Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Šajā gadījumā, kāpēc tas tā noticis, es varētu izvirzīt vēl vienu tēzi. Tāpēc, ka viņš [Rusiņš] pasēdēja divdesmit cik tur dienas un cilvēkam pilnīgi mainījās attieksme pret visu pasauli. Un viņš kļuva vēl vardarbīgāks jau ar darbībām, jo līdz cietumam viņš tomēr visu laiku, kā es sapratu, šo sievieti tiranizēja attālināti,” savu vērtējumu par Jēkabpils apkaimē notikušo sievietes slepkavību TV raidījumā “De facto” klāsta LR ģenerālprokurors Juris Stukāns. Jā, jūs nepārlasījāties: nevis pļāpīgs onkulītis, kas krāmu tirgū pārdod vecas naglas, bet ģenerālprokurors.

Nu jau trešo nedēļu nerimst sabiedrības sašutums par varas bezdarbību, vistiešākajā veidā ļaujot Leonam Rusiņam ilgstoši vajāt un pēc tam nogalināt bijušo dzīvesbiedri. Slepkavība notika 16. aprīlī. Bet jau pērnā gada septembrī sieviete rakstīja iesniegumu ģenerālprokuroram Stukānam, ko sāka ar šādiem vārdiem: “Lūdzu, ģenerālprokurora kungs, steidzamu un neatliekamu palīdzību un aizsardzību pret dzīvības un veselības apdraudējuma draudiem!”

Sieviete rakstīja iesniegumus visiem: policijai, tiesībsargam, prokuroram, dažādām iestādēm. Visi atvairījās ar atrunām, lielākoties - formālām. Tas, ka lielākajai daļai uzrunāto šīs sievietes liktenis bija tikai “viens no gadījumiem”, tapa skaidrs uzreiz. Kad sazvanīju Jēkabpils policiju, telefona klausules pacēlēja, uzvārdā Fjodorova, attapa vien pavaicāt, vai es rakstīšot par šo gadījumu. Tāda - nekāda - ir lielākās šajā baisajā traģēdijā iesaistīto amatpersonu daļas attieksme.

Ģenerālprokurors gan uzskata, ka sabiedrības diskusija par Jēkabpils traģēdiju iegājusi galīgi nepareizās sliedēs: “Latvijai ir pienācis laiks padomāt, ko mēs izdarījām, lai tas nenotiktu. Kāpēc Rusiņš izdarīja to, ko viņš izdarīja? Kāpēc citi vēršas pret sievietēm, sit regulāri un ilgstoši, un nekas nemainās? (..) Visai sabiedrībai jāuzdod šie jautājumi sev. Un jāsāk ar to, ka mums ir jāveido mehānisms, ka sievietei ir iespējas saņemt kaut kāda veida palīdzību, lai tas vispār nenotiktu.”

Jā, viss pareizi. Bet atkal - to saka kāds nevienam nezināms onkulītis vai ģenerālprokurors? Kad viņam uzdeva jautājumu par to, kas būtu jādara, lai tādi noziegumi nenotiktu, Stukāns izvairīgi paskaidro, ka viņš jau nav politiķis vai tiesībsargs, bet prokurors, tālab viņa pienākums ir nodrošināt jau notikušu noziegumu izmeklēšanu, nevis preventīva mehānisma izveidošanu.

Nu, protams, balta patiesība, nekur nepieķersies! Bet kā tad ar paša tekstu “mums ir jāveido mehānisms”? Kam - mums? Sabiedrībai? Varbūt tomēr deputātiem, kurus mēdz dēvēt par tautas priekšstāvjiem, roku rokā ar prokuroriem, policistiem un citiem tiesībsargiem? Varbūt tomēr nevainot sabiedrību savā bezdarbībā un - beigu beigās - arī nekompetencē? Tad nevajadzēs deklarēt, ka “Latvijai ir pienācis laiks padomāt, ko mēs izdarījām, lai tas nenotiktu”. Gan jau Latvija par to padomās, bet vainot visu sabiedrību, ka tā esot toleranta pret vardarbību: tas ir vismaz nekaunīgi, lai neteiktu - melīgi.

Varas neprasme (vai nevēlēšanās) pasargāt sabiedrību no varmākām izpaudās ne tikai bezdarbībā, bet arī pastulbā augstprātībā. Lūk, daļa no atbildes, ko vajātajai sievietei rakstīja Valsts policijas Austrumzemgales iecirkņa galvenais inspektors Oļegs Belovs: “Vienlaicīgi informējam, ka arī Jums ir pienākums veikt darbības, kas novērstu jaunu administratīvā un kriminālā pārkāpuma izdarīšanu, par ko Jūs jau iepriekš vairākkārtīgi tikāt informēta. Proti, nomainīt gan savu, gan bērnu un citu tuvinieku telefonu numurus, izvairīties no L. Rusiņa pretlikumīgajam darbībām, proti, neatbildēt uz īsziņām un viņa telefona zvaniem, neatbildēt uz nepazīstamiem numuriem, ja ir aizdomas, ka zvanītājs ir L. Rusiņš, neinformēt viņu par savām ikdienas gaitām, kā arī darba vietas maiņu u.c.”

Varbūt vajadzēja vēl arī piebilst: sieviete pati vainīga, ka sapinusies ar potenciālu slepkavu? Gluži kā tīmeklī klejojošais policijas protokola izraksts: “Vīrs dauzīja sievas galvu pret grīdu, viņa kliedza. Sastādījām protokolu par to, ka sieviete ar kliegšanu emocionāli traumēja savus bērnus.” Sarkastiska pasaciņa vai patiesība - kas to lai zina...

Ar savādību pārsteidza arī raksta sākumā citētā ģenerālprokurora izteika par Rusiņu, kurš “pasēdēja divdesmit cik tur dienas” un pēc cietuma kļuva vēl vardarbīgāks. Ja pareizi saprotu: Rusiņu tajā divdesmit dienu cietumā nevajadzēja likt, tā vietā vajadzēja viņu apbalvot ar kādu medāli, paplikšķināt pa plecu, un - skat, puisis no vardarbnieka un potenciālā slepkavas pārvērstos par labās vēsts nesēju un bāreņu aizgādni!

Šis ģenerālprokurora atzinums faktiski būs izsvītrojis visas iespējas būvēt Latvijā jaunus cietumus. Tie vairs nebūs vajadzīgi, jo noziedzniekus uzreiz reabilitēs, viņi visu sapratīs un strauji labosies. Bet tad arī prokurorus vairs nevajadzēs, sevišķi jau ģenerālprokurorus! Mums būs iestājusies īsta laimības zeme.

Bet, kamēr tā vēl nav iestājusies, der aplūkot paša ģenerālprokurora darbības (bezdarbību). Aplūkošanai noderēs gan Jēkabpils traģēdija, gan ģenerālprokurora “favorīta” Ulda Cinkmaņa nesmukā sāga, viņa bakalaura darbā konstatējot plaģiātu, līdz ar to anulējot augstskolas diplomu - Jurim Stukānam tas nešķita nekas īpašs, un Cinkmanis no darba prokuratūrā netika atlaists. Ir vēl arī lietas par Ventspilī baseinā noslīkušo zēnu, par Viļānu “kaņepju sievu”, par puisi ar Ukrainas karogu uz pleciem, kuram uzbruka kāds vatenieks utt.

Ģenerālprokuroram ir arī īpatnēji izteikumi par tiesājamo personu nevainīguma prezumpciju, jo, raugi, patiesībā ir tikai vainīguma prezumpcija: ja prokurors lēmis kādu atzīt par vainīgu, tātad viņš ir vainīgs, un tiesai šo prokurora pieņēmumu atliek vien nostiprināt savā lēmumā.

Visos šajos gadījumos prokuratūra un arī ģenerālprokurors parādījās ne tajā cēlākajā gaismā. Kāpēc par to netiek runāts? Tāpēc, ka ģenerālprokurora nekļūdīguma prezumpciju uztur vēl augstākas amatpersonas?

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

73
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi