Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kļūst aizvien skaidrāks, ka saistībā ar bezjēdzīgi, neņemot vērā pat Latvijas iedzīvotāju skaitu, veiktajiem Covid vakcīnu iepirkumiem valsts budžets var ciest pat 100 miljonus eiro lielus zaudējumus. Tikmēr, kā rāda Jura Stukāna vadītās Ģenerālprokuratūras atbilde uz Lato Lapsas jau ar šā gada maiju datētu iesniegumu, prokuratūra šai sakarā nedomā pakustināt ne pirkstu, kamēr saistībā ar nejēdzīgajiem vakcīnu iepirkumiem valsts nebūs cietusi reālus desmitu miljonu zaudējumus. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu un prokuratūras atbildi.

Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai

„Esmu konstatējis, ka šā gada 3. aprīlī interneta vietnē lsm.lv ir publicēts šāds raksts:

„«De facto»: Maz cerību pārdot pārpalikušās, desmitiem miljonu vērtās vakcīnas pret Covid-19

Vakcinācija pret Covid-19 šosezon faktiski ir beigusies, taču jau tā ievērojamais teju divu miljonu Covid-19 vakcīnu devu atlikums Latvijas noliktavās tuvāko mēnešu laikā tikai pieaugs, jo gaidāmi vēl vairākkārtēji vakcīnu pievedumi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Taču pircēju desmitiem miljonu vērtajam vakcīnu krājumam īsti nav.

Vakcīnu pārpalikums izveidojies un turpinās augt tādēļ, ka vakcīnu rezervācija paliek saistoša. Bet rezervēto vakcīnu skaits pēc sākotnējā vakcīnu trūkuma Latvijā vairākkārt pārsniedza iedzīvotāju skaitu, neraugoties uz to, ka Pasaules Veselības organizācija aicināja valstis būt mērenām, lai pietiktu arī nabadzīgajām Āfrikas un citām valstīm. Tagad vakcīnu apgādē priviliģēto valstu, tostarp Latvijas, neiztērētās vakcīnas tur nonāk ziedojumu veidā. Veselības ministrija paudusi cerības vismaz daļu vakcīnu arī pārdot, taču pagaidām nav ziņu, vai būs kāds pircējs.

Lai gan vairāk nekā 450 tūkstošiem iedzīvotāju būtu vēl jāsaņem balstvakcīna, cilvēki pēc tās neiet, un īpaši veicināt aktivitāti šobrīd vairs neplāno arī par vakcināciju atbildīgie. Vakcinēties gan joprojām var pie ģimenes ārstiem un vakcinācijas kabinetos.

Vislielākie vakcīnu atlikumi šobrīd ir “Pfizer” ražotajām vakcīnām, kas glabājamas īpaši aukstajos ledusskapjos – 889 tūkstoši no kopumā 1,87 miljoniem devu. Līdz vasarai krājumus papildinās vēl 326 tūkstoš vakcīnu devas. Turklāt pievedumi plānoti arī pēc tam.

Pārpalikuma problēma pirmo reizi tika cilāta tikai šogad janvārī Imunizācijas valsts padomē. Par to ierunājās vakcinācijas projekta nodaļas loģistikas koordinators Armīns Kalniņš. Tam pievienojās infektologs Uga Dumpis, norādot, ka būtu jābūt izstrādātam valsts plānam, ko darīt ar Covid-19 vakcīnu atlikumu, jo kopējais atlikums varētu būt apmēram trīs miljoni.

Šāds plāns Veselības ministrijā patiešām tapa, un februāra vidū to skatīja Ministru kabineta sēdē. Taču tam piemēroja ierobežotas pieejamības statusu un skatīja valdības slēgtajā sēdes daļā.

No skopajiem skaidrojumiem pēc sēdes toreiz vien izrietēja, ka vislabāk būtu vakcīnas pārdot, bet, ja tas neizdodas, ziedot, kā tas noticis jau līdz šim.

“Ziedot tāpēc, ka pircējus par naudu mums nav izdevies atrast,” toreiz teica veselības ministrs Daniels Pavļuts. Šobrīd noliktavās esošo vakcīnu iegādes izmaksas pēc “De facto” rīcībā esošām ziņām lēšamas līdz 30 miljoniem eiro; kopā ar tuvākajā laikā gaidāmajām piegādēm – ap 35 miljoniem eiro, un pircējus, lai atgūtu kaut daļu, nav izdevies atrast joprojām.

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norāda, ka valstis, kurām vakcīnas varētu vajadzēt, ir apzinātas, taču “tās jau jūt, ka Eiropai tās vakcīnas varētu palikt pāri, un viņas, protams, būtu priecīgākas saņemt ar mazākiem izdevumiem savai valstij, nekā ir iespējams šobrīd,” viņa piebilst.

Tā kā šādas problēmas ir vairākām valstīm, diskusijas par tām notiekot arī Eiropas Komisijā, kura veido kopējo vakcīnu iegādes politiku un līguma nosacījumus ar ražotājiem.

“Mēs esam, protams, informējuši Eiropas Komisiju. Viņa arī devusi dažnedažādas aptaujas. Un mēs labprāt no tām vakcīnām atteiktos, kam ir paredzētas piegādes, un lai viņas Latvijai vispār nepiegādā,” atzīst Kaupere. Pagaidām atbildes no Eiropas Komisijas par to nav.

Par labu šajā situācijā nenāk arī ierobežotie vakcīnu derīguma termiņi. Vismaz puse Latvijā esošo devu jāizlieto līdz vasaras vidum vai ātrāk. Tas nozīmē, ka šo daļu nav iespējams pietaupīt, ja nu gadījumā atkal vajag rudenī. Turklāt vēl vienu balstvakcināciju visdrīzāk ieteiks tikai riska grupām, nevis visiem.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska spriež, ka apjomīga primāra vakcinācija diezin vai nākamajās sezonās sagaida. Turklāt nav izslēgts, ka uz to brīdi aktuālākas jau būs vēl citas, pret jaunākiem vīrusa variantiem efektīvākas vakcīnas.

“Ļoti iespējams, ja nāks pielāgotās vakcīnas, tad šo vērtība un jēgpilna lietošana būs mazāka, nekā tā ir tagad,” viņa piebilst.

Tad Latvijai jau nopirkto, bet nevajadzīgo vakcīnu būtu vēl vairāk. Veselības ministrijā atzīst, ka šobrīd vēl nevarot spriest par rīcību šādā gadījumā, jo neskaidrību ir pārāk daudz.

“Eiropas Komisija jau vispār runā par to, ka pat valstu starpā varētu atšķirties situācija. Vienā dominē viens paveids un viņai vajadzīga viena vakcīna, un citā dominē tāds paveids, un tur ir vajadzīga vēl cita vakcīna. Visi ir ļoti piesardzīgi. Jā, ražo, bet nezina, kam tad īsti ir jāgatavojas,” saka Inese Kaupere. Turklāt nevarot līdz galam izslēgt arī iespēju, ka atkal pašreizējo pārpalikuma problēmu varot nomainīt vakcīnu trūkums.

Nacionālā veselības dienesta vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča norāda, ka neskaidrību ir pārāk daudz: “Protams, mēs arī visu laiku vaicājam, bet tiešām nevaram... Šobrīd neviens neko nevar pateikt. Līdz ar to gaidām un gatavojamies visa veida scenārijiem.”

No šīs publikācijas, manuprāt, izdarāms secinājums par konkrētu valsts amatpersonu noziedzīgu nolaidību, pieņemot lēmumus bez adekvāta pamatojuma un izpētes, kā rezultātā valsts par valsts budžeta līdzekļiem – desmitiem miljonu eiro ir iegādājusies vakcīnas, kuru skaits daudzkārt pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu un par ko jau iegādes brīdī ir bijis skaidrs, ka tās neizdosies izmantot, līdz ar ko tagad valsts jau ir cietusi un turpinās ciest miljoniem eiro lielus zaudējumus.

Ar šo aicinu Jūsu iestādi rīkoties līdzīgi kā ar valsts amatpersonu noziedzīgās nolaidības gadījumu, vispār atsakoties no konkrētu vakcīnu iegādes, un sākt kriminālprocesu, lai ar kriminālprocesuālām metodēm izvērtētu publikācijā minētos faktus, kā arī informēt mani par veiktajām darbībām.

LR Ģenerālprokuratūras atbilde

„14.06.2022.

Nr. N-124-2022-00106

2022.gada 20.maijā Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Jūsu iesniegums par interneta vietnē lsm.lv publicēto rakstu par Covid-19 iepirkto vakcīnu pārpalikumu, kurā norādīts, ka daļa iepirkto Covid-19 vakcīnu Latvijā var netikt izmantotas.

Kriminālprocesa likums neparedz uzsākt kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas var notikt nākotnē. Līdz ar to nav pamata izskatīt Jūsu iesniegumu Kriminālprocesa likuma paredzētājā kārtībā.

Iespēju veikt prokurora pārbaudi par iespējamu likuma pārkāpumu, kas vēl tikai var notikt, neparedz arī Prokuratūras likums.

Papildus norādu, ka iesniedzamajām ziņām par iespējamu noziedzīgu nodarījumu ir jābūt tiešām un nepastarpinātām, par kādām nav uzskatāmas ziņas, kas publicētas masu medijos.

Ņemot vērā iepriekš minēto Jūsu 2022.gada 20.maijā Ģenerālprokuratūrā saņemtais iesniegums ir noraidīts. 

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 6.panta trešo daļu atbildi var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. 

Prokurors Gints Bērziņš.”

Novērtē šo rakstu:

98
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...