Stukāna prokurors Guļāns pieprasa bērnam atņemt ģimeni - kā pasūtījumu viņš pilda?

Iepriekš jau stāstījām, ka 2024.gadā Ģenerālprokuratūra prokurora Laura Guļāna personā un Jelgavas novada bāriņtiesa priekšsēdētājas Solveigas Alksnes personā iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot tai atcelt citas bāriņtiesas lēmumu. Ar šo lēmumu noteikts, ka konkrēta bērna (sauksim viņu par Meitenīti) adopcija kādā ģimenē (sauksim viņus par Kalniņiem) ir bērna interesēs, un attiecīgi pagarināts bērna pirmsadopcijas aprūpes termiņš līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā.

Publikācijā «Prokuratūra un Jelgavas novada bāriņtiesa pieprasa izjaukt ģimeni ‒ vai tiešām bērna interesēs?» izlasāmi arī prokurora Laura Guļāna un Jelgavas novada bāriņtiesas absurdie argumenti, ar kuriem viņi pamato savu viedokli, ka adopcija Kalniņu ģimenē nav Meitenītes interesēs.

Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu (kas bija publicēts kopā ar rakstu) noraidīts Meitenītes likumiskās pārstāves Jelgavas novada bāriņtiesas un prokurora Laura Guļāna nepilngadīgās Meitenītes interesēs iesniegtais pieteikums par Ropažu novada bāriņtiesas lēmuma atcelšanu.

Diemžēl gan Jelgavas novada bāriņtiesa, gan prokurors Lauris Guļāns Administratīvās rajona tiesas spriedumu pārsūdzēja, tāpēc tiesvedība administratīvajā lietā turpinās. Minētās institūcijas un amatpersonas uzskata, ka tas ir bērna interesēs ‒ vairākus gadus atrasties pirmsadopcijas aprūpē un neiegūt juridiski nostiprinātu ģimeni ar visām no tā izrietošajām sekām. Piemēram, faktiski zaudējot savas cilvēktiesības izbraukt no burvīgās Latvijas Republikas (šo cilvēktiesību izmantošanas iespējas ir tik sarežģītas, ka faktiski var uzskatīt, ka to nav).

Paralēli tiesvedībai administratīvajā lietā norisinās tiesvedība civillietā par adopcijas apstiprināšanu. Jā, jūs visu sapratāt pareizi: valsts ieskatā tas ir bērna interesēs ‒ gadiem tiesāties visās trijās instancēs gan administratīvajā tiesā, gan vispārējās jurisdikcijas tiesā pēc būtības par vienu un to pašu. Proti, par to, vai konkrēta bērna adopcija konkrētā ģimenē ir vai nav bērna interesēs.

Lietu izskatīšanu kavē ne tikai prokuroru Laura Guļāna un Santas Bogdānes rīcība, bet arī tiesnešu pārmērīgā noslodze, kas jau vismaz gadu vērojama gandrīz vai visās lietās, ko izskata tiesas. Savukārt Aigaram Strupišam, atkārtoti ieceltajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, nospļauties par vakantajām 70 tiesnešu amata vietām. Ne jau viņš un viņa bērni no tā cieš. Īsāk sakot, aprakstītie apstākļi ikvienu pārliecina par to, ka bērni Latvijas valsts amatpersonām ir prioritāte.

Šajā rakstā pastāstīsim par svarīgiem notikumiem tiesas sēdēs civillietā par adopcijas apstiprināšanu, kas nepārprotami apliecina, ka prokurors Lauris Guļāns pilda pasūtījumu. Arī jau iepriekš Kalniņiem bija zināmi vairāki apstākļi, kas norāda uz pasūtījumu, bet notikums, par ko stāstīsim turpmāk, to pierāda nepārprotami. Ja iepriekš varbūt varētu pieļaut, ka prokurors L.Guļāns, kas ar tik nožēlojamiem argumentiem cenšas izjaukt adopcijas procesu, runājot nevainojamā džentlmeņa un nu jau bijušā ģenerālprokurora Jura Stukāna vārdiem, vienkārši ir tāds idiots, ka nav saprotams, kā viņš vispār skolu beidzis, tad tagad ir skaidrs, ka te ir kas cits vai katrā ziņā vēl arī kas cits.

Pēdējā no daudzajām tiesas sēdēm civillietā (prokurori L.Guļāns un S.Bogdāne visādi centās novilcināt lietas izskatīšanu) notika visiem lietas dalībniekiem ļoti negaidīts pavērsiens. Jelgavas novada bāriņtiesa tās pārstāves Lienes Pipures personā pēkšņi mainīja viedokli un lūdza tiesu apstiprināt adopciju. (Neatkarīgi no tā, kādu iemeslu dēļ Jelgavas novada bāriņtiesa savu nostāju mainīja, Kalniņi tās amatpersonām ir neizsakāmi pateicīgi.)

To izdzirdējis, prokurors L.Guļāns (kura grimases nepārprotami liecināja, ka tas viņam ir ļoti negaidīts un ļoti nepatīkams pārsteigums), kam tiesas sēdē bija jārunā pēc L.Pipures, lūdza tiesai piecu minūšu pārtraukumu. To prokurors L.Guļāns izmantoja, lai ar kādu sarunātos pa telefonu. Šis «kāds» varēja būt tikai pasūtītājs ‒ tā zemiskā un derdzīgā radība, kas uz mazas meitenītes rēķina cenšas izrēķināties ar Kalniņiem, lai viņiem par kaut ko atriebtos un nodarītu pēc iespējas lielāku kaitējumu. Respektīvi, pēc negaidītā notikumu pavērsiena, kad Jelgavas novada bāriņtiesa lūdza tiesu apstiprināt adopciju, prokuroram L. Guļānam bija nepieciešams apspriesties ar pasūtītāju, vai šādos apstākļos turpināt pildīt pasūtījumu vai beidzot likties mierā. Ja prokurors L. Guļāns būtu rīkojies atbilstīgi Prokuratūras likuma 5.panta pirmajai daļai^[1], viņam, pirms teikt savu runu tiesā, ne ar vienu nebūtu jāapspriežas.

Ņemot vērā iepriekš aprakstītos apstākļus, tiesībsargājošajām institūcijām patlaban ir ļoti vienkārši noskaidrot pasūtītāju ‒ tā ir persona, kurai prokurors L.Guļāns zvanīja tiesas sēdes dienā attiecīgajā laikā, kas redzams tiesas sēdes protokolā. Tiesībsargājošajām institūcijām jāuzsāk kriminālprocess, kura ietvaros tiesībsargājošās institūcijas varēs uzzināt arī prokurora L.Guļāna un pasūtītāja sarunas saturu. Vai tiesībsargājošās institūcijas šo iespēju izmantos? To redzēsim pēc šo institūciju rīcības pēc Kalniņu iesnieguma saņemšanas un par to, protams, informēsim sabiedrību.

Jautāsiet, kāpēc Kalniņi nevērsās attiecīgajās institūcijās uzreiz pēc tiesas sēdes? Atbilde vienkārša: ikvienam ir skaidrs ‒ kamēr prokuratūru vadīja Juris Stukāns, taisnību tur meklēt bezjēdzīgi.

Nobeigumā vēl dažus vārdus veltīsim Pierīgas prokuratūras prokurorei Santai Bogdānei, jo viņa to ir godam nopelnījusi. Sākotnēji tieši viņa bija norīkota piedalīties adopcijas apstiprināšanas lietā. Viņas ieguldījums izpaudās kā centieni maksimāli novilcināt lietas izskatīšanu, taču tie nevainagojās panākumiem, vismaz ne tādiem, kādus vēlējās S.Bogdāne. Vēlāk tiesas sēdēs viņa jau piedalījās kopā ar prokuroru L.Guļānu (kad jāpilda pasūtījums, prokuratūrai resursu nekad netrūkst). Taču pēc raksta «Prokuratūra un Jelgavas novada bāriņtiesa pieprasa izjaukt ģimeni ‒ vai tiešām bērna interesēs?» un Administratīvās rajona tiesas sprieduma publicēšanas portālā Pietiek prokurore S.Bogdāne tiesas sēdēs vairs neparādījās. Visticamāk prokurore S.Bogdāne saprata, ka publiskots tiks arī stāsta turpinājums un tiesas spriedums civillietā, un viņa vairs negribēja piedalīties šā derdzīgā pasūtījuma izpildē tādēļ, ka par to uzzinās sabiedrība. Acīmredzot prokurore S.Bogdāne bija gatava izpildīt zemisku, derdzīgu pasūtījumu tikai tik ilgi, kamēr par to neuzzina sabiedrība.

Tāda ir Stukāna prokuratūra visā krāšņumā.

Noteikti informēsim sabiedrību arī par turpmākajiem notikumiem lietā!

^[1] Prokuratūras likuma 5.panta pirmā daļa: «Prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.»

Novērtē šo rakstu: