiskai situācijai valstī kopumā, iespējami arī nevakcinētās personas varētu turpināt studijas.
Papildus tam RSU piebilst, ka vairums studējošo izprot objektīvo situāciju un vēlas studiju procesa turpināšanu infekcijdrošos apstākļos, kas viņiem nozīmētu drošību gan veselībai, gan studiju procesa kvalitātei, kas, organizējot attālināto mācību procesu īpaši medicīnas nozarē studējošajiem, praktiski nav iespējama.
[1]https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Dokumenti/studijas/grozijumi_rikoj_par_studiju_procesa_turpmako_organizesanu_covid_19_apstaklos19052021-rev.pdf
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
