Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arvien acīmredzamāk kļūst tas, ka pēc Rail Baltica (RB) celtniecības pabeigšanas ļoti daudziem cilvēkiem mūsu valstī būs ļoti daudz jautājumu par šī projekta rentabilitāti un lietderību. Es to saku galvenokārt tāpēc, ka tad, kad ierēdņi nāk klajā ar informāciju par projektu, viņu paziņojumi  ļoti bieži ir  piepildīti ar meliem un nejēdzībām.

Piemēram, pagājušā gada oktobrī Rail Baltica (RB) pārstāvis, AS RB Rail Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs  nāca klajā ar paziņojumu, ka RB vilcieni Latvijas teritorijā kursēs katru stundu, savukārt, piemēram, RB vilciens no Varšavas uz Berlīni kursē tikai piecas reizes dienā.

Pēdējais melu un/vai nejēdzību kopums ir uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētāja Kaspara Vingra paziņojums. Pēc Vingra kunga teiktā, RB nodošana ekspluatācijā nozīmē 37 000 jaunu darbavietu radīšanu. No vienas puses, šim ziņojumam nozīmei vajadzētu būt tikai pozitīvai, bet no otras puses, ja iedziļināmies lietas būtībā, kļūst skaidrs, ka Vingra kungs ne visai saprot, par ko viņš runā.

Pirmkārt, uzreiz jāsaka, ka no 37 000 jaunajām darbavietām, par kurām Vingra kungs runā, pašā RB strādās vairākus desmitus reižu mazāk cilvēku. AS Pasažieru vilciens, kas apkalpo dzelzceļa pasažieru satiksmi visā valstī, nodarbina tikai ap 1000 cilvēku. Pilnīgi skaidrs, ka RB, kas atšķirībā no Pasažieru vilciena ir tikai viena no daudzajām dzelzceļa līnijām, darbinieku skaits būs vairākas reizes mazāks par 1 000.

Otrkārt, Vingra kungs saka, ka daļa no 37 000 darbavietām, kuras RB veicinās, parādīsies būvniecības nozarē. Šī tēze liek domāt, ka Vingra kungam acīmredzami `nav pieredzes būvniecības projektu īstenošanā. Jo, ja viņam būtu šāda pieredze, viņš lieliski zinātu, ka Latvijas pamatiedzīvotāji Latvijas būvlaukumos strādāt nevēlas, pirmkārt, pazemojoši mazo algu dēļ. Tā vietā viņi brauc būvēt tostarp Igaunijas objektus, kur algu līmenis ir daudz augstāks nekā Latvijā.

Rīgas dome ir ļoti labs piemērs celtnieku trūkumam valstī. Domei vairākkārt nācās atlikt dažu projektu īstenošanu, jo trūka to, kas gribētu šos projektus būvēt.

Tās darbavietas būvlaukumos, par kurām runā Vingra kungs, par laimi vai diemžēl galvenokārt tiks imigrantiem no Tuvajiem Austrumiem, Ukrainas un citām bijušās PSRS valstīm, kuri jau vairākus gadus aktīvi tiek ievesti Latvijā kā lēts darbaspēks. Šie cilvēki ir gatavi strādāt par naudu, ko maksā Latvijas būvniecības tirgū, un tas ir iemesls, kāpēc imigrantu skaits Latvijas būvlaukumos ar katru dienu pieaug. Ņemot to visu vērā, Latvijas pamatiedzīvotājiem nevajadzētu īpaši priecāties par tiem jaunām darbavietām RB būvlaukumos par kuriem runa Vingra kungs.

Treškārt, Vingra kungs saka, ka dažas no 37 000 darbavietām, kuras RB palīdzēs radīt, būs viesmīlības un loģistikas nozarēs. Šeit Vingra kungs parāda gan ekonomikas zināšanu, gan veselā saprāta trūkumu.

Fakts ir tāds, ka, lai jaunais RB dzelzceļš sāktu radīt pieprasījumu pēc viesnīcu un loģistikas pakalpojumiem, vilcieniem jākursē vai nu vietās, kur loģistikas un viesnīcu pilnīgi nav, vai arī vietās, kur loģistika un viesnīcas ir noslogotas uz 100 procentiem. RB gadījumā vilcieni nekursēs nevienā no šīm vietām.

RB kursēs vietās, kur jau ir ļoti labi attīstīta viesnīcu un loģistikas infrastruktūra. Piemēram, 300 metru rādiusā no RB Rīgas stacijas (centrālās stacijas) jau ir 3 lielas ķēžu viesnīcas un vismaz 5 budžeta viesnīcas. Viesnīcu infrastruktūra stacijas laukuma tuvumā šobrīd piedāvā pakalpojumus jebkurai gaumei un budžetam - no luksusa numuriem viesnīcā Mercure līdz pat vienvietīgām gultām studentu tūristiem hosteļos. Bet, pēc Vingra kunga teiktā, sanāk, ka ar 8 viesnīcām vien stacijas rajonā nepietiek un ka drīz stacijas tuvumā sāksies papildu viesnīcu kapitāla būvniecība.

To pašu var teikt par loģistikas nozari. Tranzīta joma veido 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Tranzīta un transporta jomu veido simtiem loģistikas uzņēmumu, kas atrodas gandrīz visās mūsu valsts lielākajās pilsētās. Latvijas loģistikas infrastruktūra ir viena no attīstītākajām Baltijā kopš Padomju Savienības laikiem.  Nav saprātīgi teikt, ka loģistikas sektors Latvijā nav pietiekami attīstīts, lai tiktu galā ar to ļoti nelielo kravu pieaugumu, kas ies caur RB.

Vingra kungs var strīdēties ar mani, sakot, ka gan viesnīcu gan loģistikas nozares šobrīd darbojas uz  pilnu jaudu, un tām vienkārši nebūs pietiekami daudz resursu, lai strādātu ar RB dēļ palielināto pieprasījumu. Viņš var teikt, ka katru dienu pie visām 8 stacijas laukuma viesnīcām stāv milzīga tūristu rinda un ka Latvijas pārvadātāji brīvas noliktavu platīvas trūkuma dēļ ir spiesti pastāvīgi atteikt kravu īpašniekiem.

Bet vai tā ir? Vai Latvijas viesnīcas un loģistikas uzņēmumi strādā ar 100% noslogojumu? Statistika saka, ka ne. Statistika rāda, ka tranzīta biznesa apgrozījums strauji samazinās. Citiem vārdiem sakot, loģistikas nozarē darbinieku skaits paliek nemainīgs, savukārt darba apjoms gadu no gada samazinās.

Neapšaubāmi, RB pastāvēšana palielinās pieprasījumu pēc loģistikas pakalpojumiem. Bet šo pieprasījumu droši apmierinās esošie daļēji noslogotie loģistikas uzņēmumi, izmantojot nevis jaunās, bet jau esošās darbavietas.

To pašu var teikt par viesnīcu biznesu. Pilnīgi visās vietās, kur RB kursēs Latvijas teritorijā, ir milzīgs skaits viesnīcu, viesu namu, villu, kempingu, hosteļu un īrētu dzīvokļu, kuri varēs uzņemt to nelielo cilvēku skaitu, kuri, ceļojot pa RB, vēlēsies nakšņot mūsu valstī.

Ceturtkārt, patoss, ar kuru Vingra kungs runā par RB nozīmi Latvijas ekonomikā, nav īpaši pamatots. Tas nav pamatots, jo ģeogrāfiski Latvija atrodas gandrīz pašā RB galā. Latvija ir priekšpēdējā valsts visā maršrutā un tāpēc mūsu valsts teritorijā RB fiziski nespēs radīt lielus apgrozījumus.

RB sadaļa starp Poliju un Vāciju savieno valstis ar attiecīgi 37 un 83 miljoniem iedzīvotāju. Latvijas RB daļa savienos valstis ar nepilniem 6 miljoniem iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka Latvija RB maršrutā būs province, uz kuru (vai caur kuru) vēlēsies ceļot ļoti neliela cilvēku daļa.

Pasažieru plūsma RB vilcienos mūsu valsts teritorijā būs ievērojami mazāka nekā Centrāleiropā. Vilcieniem, kas brauks caur Latviju, visticamāk, būs daudz mazāk vagonu nekā vilcieniem Centrāleiropā, un pat šo īso vilcienu noslogojums, visticamāk, būs tikai daļējs.

Visi šie fakti uz paziņojuma par 37 000 jaunu darbavietu fona vēlreiz liek man domāt ka RB projektu Latvijā vada idioti un/vai meļi. Cita skaidrojuma tam, kāpēc mēs turpinām redzēt šos absolūti absurdos paziņojumus, man nav.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-buve-radis-ap-37-000-darbavietu-bazas-par-darbaroku-trukumu.a401726/

Novērtē šo rakstu:

133
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...