Stukāna prokuratūra nolēmusi būt „pretimnākoša” un vienoties ar īpaši baisa nozieguma izdarītāju
PIETIEK21.07.2024.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Jura Stukāna vadītā prokuratūra, kas, kā zināms, vienos gadījumos ir gatava pat līdz Augstākajai tiesai turpināt vajāšanu un cīnīties par to, lai pensionāre nesaņemtu pienācīgu kompensāciju par parasto kaņepju dobju iznīcināšanu, citos gadījumos ir ārkārtīgi „iecietīga”. Pietiek šodien publicē portāla rīcībā nonākušu iesniegumu prokuratūrai un tiesai, kas rāda, ka J. Stukāna vadītā prokuratūra ir nolēmusi ārpus tiesas vienoties ar īpaši baisa nozieguma izdarītāju:
„Godātā tiesa,
prokuroram, slēdzot vienošanos ar apsūdzēto, es kā cietusī, noslepkavotās Ainas G. meita, vispār netiku uzaicināta uz prokuratūru iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ne sniegt savus paskaidrojumus un iebildumus pret iespējamo vienošanās noslēgšanu. Arī izvirzītā apsūdzība un lietas faktiskie apstākļi man nav izskaidroti un es neesmu iepazīstināta ar tiem, kā cietusī. Vienošanās notika bez manis informēšanas. Uzskatu ar apsūdzēto panākto vienošanos par sodu par nesamērīgi mazu, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un smagumu, par ko izteikšos zemāk.
Nezinu, vai lietas apstākļos ir atspoguļots, ka noziegums tika izdarīts mazgadīga bērna – apsūdzētā meitas Esteres J. klātbūtnē. No minētās vienošanās nav noprotams, vai šis apstāklis tika ņemts vērā, vienojoties par sodu. Kad uz šo norādīju prokuroram, saņēmu atbildi, ka tas tiks vērtēts tiesas procesa laikā, bet, cik noprotu, tad tiesas kā tādas nebūs, notiks tikai vienošanās apstiprināšana tiesā. Pret to es iebilstu.
Tāpat, vienojoties par sodu, nav ņemts vērā, ka pēc slepkavības izdarīšanas notika arī mātes līķa apgānīšana, par ko liecina noslepkavotās ķermeņa daļu atrašanās dažādās vietās – gan pagalmā, gan aiz vagoniņa. To redzēju arī es, kad vairākas dienas pēc slepkavības – 2023.gada 25.augustā ierados nozieguma izdarīšanas vietā un konstatēju, ka pagalmā pretī vagoniņa ieejas durvīm atrodas peļķe ar pelēku šķidrumu, kas pēc konsistences atgādināja smadzeņu šķidrumu. Turpat mētājās arī noslepkavotās mātes zobi. Minētie apstākļi nav ņemti vērā un attiecīgi izdarītais noziegums nav kvalificēts arī pēc Krimināllikuma 117.panta 5.punkta.
No vienošanās krimināllietā secināms, ka pirmstiesas izmeklēšanā nav noskaidrots nozieguma izdarīšanas iemesls. Manuprāt, procesa virzītājam nav bijusi vēlme to noskaidrot. Es pati, sniedzot liecību, informēju procesa virzītāju, ka apsūdzētais jau ilgstoši centās ietekmēt manu mammu, lai zemes gabalu, ko mamma uzdāvināja man, piespiežot mani, pārraksta viņam. Pēdējās dienas pirms nozieguma izdarīšanas mamma burtiski tika turēta gūstā, ar mērķi panākt zemes pārrakstīšanu, piespiežot mani, apsūdzētajam. Arī es pati no apsūdzētā netieši, caur citām personām saņēmu draudus mani nogalināt pēc tam, kad māte man uzdāvināja zemi. Tādējādi uzskatu, ka slepkavība izdarīta mantkārīgā nolūkā, ar mērķi iegūt noslepkavotās zemi, attiecīgi noziedzīgais nodarījums nav kvalificēts arī pēc Krimināllikuma 117.panta 9.punkta.
No vienošanās nav secināms, vai procesa virzītājs ir noskaidrojis, kuras personas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī atradās nozieguma vietā. Izmeklēšanas laikā procesa virzītājam iesniedzu iesniegumu ar lūgumu pieprasīt izziņas no visiem Latvijas mobilā sakaru telefona operatoriem par jebkādu telefona aparātu metadatiem, kas atradās 150 metru rādiusā ap īpašumā “Pavāri”, Aizputes pagastā, Dienvidkurzemes novadā, laikā periodā no š.g. 21.oktobra plkst. 22iem līdz 22.oktobra 1.40. Uz iesniegumu saņēmu atbildi, ka mans lūgums tiek noraidīts.
Vienošanās protokols pat nesatur informāciju, ka nozieguma izdarīšanas vietā, nozieguma izdarīšanas brīdi atradās apsūdzētā sieva Agija J. un mazgadīgā persona - meita Estere J. Pēc manā rīcībā esošās informācijas nozieguma vietā atradās vēl divas personas Olga un Ainārs. Iespējams, noskaidrojot šos apstākļus, tiktu konstatēts, ka noziegumu ir izdarījušas divas vai vairākas personas, proti, vairāku personu grupa, kas attiecīgi kvalificējams pēc Krimināllikuma 117.panta 10.punkta.
Slepkavība un manas mātes sadistiskā mocīšana nevarēja nenotikt mazgadīgās meitas un sievas klātbūtnē un redzeslokā, jo slepkavība notika ierobežotā telpās – jo dzīvojamais, pārvietojamais vagoniņš faktiski ir viena pilnvērtīga istaba ar koridoru un pieliekamo mantām, pie kam virtuve un istaba bija kopā savienotas. Uzskatu, ka mazgadīgai personai tika nodarīta neatgriezeniska morāla trauma, jo viņa ļoti mīlēja vecvecmāmiņu un tā savukārt ļoti rūpējās par mazmazmeitu.
Godātā tiesa, ņemot vērā minēto, kā arī to, ka pirmstiesas procesā prokurors man nav devis iespēju izteikt savu viedokli par vienošanās noslēgšanu, kā arī nav izsniedzis man un iepazīstinājis ar lietas materiāliem, tādējādi klaji pārkāpjot manas tiesības, uzskatu noslēgtās vienošanās apstiprināšanu par neiespējamu.
Paturu sev tiesības par šī brutālā, nežēlīgi smagā nozieguma faktisko apstākļu izmeklēšanas gaitu un attieksmi pret mani, informēt arī plašsaziņas līdzekļus.”
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
