Stukāna prokuratūrai vieni cilvēki ir „vienlīdzīgāki” par citiem
Jānis Citskovskis, bijušais Valsts kancelejas direktors28.01.2025.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Vēršu mediju uzmanību, ka esmu saņēmis atbildi no Ģenerālprokuratūras par informācijas sniegšanu (nesniegšanu) bijušā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa "lidojumu lietā" (skat. saraksti pielikumā).
Īsumā:
2025.gada 9.janvārī Ģenerālprokurors Juris Stukāns Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” sniedza publisku informāciju, ka kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā, man, Jānim Citskovskim, "kā minimums ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss”. Par pārējo personu statusu kriminālprocesā publiska informācija nav sniegta.
Savukārt vēl 2024.gada jūnijā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs informēja ziņu aģentūru LETA, ka kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") komandējumos patlaban tiek vērtētas divu personu darbības un tām noteikts statuss "tiesības uz aizstāvību".
Vērsos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā:
Ģenerālprokuratūrai
Rīgā, 2025.gada 9.janvārī
Par informācijas par kriminālprocesu publiskošanu
2025.gada 9.janvārī Ģenerālprokurors J.Stukāns Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” sniedza publisku informāciju, ka kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā, man Jānim Citskovskim "kā minums" ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss”. Par pārejo personu statusu kriminālprocesā publiska informācija nav sniegta.
Savukārt 2024.gada jūnijā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs informēja ziņu aģentūru LETA, ka kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") komandējumos patlaban tiek vērtētas divu personu darbības un tām noteikts statuss "tiesības uz aizstāvību".
Tā kā publiski ir pausta informācija tikai par mana kā Jāņa Citskovska kriminālprocesuālo statusu kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā,
lūdzu sniegt man sekojošu informāciju:
Kura persona un uz kāda likumiska pamata pieņēma lēmumu publiskot informāciju par manu kriminālprocesuālo statusu?
Kāpēc nav publiskota informācija par bijušā Ministru prezidenta K.Kariņa kriminālprocesuālo statusu, bijušā Ministru prezidenta biroja vadītāja J.Patmalnieka, Ministru prezidenta biroja vadītājas I.Zībergas, bijušo Ministru prezidenta padomnieku L.Līces-Līcītes, R.Brusbārža un citu Ministru prezidenta biroja amatpersonu kriminālprocesuālajiem statusiem?
Vienlaikus lūdzu nekavējoties publiskot pilnīgu un objektīvu informāciju par visu šajā kriminālprocesā iesaistīto personu kriminālprocesuālajiem statusiem.
Cieņā,
Jānis Citskovskis
Šodien saņemtā atbilde no Ģenerālprokuratūras - informācija par bijušā premjera K.Kariņa un viņa biroja amatpersonu kriminālprocesuālajiem statusiem netiks publiskota, t.i. citējot Dž.Orvelu "visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem":
Par iesnieguma izskatīšanu
2025. gada 9. janvārī Ģenerālprokuratūrā ir saņemts Jūsu iesniegums, kurā saistībā ar ģenerālprokurora interviju Latvijas radio raidījumam “Krustpunktā”, ir uzdoti šādi jautājumi:
kura persona un uz kāda likumiska pamata pieņēma lēmumu publiskot informāciju par Jūsu kriminālprocesuālo statusu;
kāpēc nav publiskota informācija par bijušā Ministru prezidenta A. K. Kariņa, bijušā Ministru prezidenta biroja vadītāja J. Patmalnieka, Ministru prezidenta biroja vadītājas I. Zībergas, bijušo Ministru prezidenta padomnieku L. Līces-Līcītes, R. Brusbārža un citu Ministru prezidenta biroja amatpersonu kriminālprocesuālo statusu.
Atbildot uz minētajiem jautājumiem, ir norādāms tālāk minētais.
Par tiesībām saņemt informāciju Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (Senāta 2019. gada 26. septembra sprieduma lietā SKA-476/2019 8. punkts ar atsauci uz Satversmes tiesas 1999. gada 6. jūlija sprieduma lietā 04-02(99) 2. punktu).
Kriminālprocesā iesaistīto personu identitāte un procesuālais statuss parasti tiek aizsargāts, lai nodrošinātu tiesības uz privātumu un taisnīgu tiesas procesu, kā arī lai novērstu iespēju ietekmēt izmeklēšanu. Tomēr ir izņēmumi, kad šāda informācija var tikt publiskota, proti, ja sabiedrības interese par šo informāciju pārsniedz personas, kurai tiesības uz aizstāvību, tiesības uz privātumu. Tādējādi, lemjot par informācijas atklāšanu, ir jāapsver, kurai no interesēm konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka. Šajā ziņā nozīme ir izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma raksturam un smagumam, iespējamo aizdomās turēto atbilstībai valsts amatpersonas statusam, sabiedrības intereses pakāpei par kriminālprocesu u. c..
Konkrētajā gadījumā izņēmuma nosacījumi ir izpildījušies.
Kriminālprocess ilgāku laiku ir bijis sabiedrības uzmanības centrā un tas ir saistīts ar valsts budžeta līdzekļu iespējamu nesaimniecisku izmantošanu, t. i., sabiedrībā nozīmīgu jautājumu.
Kriminālprocesā ir iesaistītas augstas valsts pārvaldes amatpersonas.
Informācija ir atklāta intervijā, atbildot uz žurnālistes jautājumiem.
Minētās informācijas izpaušana nevar kaitēt izmeklēšanas interesēm.
Ņemot vērā publiski zināmo informāciju par izmeklējamo noziegumu pirms intervijas, potenciālo aizdomās turēto personu loks sabiedrībai jau bija nojaušanas. Tāpēc konkrētas personas nosaukšana varēja sekmēt to, lai novērstu liekas spekulācijas par šo jautājumu.
Ievērojot minēto, Satversmes 104. pants deva tiesības izpaust informāciju.
Minētā norma noteic, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.
Minētā norma jo īpaši attiecas uz žurnālistiem.
Atbildot uz otro jautājumu, vēršu uzmanību uz to, ka iepriekš minētie kritēriji nav vienādā mērā attiecināmi uz visām Jūsu iesniegumā nosauktajām personām. Līdz ar to informācijas izpaušana par vienas personas procesuālo statusu neuzliek pienākumu izpaust arī informāciju par citu personu procesuālo statusu.
Turklāt tas atkarīgs arī no intervijā uzdoto jautājumu satura. Piemēram, valsts amatpersonai nav pienākuma izpaust tādu informāciju, kas intervijas laikā no viņas netiek prasīta.
Minētā atbilde ir skaidrojoša rakstura un nav pārsūdzama.
Virsprokurors
Arvīds Kalniņš
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
