Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kļūst aizvien skaidrāks, ka saistībā ar bezjēdzīgi, neņemot vērā pat Latvijas iedzīvotāju skaitu, veiktajiem Covid vakcīnu iepirkumiem valsts budžets var ciest pat 100 miljonus eiro lielus zaudējumus. Tikmēr, kā rāda Jura Stukāna vadītās Ģenerālprokuratūras atbilde uz Lato Lapsas jau ar šā gada maiju datētu iesniegumu, prokuratūra šai sakarā nedomā pakustināt ne pirkstu, kamēr saistībā ar nejēdzīgajiem vakcīnu iepirkumiem valsts nebūs cietusi reālus desmitu miljonu zaudējumus. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu un prokuratūras atbildi.

Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai

„Esmu konstatējis, ka šā gada 3. aprīlī interneta vietnē lsm.lv ir publicēts šāds raksts:

„«De facto»: Maz cerību pārdot pārpalikušās, desmitiem miljonu vērtās vakcīnas pret Covid-19

Vakcinācija pret Covid-19 šosezon faktiski ir beigusies, taču jau tā ievērojamais teju divu miljonu Covid-19 vakcīnu devu atlikums Latvijas noliktavās tuvāko mēnešu laikā tikai pieaugs, jo gaidāmi vēl vairākkārtēji vakcīnu pievedumi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Taču pircēju desmitiem miljonu vērtajam vakcīnu krājumam īsti nav.

Vakcīnu pārpalikums izveidojies un turpinās augt tādēļ, ka vakcīnu rezervācija paliek saistoša. Bet rezervēto vakcīnu skaits pēc sākotnējā vakcīnu trūkuma Latvijā vairākkārt pārsniedza iedzīvotāju skaitu, neraugoties uz to, ka Pasaules Veselības organizācija aicināja valstis būt mērenām, lai pietiktu arī nabadzīgajām Āfrikas un citām valstīm. Tagad vakcīnu apgādē priviliģēto valstu, tostarp Latvijas, neiztērētās vakcīnas tur nonāk ziedojumu veidā. Veselības ministrija paudusi cerības vismaz daļu vakcīnu arī pārdot, taču pagaidām nav ziņu, vai būs kāds pircējs.

Lai gan vairāk nekā 450 tūkstošiem iedzīvotāju būtu vēl jāsaņem balstvakcīna, cilvēki pēc tās neiet, un īpaši veicināt aktivitāti šobrīd vairs neplāno arī par vakcināciju atbildīgie. Vakcinēties gan joprojām var pie ģimenes ārstiem un vakcinācijas kabinetos.

Vislielākie vakcīnu atlikumi šobrīd ir “Pfizer” ražotajām vakcīnām, kas glabājamas īpaši aukstajos ledusskapjos – 889 tūkstoši no kopumā 1,87 miljoniem devu. Līdz vasarai krājumus papildinās vēl 326 tūkstoš vakcīnu devas. Turklāt pievedumi plānoti arī pēc tam.

Pārpalikuma problēma pirmo reizi tika cilāta tikai šogad janvārī Imunizācijas valsts padomē. Par to ierunājās vakcinācijas projekta nodaļas loģistikas koordinators Armīns Kalniņš. Tam pievienojās infektologs Uga Dumpis, norādot, ka būtu jābūt izstrādātam valsts plānam, ko darīt ar Covid-19 vakcīnu atlikumu, jo kopējais atlikums varētu būt apmēram trīs miljoni.

Šāds plāns Veselības ministrijā patiešām tapa, un februāra vidū to skatīja Ministru kabineta sēdē. Taču tam piemēroja ierobežotas pieejamības statusu un skatīja valdības slēgtajā sēdes daļā.

No skopajiem skaidrojumiem pēc sēdes toreiz vien izrietēja, ka vislabāk būtu vakcīnas pārdot, bet, ja tas neizdodas, ziedot, kā tas noticis jau līdz šim.

“Ziedot tāpēc, ka pircējus par naudu mums nav izdevies atrast,” toreiz teica veselības ministrs Daniels Pavļuts. Šobrīd noliktavās esošo vakcīnu iegādes izmaksas pēc “De facto” rīcībā esošām ziņām lēšamas līdz 30 miljoniem eiro; kopā ar tuvākajā laikā gaidāmajām piegādēm – ap 35 miljoniem eiro, un pircējus, lai atgūtu kaut daļu, nav izdevies atrast joprojām.

Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norāda, ka valstis, kurām vakcīnas varētu vajadzēt, ir apzinātas, taču “tās jau jūt, ka Eiropai tās vakcīnas varētu palikt pāri, un viņas, protams, būtu priecīgākas saņemt ar mazākiem izdevumiem savai valstij, nekā ir iespējams šobrīd,” viņa piebilst.

Tā kā šādas problēmas ir vairākām valstīm, diskusijas par tām notiekot arī Eiropas Komisijā, kura veido kopējo vakcīnu iegādes politiku un līguma nosacījumus ar ražotājiem.

“Mēs esam, protams, informējuši Eiropas Komisiju. Viņa arī devusi dažnedažādas aptaujas. Un mēs labprāt no tām vakcīnām atteiktos, kam ir paredzētas piegādes, un lai viņas Latvijai vispār nepiegādā,” atzīst Kaupere. Pagaidām atbildes no Eiropas Komisijas par to nav.

Par labu šajā situācijā nenāk arī ierobežotie vakcīnu derīguma termiņi. Vismaz puse Latvijā esošo devu jāizlieto līdz vasaras vidum vai ātrāk. Tas nozīmē, ka šo daļu nav iespējams pietaupīt, ja nu gadījumā atkal vajag rudenī. Turklāt vēl vienu balstvakcināciju visdrīzāk ieteiks tikai riska grupām, nevis visiem.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska spriež, ka apjomīga primāra vakcinācija diezin vai nākamajās sezonās sagaida. Turklāt nav izslēgts, ka uz to brīdi aktuālākas jau būs vēl citas, pret jaunākiem vīrusa variantiem efektīvākas vakcīnas.

“Ļoti iespējams, ja nāks pielāgotās vakcīnas, tad šo vērtība un jēgpilna lietošana būs mazāka, nekā tā ir tagad,” viņa piebilst.

Tad Latvijai jau nopirkto, bet nevajadzīgo vakcīnu būtu vēl vairāk. Veselības ministrijā atzīst, ka šobrīd vēl nevarot spriest par rīcību šādā gadījumā, jo neskaidrību ir pārāk daudz.

“Eiropas Komisija jau vispār runā par to, ka pat valstu starpā varētu atšķirties situācija. Vienā dominē viens paveids un viņai vajadzīga viena vakcīna, un citā dominē tāds paveids, un tur ir vajadzīga vēl cita vakcīna. Visi ir ļoti piesardzīgi. Jā, ražo, bet nezina, kam tad īsti ir jāgatavojas,” saka Inese Kaupere. Turklāt nevarot līdz galam izslēgt arī iespēju, ka atkal pašreizējo pārpalikuma problēmu varot nomainīt vakcīnu trūkums.

Nacionālā veselības dienesta vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča norāda, ka neskaidrību ir pārāk daudz: “Protams, mēs arī visu laiku vaicājam, bet tiešām nevaram... Šobrīd neviens neko nevar pateikt. Līdz ar to gaidām un gatavojamies visa veida scenārijiem.”

No šīs publikācijas, manuprāt, izdarāms secinājums par konkrētu valsts amatpersonu noziedzīgu nolaidību, pieņemot lēmumus bez adekvāta pamatojuma un izpētes, kā rezultātā valsts par valsts budžeta līdzekļiem – desmitiem miljonu eiro ir iegādājusies vakcīnas, kuru skaits daudzkārt pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu un par ko jau iegādes brīdī ir bijis skaidrs, ka tās neizdosies izmantot, līdz ar ko tagad valsts jau ir cietusi un turpinās ciest miljoniem eiro lielus zaudējumus.

Ar šo aicinu Jūsu iestādi rīkoties līdzīgi kā ar valsts amatpersonu noziedzīgās nolaidības gadījumu, vispār atsakoties no konkrētu vakcīnu iegādes, un sākt kriminālprocesu, lai ar kriminālprocesuālām metodēm izvērtētu publikācijā minētos faktus, kā arī informēt mani par veiktajām darbībām.

LR Ģenerālprokuratūras atbilde

„14.06.2022.

Nr. N-124-2022-00106

2022.gada 20.maijā Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Jūsu iesniegums par interneta vietnē lsm.lv publicēto rakstu par Covid-19 iepirkto vakcīnu pārpalikumu, kurā norādīts, ka daļa iepirkto Covid-19 vakcīnu Latvijā var netikt izmantotas.

Kriminālprocesa likums neparedz uzsākt kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas var notikt nākotnē. Līdz ar to nav pamata izskatīt Jūsu iesniegumu Kriminālprocesa likuma paredzētājā kārtībā.

Iespēju veikt prokurora pārbaudi par iespējamu likuma pārkāpumu, kas vēl tikai var notikt, neparedz arī Prokuratūras likums.

Papildus norādu, ka iesniedzamajām ziņām par iespējamu noziedzīgu nodarījumu ir jābūt tiešām un nepastarpinātām, par kādām nav uzskatāmas ziņas, kas publicētas masu medijos.

Ņemot vērā iepriekš minēto Jūsu 2022.gada 20.maijā Ģenerālprokuratūrā saņemtais iesniegums ir noraidīts. 

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 6.panta trešo daļu atbildi var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. 

Prokurors Gints Bērziņš.”

Novērtē šo rakstu:

98
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...