Stukānam nāksies sniegt skaidrojumus par „pārdomāšanu” Jēkabpils zemessarga Kalves un padomju lielgabala lietā
PIETIEK23.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl tikai šā gada janvārī Jura Stukāna vadītā Ģenerālprokuratūra cēla apsūdzību Jēkabpils zemessargam Gundaram Kalvem par okupācijas režīma „pieminekļa” – lielgabala „nolaupīšanu”, bet tagad, septiņus mēnešus vēlāk tā pārdomājusi un kriminālprocesu izbeigusi uz nereabilitējoša pamata, kas nozīmē, ka G. Kalvem ir liegta darbošanās zemessardzē un ir noteikta virkne citu ierobežojumu. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu ar jautājumiem, uz kuriem J. Stukāna vadītajai Ģenerālprokuratūrai nāksies atbildēt.
Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai
Šā gada 15. augustā informācijas aģentūra LETA ir publicējusi šādu informāciju:
„Izbeigta krimināllietu pret zemnieku par lielgabala aizvākšanu no padomju memoriāla Jēkabpilī
Rīga, 15.aug., LETA. Prokuratūra izbeigusi krimināllietu pret zemnieku un uzņēmēju Gundaru Kalvi par lielgabala nolaupīšanu no padomju memoriāla Jēkabpilī.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA pavēstīja, ka krimināllieta par lielgabala nolaupīšanu un koku bojāšanu ir izbeigta.
Prokuratūra sākotnēji apsūdzētajam cēla apsūdzības par iepriekš minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, taču apsūdzētais daļā par koku bojāšanu ir noslēdzis izlīgumu ar Jēkabpils novada pašvaldību un atlīdzinājis tai nodarīto kaitējumu pilnā apmērā, un uz šī izlīguma pamata lieta daļā ir izbeigta.
"Apsūdzība daļā par kapu apgānīšanu arī izbeigta, jo netika konstatēts, ka apsūdzētais apzinājās vai uztvēra pieminekļa uzstādīšanas faktu kapa vai apbedījuma vietā, nevis piemiņas vietā, memoriālā vai citās vietās, kas nav uzskatāms par kapu vai apbedījuma vietu Krimināllikuma izpratnē," norādīja prokuratūrā.
Izvērtējot apsūdzētā sniegtās liecības kopsakarībās ar citiem pirmstiesas izmeklēšanā iegūtajiem un nostiprinātajiem pierādījumiem, secināts, ka viņa darbībās objektīvi nav konstatējama konkrētā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīme - subjektīvā puse.
Katrā konkrētā gadījumā ir nepieciešams konstatēt pilnīgi visas likumā paredzētās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Ja trūkst kaut vai viena šāda pazīme, kas ietilpst noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju kopumā, tad nav pamata atzīt, ka personas darbībā vai bezdarbībā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs, skaidroja prokuratūrā.
"Krimināllikuma paredzēto kapa apgānīšanu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu. Vainīgais apzinās, ka ar savām darbībām apgāna kapu, apbedījuma urnu, apbedītu vai neapbedītu līķi, un apzināti tā rīkojas. Nodarījuma motīvi kvalifikāciju neietekmē, izņemot mantkārību, kad attiecībā pret kapa apgānīšanu pieļaujams arī netiešs nodoms," norādīja prokuratūrā.
Pierādījumi, ka apsūdzētais nepārprotami apzinājās, ka konkrētajā memoriālā Jēkabpilī veikti apbedījumi, pirmstiesas kriminālprocesā nav iegūti un izsmeltas visas iespējas attiecīgu pierādījumu iegūšanai, tādējādi prokuratūra šo lietu izbeidza.
Jau ziņots, ka 76,2 milimetru divīzijas lielgabals "ZIS-3" bez lafetes, kas bija uzstādīts virs kapa, kurā apbedīti Otrā pasaules karā kritušie padomju armijas karavīri, tika demontēts 2021.gada 24.februārī pēc plkst.2 naktī. Izmantojot frontālo iekrāvēju "Cheng Gong", lielgabals tika aizvests uz Krustpils novadu un iemests Daugavā.
Lielgabala zādzības laikā ar trosēm sabojāti trīs Jēkabpils parka teritorijā augoši koki, kā rezultātā Jēkabpils pilsētas pašvaldībai nodarīti materiālie zaudējumi 287,54 eiro vērtībā.
Lielgabalu tā arī neizdevās atrast.
Jēkabpils mājaslapā sadaļā pie apskatāmām piemiņas vietām minēts, ka Otrā pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976.gadā. Tas veltīts deviņu Padomju Savienības karavīru piemiņai, kas krituši cīņās nacistiskās Vācijas karaspēku. Lielgabals bija uzstādīts pie karā kritušo padomju armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka Kalve ir zemnieku saimniecības "Kalves" un uzņēmuma "Krustpils enerģija" īpašnieks. Tāpat viņš kopā ar Atmodas laika līderi Daini Īvānu un citām personām darbojas Jēkabpils latviešu biedrības valdē.
Kalve ir arī zemessargs, tomēr ņemot vērā prokuratūras celto apsūdzību viņš tika atstādināts no zemessarga amata pienākumu pildīšanas.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka toreizējais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta līderis Kalve 2013.gada jūnijā kļuva par Krustpils novada domes priekšsēdētāju un šo amatu ieņēma līdz 2015.gada janvārim.
Kalve ir arī viens no brīvprātīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri karo Ukrainas pusē.
Publicēta: 15.08.2022 13:34
Gatis Kristovskis, LETA”
Kā Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikācijas un vācot materiālus pētnieciskai grāmatai ar darba nosaukumu „Koruptais Tukāns”, vēlos šai saistībā no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) kādu iemeslu dēļ aģentūras LETA publicētā informācija, kuras avots ir Jūsu iestādes darbiniece A. Eiduka, nav publicēta Jūsu iestādes interneta mājas lapas sadaļā „Aktualitātes”?
2) kura tieši Jūsu iestādes amatpersona ir atbildīga par šīs informācijas nepublicēšanu?
3) vai pašreizējais Jūsu iestādes vadītājs J. Stukāns ir devis kādas norādes saistībā ar šīs informācijas nepublicēšanu Jūsu iestādes interneta mājas lapā?
4) šā gada 12. janvārī Jūsu iestādes darbiniece A. Eiduka publiski sniedza šādu informāciju Jūsu iestādes vārdā: „Prokuratūra pagājušā gada nogalē cēlusi apsūdzību kriminālprocesā par lielgabala nolaupīšanu no padomju memoriāla Jēkabpilī. Vienai personai apsūdzība celta pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, koku bojāšanu parkā un par kapa apgānīšanu, nolaupot uz tā novietoto pieminekli, apliecina prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.” Sniedziet skaidrojumu:
a) kādi tieši jaunatklāti fakti bija pamatā Jūsu iestādes viedokļa maiņai par it kā notikušo noziedzīgo noziegumu? Kas, kad un kādā veidā šos faktus atklāja? Kādu iemeslu dēļ šie fakti nebija atklāti iepriekš?
b) nosauciet prokuroru, kas pieņēma lēmumu par apsūdzības celšanu.
c) nosauciet virsprokuroru, kas veica šīs lietas uzraudzību.
d) nosauciet prokuratūras amatpersonu vai amatpersonas, kuras piedalījās lēmuma maiņā saistībā ar it kā notikušo noziedzīgo nodarījumu.
e) nosauciet prokuratūras amatpersonu, kas pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu, kurā jau bija celta apsūdzība.
f) sniedziet atbildi, kādi norādījumi vai cita veida iesaiste šī kriminālprocesa sakarā tika saņemti no Jūsu iestādes pašreizējā vadītāja J. Stukāna.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
