Stukāna prokuratūrai vieni cilvēki ir „vienlīdzīgāki” par citiem
Jānis Citskovskis, bijušais Valsts kancelejas direktors28.01.2025.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Vēršu mediju uzmanību, ka esmu saņēmis atbildi no Ģenerālprokuratūras par informācijas sniegšanu (nesniegšanu) bijušā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa "lidojumu lietā" (skat. saraksti pielikumā).
Īsumā:
2025.gada 9.janvārī Ģenerālprokurors Juris Stukāns Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” sniedza publisku informāciju, ka kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā, man, Jānim Citskovskim, "kā minimums ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss”. Par pārējo personu statusu kriminālprocesā publiska informācija nav sniegta.
Savukārt vēl 2024.gada jūnijā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs informēja ziņu aģentūru LETA, ka kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") komandējumos patlaban tiek vērtētas divu personu darbības un tām noteikts statuss "tiesības uz aizstāvību".
Vērsos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā:
Ģenerālprokuratūrai
Rīgā, 2025.gada 9.janvārī
Par informācijas par kriminālprocesu publiskošanu
2025.gada 9.janvārī Ģenerālprokurors J.Stukāns Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” sniedza publisku informāciju, ka kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā, man Jānim Citskovskim "kā minums" ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss”. Par pārejo personu statusu kriminālprocesā publiska informācija nav sniegta.
Savukārt 2024.gada jūnijā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs informēja ziņu aģentūru LETA, ka kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") komandējumos patlaban tiek vērtētas divu personu darbības un tām noteikts statuss "tiesības uz aizstāvību".
Tā kā publiski ir pausta informācija tikai par mana kā Jāņa Citskovska kriminālprocesuālo statusu kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu, kas saistīta ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandējumu laikā,
lūdzu sniegt man sekojošu informāciju:
Kura persona un uz kāda likumiska pamata pieņēma lēmumu publiskot informāciju par manu kriminālprocesuālo statusu?
Kāpēc nav publiskota informācija par bijušā Ministru prezidenta K.Kariņa kriminālprocesuālo statusu, bijušā Ministru prezidenta biroja vadītāja J.Patmalnieka, Ministru prezidenta biroja vadītājas I.Zībergas, bijušo Ministru prezidenta padomnieku L.Līces-Līcītes, R.Brusbārža un citu Ministru prezidenta biroja amatpersonu kriminālprocesuālajiem statusiem?
Vienlaikus lūdzu nekavējoties publiskot pilnīgu un objektīvu informāciju par visu šajā kriminālprocesā iesaistīto personu kriminālprocesuālajiem statusiem.
Cieņā,
Jānis Citskovskis
Šodien saņemtā atbilde no Ģenerālprokuratūras - informācija par bijušā premjera K.Kariņa un viņa biroja amatpersonu kriminālprocesuālajiem statusiem netiks publiskota, t.i. citējot Dž.Orvelu "visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem":
Par iesnieguma izskatīšanu
2025. gada 9. janvārī Ģenerālprokuratūrā ir saņemts Jūsu iesniegums, kurā saistībā ar ģenerālprokurora interviju Latvijas radio raidījumam “Krustpunktā”, ir uzdoti šādi jautājumi:
kura persona un uz kāda likumiska pamata pieņēma lēmumu publiskot informāciju par Jūsu kriminālprocesuālo statusu;
kāpēc nav publiskota informācija par bijušā Ministru prezidenta A. K. Kariņa, bijušā Ministru prezidenta biroja vadītāja J. Patmalnieka, Ministru prezidenta biroja vadītājas I. Zībergas, bijušo Ministru prezidenta padomnieku L. Līces-Līcītes, R. Brusbārža un citu Ministru prezidenta biroja amatpersonu kriminālprocesuālo statusu.
Atbildot uz minētajiem jautājumiem, ir norādāms tālāk minētais.
Par tiesībām saņemt informāciju Satversmes tiesa atzinusi, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo, un ka ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (Senāta 2019. gada 26. septembra sprieduma lietā SKA-476/2019 8. punkts ar atsauci uz Satversmes tiesas 1999. gada 6. jūlija sprieduma lietā 04-02(99) 2. punktu).
Kriminālprocesā iesaistīto personu identitāte un procesuālais statuss parasti tiek aizsargāts, lai nodrošinātu tiesības uz privātumu un taisnīgu tiesas procesu, kā arī lai novērstu iespēju ietekmēt izmeklēšanu. Tomēr ir izņēmumi, kad šāda informācija var tikt publiskota, proti, ja sabiedrības interese par šo informāciju pārsniedz personas, kurai tiesības uz aizstāvību, tiesības uz privātumu. Tādējādi, lemjot par informācijas atklāšanu, ir jāapsver, kurai no interesēm konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka. Šajā ziņā nozīme ir izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma raksturam un smagumam, iespējamo aizdomās turēto atbilstībai valsts amatpersonas statusam, sabiedrības intereses pakāpei par kriminālprocesu u. c..
Konkrētajā gadījumā izņēmuma nosacījumi ir izpildījušies.
Kriminālprocess ilgāku laiku ir bijis sabiedrības uzmanības centrā un tas ir saistīts ar valsts budžeta līdzekļu iespējamu nesaimniecisku izmantošanu, t. i., sabiedrībā nozīmīgu jautājumu.
Kriminālprocesā ir iesaistītas augstas valsts pārvaldes amatpersonas.
Informācija ir atklāta intervijā, atbildot uz žurnālistes jautājumiem.
Minētās informācijas izpaušana nevar kaitēt izmeklēšanas interesēm.
Ņemot vērā publiski zināmo informāciju par izmeklējamo noziegumu pirms intervijas, potenciālo aizdomās turēto personu loks sabiedrībai jau bija nojaušanas. Tāpēc konkrētas personas nosaukšana varēja sekmēt to, lai novērstu liekas spekulācijas par šo jautājumu.
Ievērojot minēto, Satversmes 104. pants deva tiesības izpaust informāciju.
Minētā norma noteic, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.
Minētā norma jo īpaši attiecas uz žurnālistiem.
Atbildot uz otro jautājumu, vēršu uzmanību uz to, ka iepriekš minētie kritēriji nav vienādā mērā attiecināmi uz visām Jūsu iesniegumā nosauktajām personām. Līdz ar to informācijas izpaušana par vienas personas procesuālo statusu neuzliek pienākumu izpaust arī informāciju par citu personu procesuālo statusu.
Turklāt tas atkarīgs arī no intervijā uzdoto jautājumu satura. Piemēram, valsts amatpersonai nav pienākuma izpaust tādu informāciju, kas intervijas laikā no viņas netiek prasīta.
Minētā atbilde ir skaidrojoša rakstura un nav pārsūdzama.
Virsprokurors
Arvīds Kalniņš
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
