Studentu kluba izsoles dīvainības: universitātes nekompetence vai apzināta rīcība?
jelgavarit.blog07.10.2025.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU, savulaik Lauksaimniecības akadēmija) paziņoja, ka oktobra beigās izsolīs piecus nekustamos īpašumus. Viens no tiem ir universitātes vēsturiskais studentu klubs Lielajā ielā 4, kas atrodas ļoti ekskluzīvā vietā. Objekts ir unikāls: blakus Jelgavas pilij, pašā pilsētas sirdī, atpūtnieku iecienītā vietā, Driksas upes un seno pils nocietinājumu kanāla malā. Ēka atrodas pirms Driksas tilta, no jūras skatoties, līdz ar to tā var būt vieta, kur izveidot piestātni laivām. Latvijā šādi objekti brīvā tirgū nenonāk bieži. Tomēr veids, kādā notiek izsole, rosina jautājumus, vai tas notiek saimnieciskā veidā.
Neparastais īpašuma novērtējums
Sludinājumam LBTU mājaslapā ir pievienoti vairāki dokumenti, kuru starpā ir arī novērtēšanas akts ar nosaukumā ietverto norādi, ka tā ir saīsinātā versija. Faila nosaukumam ir “Lielā iela 4, Jelgava_CUT.pdf”, un vārds “CUT” tā beigās varētu nozīmēt “apgriezts” no angļu valodas.
Novērtējums sastāv no vērtētāju kopsavilkuma 1 lpp., nozīmīgākajiem faktiem par objektu 1 lpp., novietojuma un zemes gabala plāna 3 lpp., ēkas un iekštelpu foto 6 lpp. un ēkas plāna 1 lpp., kopā 13 lapaspuses. Tipiskā novērtējumā būtu izklāstīta arī aprēķina metodoloģija, aprēķini, tirgus analīze (neseni pielīdzināmi darījumi), pievienotas būtisko dokumentu kopijas. Piemēram, šī paša novērtētāja (SIA VCG Ekspertu grupa) veikts vērtējums joprojām aktuālai izsolei ēkai Vecrīgā sastāv no 118 lapaspusēm.
Novērtējumā fotogrāfijās mēs redzam, cik pavirši pārdošanai piegājis pats objekta saimnieks – universitāte. Telpās valda nekārtība, kas rada bēdīgu iespaidu par ēku.
Uzmanību piesaista arī apkures telpa. Jelgavas pili 2024. gadā pieslēdza pilsētas apkures tīklam. Nav zināms, vai tika pieslēgta arī studentu kluba ēka (vērtējumā redzams attēls ar gāzes apkures katlu), bet, tā kā apkures caurules iet gar ēku, praksē pastāv iespēja pieslēgties centralizētajam apkures tīklam dārgās gāzes apkures vietā, kas nenoliedzami radītu papildu vērtību objektam.
Šādas “īsās” novērtējuma versijas publicētas arī pārējiem LBTU reizē izsolei izsludinātajiem objektiem. Tie nesniedz pilnīgu objekta vērtējumu, līdz ar to interesentiem jāprasa pilnā versija, ja tāda ir, vai jāveic šāds novērtējums pašiem, lai nepirktu kaķi maisā.
Kādēļ šādi ierobežot informācijas pieejamību publiskā izsolē? Kāpēc novērtējuma summas aprēķini ir slēpjami? Vai kādam universitātē dikti patīk tikties klātienē ar potenciālajiem pircējiem viena dokumenta dēļ? Vai arī atbildēt personīgi uz e-pastiem, lai nosūtītu pilno versiju?
Izziņošana īsi pirms izsoles
Interesantākais ir novērtējuma datums un izsoles laiks – tas ir izstrādāts jau 2025.gada martā. Tipiski visus būtiskākos lēmumus saistībā ar pārdošanu pieņem pirms novērtējuma pasūtīšanas. Pēc tam paliek formāli lēmumi, kas apstiprina turpmāko rīcību, ja nav iebildumu par novērtējumu.
Ņemot vērā, ka izsole izsludināta tikai nedaudz vairāk nekā mēnesi pirms tās norises, rodas jautājums, vai kāds īpašs interesents nevarētu būt ieguvis pieeju šai informācijai daudz agrāk, ļaujot labāk sagatavoties izsolei, piemēram, sagatavot biznesa plānu un piesaistīt finansējumu.
Tas radītu priekšrocības pret citiem potenciāliem pretendentiem, jo tik īsā termiņā piedalīties izsolē un pirkt objektu būtu ļoti spontāns lēmums ar daudziem nezināmajiem un līdz ar to arī lieliem riskiem. Īss izsoles izziņošanas termiņš nozīmē, ka netiek iegūta iespējami augstākā pārdošanas cena, jo reti kurš investors var pienācīgi izvērtēt šādu investīciju iespēju un piesaistīt finansējumu.
Kā rīkotos gādīgs saimnieks?
Juridiski īpašnieku dēvē arī par “gādīgu saimnieku”. Šajā gadījumā šis gādīgais saimnieks ir LBTU. Interesanti, ka šajā universitātē ir vismaz 4 programmas, kas ir saistītas ar uzņēmējdarbību, un virkne programmu, kas saistītas ar būvniecību, būvēm, pilsētvidi utt. Pārsteidzoši, ka universitāte, kurai ar savu rīcību būtu jārāda piemērs studentiem, šo darījumu veic nevīžīgi un saimnieciski neieinteresēti.
Ir vairāki loģiski soļi, ko LBTU varēja veikt Studentu kluba pārdošanas darījumā.
Pirms izsoles piedāvāt objektu Jelgavas pilsētas pašvaldībai, jo objekts atrodas pilsētai nozīmīgā vietā, ar nozīmīgu kultūras, rekreācijas, saimnieciskās darbības potenciālu. Pilsēta tālāk varētu lemt par šī objekta attīstību.
Pirms izsoles studentu darbu ietvaros izstrādāt šī objekta attīstības vīzijas – skices, ko pievieno objekta izsoles dokumentiem.
Pārdot objektu izsolē atsevišķi, pirms tam veicot mārketinga kampaņu, lai palielinātu potenciālo investoru interesi, iespējams, piesaistot nekustamā īpašuma aģentūras.
Laikus ievietojot objektu Latvijas investīciju un attīstības aģentūras uzturētajā resursā, kur publicēti investīciju objekti. https://business.gov.lv/nekustamie-ipasumi.
Piedāvājot objektu caur Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru vai līdzīgām nozaru NVO.
Šādi rīkotos gādīgs saimnieks, bet šoreiz ne LBTU. Patiesi žēl, ka šādu neveiksmīgu piemēru rāda universitāte. Tas nevairo uzticību šai augstskolai un neuzlabo tās reputāciju studentu acīs. Pašlaik redzam, ka objekta popularizēšanu uzņēmušies iedzīvotāji soctīklos un pašvaldība, kam rūp, lai objektu iegūtu nopietns investors un tur taptu objekts, kas vēl vairāk papildina jau dzīvīgās krastmalas pilsētā, padarot pilsētu pievilcīgāku gan iedzīvotājiem, gan viesiem.
Jāpiebilst, ka visu šo universitātes “šmuci” vēl var labot. Izsoles fakts nav akmenī iecirsts. To var atcelt un visu šo procesu veikt caurspīdīgi, saprotami, laikus un saimnieciski. Redzēsim, cik ļoti universitāte gādā par savu reputāciju.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
