Tikko Ģenerālprokuratūras atskaite par 2024.gadu ir izskatīta Saeimas komisijā. Sadaļa par prokuratūras paveikto “Rail Baltica” sakarā, manuprāt, ir gana daiļrunīga. Tiek pieminēts, ka prokurors ir piedalījies parlamentārajā izmeklēšanas procesā. Tas aizņem 1/3 daļu no kopējā teksta. Tad pieminēts, ka “analizēta apjomīga projekta dokumentācija kopš 2016. gada” un... ka uzsākts (10.12.2024.) kriminālprocess, kas nodots izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Prokuratūra secina sausi: “Pārbaude […] norāda uz to, ka “Rail Baltica” starptautisko staciju (Rīgas centrālās stacijas un Lidostas “Rīga”) būvniecības līgumos paredzēto saistību apmērs ievērojami pārsniedz piešķirtā finansējuma apmēru.” Un viss. Nopietni? Un tas viss par Latvijas lielāko afēru pēc neatkarības atjaunošanas. Faktiski ir izveidota legāla shēma, kā “Rail Baltica” lieta tiek izbeigta. Prokuratūra saskata korupciju, ko pati neizmeklē, jo tam ir KNAB, bet KNAB?
Ko tur KNAB konstatēs? Es šaubos vai “Rail Baltica” konstatēs korupciju. KNAB šo lietu izbeigs, un pārmest tai nebūs ko! Tur pati prokuratūra, manuprāt, varēja daudz ko atrast. Bet neatrada. Negribēja?
Es saskatu, ka iesaistīto amatpersonu darbībā skaidri saskatāmas vairāku Krimināllikuma normu pazīmes:
197. pants [Nolaidība];
196. pants. [Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana];
272. pants. [Nepatiesu ziņu sniegšana valsts institūcijai],
bet attiecībā pret Satiksmes ministrijas amatpersonām kvalificējošās pazīmes norāda uz noziedzīga nodarījumu pazīmēm, kas noteiktas 89. pantā. [Kaitniecība].
Miljoniem liels sadārdzinājums nav “cilvēciska kļūda aprēķinos” vai inflācijas, kara vai pandēmijas raisītas sekas, bet liecina par apzinātu kaitniecību pret valsts interesēm. Tā izpaudusies nepatiesas informācijas sniegšanā no vienas puses, bet no otras puses kā bezdarbība savu pilnvaru izpildē kapitālsabiedrības kontrolē. Tas liecina par apzinātu rīcību.
Tiesību literatūrā un Augstākās tiesas praksē tiek skaidrots, ka noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms, un noziedzīga nodarījuma organizēšana var izpausties arī ar tā atbalstīšanu. (Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. Sevišķā daļa. 3. grāmata. Rīga: Firma „AFS”, 2007, 105. lpp.; Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2023. gada 6. decembra lēmums lietā Nr. Nr.03870001003, SKK – 10/2023 punkts 19.4., 20.4.)
Noziedzīga nodarījuma motīvs ir mantkārība, jo amatpersonas savu pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu izdarīja ar mērķi panākt savas vai citas personas materiālā stāvokļa uzlabošanu – turpināt saglabāt savus amatus, lai saņemtu par to atalgojumu.
Savlaicīga informācijas nesniegšana un valsts iestāžu maldināšana, ko paveikušas EDZL amatpersonas, ir noziedzīga, jo informācija, kas neatbilst īstenībai, pilnībā vai daļēji sadomāti fakti, noklusēti patiesie apstākļi, melīgs notikumu un apstākļu atspoguļojums ir tas, kas noticis „Rail Baltica” gadījumā un veido noziedzīga nodarījuma priekšmetu.
Krimināllikuma komentāros norādīts - no objektīvās puses nodarījums izpaužas aktīvās darbībās, tai skaitā apzināti nepatiesu ziņu sniegšanā valsts institūcijai. Sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2023.gada 6.decembra lēmums lietā Nr. Nr.03870001003, SKK – 10/2023 punkts 18.1.; Hamkova D. 196. panta komentārs. Grām.: Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 140., 436. lpp.
Attēlā: Lato Lapsas jaunā grāmata, kas grāmatnīcās nonāks jau aprīlī.
Pilno ziņojumu var atrast:






2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.