Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Stulbuma modernizācija

Arturs Priedītis
29.06.2018.
Komentāri (73)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Principā nekas negaidīts nav noticis. Stulbeņi nekad brīvprātīgi nepadodas. Stulbums atrodas ambiciozuma virsotnē. Stulbums nepazīst paškritiku un piekāpību. Stulbeņu godkārību var apturēt, kā tautā saka, tikai miets, žagari, siksna, padzīšana, cietuma kamera. Tas, pirmkārt.

Otrkārt un galvenokārt, nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā iekārtā valstiskos darbus var veikt tikai stulbeņi. Valsts institūciju klerki, valsts birokrātiskais aparāts un īpaši tā priekšniecība var sastāvēt tikai no stulbeņiem, kuri ir morāli nobrieduši atbalstīt noziedzīgo valstiskumu. Vienīgi stulbeņi var būt ar mieru ģenerēt un vadīt amorālus un destruktīvus projektus valdošās kliķes interesēs, kurās nekādi neietilpst tautas cilvēciskās vērtības spodrināšana.

Tā tas ir visos dzīves segmentos. Arī izglītībā. Tāpēc mūsu izglītības klerku visjaunākā stulbība nav negaidīta. Izglītības funkcionāriem nenāk ne prātā atsacīties no stulbajām „reformām”. Izglītības funkcionāru stulbums ir tik grandiozs, ka viņi cer gūt panākumus ar destruktīvo „reformu” terminoloģisko modernizāciju, ja ar to saprotam uzlabošanu atbilstoši sabiedrības prasībām. Sabiedrībai (skolotājiem, vecākiem, izglītības ekspertiem) ļoti nepatīk Vaļņu ielas „reformas” vispārējā izglītībā. Un, lūk, lai sabiedrību apvestu ap stūri, izdomāta terminoloģiskā modernizācija. Reāli tā ir līdzšinējā stulbuma modernizācija.

2018.gada 21.jūnijā ar to sabiedrību iepazīstināja ministrijas kadrs Zane Oliņa – „Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja. Viņa „Delfu” rubrikā „Versijas” publicēja tekstu „Izglītība Latvijā – ir labi, vajag izcili”.

Nezinu, vai tas ir Zanes kundzes vai portāla žurnālistu izdomāts virsraksts. Katrā gadījumā tas ir amizants un reizē atbaidošs virsraksts. Iespējams, lasītāju viena daļa vispirms sāks smieties un pēc tam dusmoties, bet otra daļa vispirms sāks dusmoties un tikai pēc tam dusmas pārvērtīsies sarkastiskos smieklos. Smiesies un dusmosies, dusmosies un smiesies visi, kuri ir lietas kursā par mūsu „labo” izglītību un iespēju sagaidīt „izcilu” izglītību.

Lai ātrāk uztvertu ministrijas klerku terminoloģiskās modernizācijas būtību, noder citāts no interneta: „Zane Oliņa ir latviešu pedagoģe. 1998.gadā ieguvusi Fulbraita stipendiju studijām ASV, iegūstot 'M.Ed. un PhD. in Learning and Instructional Technology' jeb izglītības zinātņu maģistra (MEd) un doktora (PhD) grādu. No 2007. gada oktobra līdz 2011. gada vasarai, Zane Oliņa bija programmas „Iespējamā misija” direktore. Kopš 2011. gada rudens – "Iespējamās misijas" valdes locekle. Zane Oliņa ir Skola2030 projekta komandā un darbojas kā ESF projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā”(!?) mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāja.”

Ministrijas klerku terminoloģiskā modernizācija attiecas uz Zanes Oliņas vadīto fenomenu „kompetenču pieeju mācību saturā”. Sabiedrība neakceptē ministrijas uzspiesto „kompetenču pieeju”, „kompetenču izglītību” u.tml. Sabiedrībai vārds „kompetences” nav pieņemams.

Sabiedrības negatīvo attieksmi precīzi izteica pieredzējušais skolotājs Andris Upenieks: „Lasot “kompetenču” tekstus, pārņem nelāgas sajūtas. Kompetenču pieeja aprakstīta pārgudrā, samežģītā un muļķīgā, latviešu mēlei nesaprotamā hibrīdvalodā, kur mudžēt mudž no patvarīgi darinātiem vai slikti pārtulkotiem jēdzieniem. Piemēram – cieņpilns, jēgpilns, drošumspēja, iedevums, atdevums, lietpratība, pratība, izpratība, caurvijas, modulis, summatīvs, formatīvs, kognitīvs, meta kognitīvs… Lērumu vārdu veltīgi meklēt vārdnīcās, to semantiskās nozīmes tikai aptuveni jaušamas, dažādi tulkojamas un staipāmas kā košļājamā gumija. Izskatās un izklausās pēc kaut kādas dziedniecības ar apvārdotu ūdeni, pūšļošanas, šarlatānisma vai vienkārši muļķības.”

Lai sabiedrību apvestu ap stūri, ministrija ir nolēmusi nelietot vārdu „kompetences”. Par to sabiedrībai paziņo Zane Oliņa. Viņas publikācijā „Delfos” neeksistē vārds „kompetences”. Zane Oliņa ir pakļāvusies kolektīvajai gribai. Tāda rīcība reizē ir atsacīšanās pašai no sevis. Viņa ir atsacījusies no „kompetenču izglītības” ģēnija identitātes. Atkal jāsaka: principā nekas negaidīts nav noticis. Nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā režīma atbalstītāji ir gatavi atsacīties arī no mātes un tēva. Citādāk nevar būt. Ja varētu būt citādāk, tad tāds režīms nevarētu pastāvēt 30 gadus.

Stulbums atrodas ne tikai ambiciozuma virsotnē. Stulbums atrodas arī destrukciju virsotnē, nespējot neko izdarīt konstruktīvi, lai veidotu pozitīvu pamatu un pozitīvus priekšnoteikumus turpmākajam darbam. Par to atgādina Zanes Oliņas teksts. Viņa vārda „kompetences” vietā lieto vārdu „lietpratība”. Tādējādi Vaļņu ielā stulbi tiek cerēts sabiedrību apvest ap stūri, jo neviens taču neatklās terminoloģisko modernizāciju. Proti, to, ka vārds „lietpratība” svešvārdā ir „kompetence”. Oliņa nekaunīgi turpina cienījamā skolotāja Upenieka kritizēto pūšļošanu un šarlatānismu. Vienīgi svešvārds „kompetence” ir aizstāts ar latvisko „lietpratība”, kas, protams, tāpat kā tizlā daudzskaitļa forma „kompetences” neiederas diskursā par vispārējo izglītību. Ministrijai nenāk ne prātā atsacīties no savām muļkībām. Ministrijas prātā ir tikai viena doma: kā apmānīt sabiedrību, lai realizētu savas muļķības.

Jau no paša sākuma bija stulbi Rīgas prātvēderu tizlo atvasinājumu "kompetences" lietot vispārējās izglītības kontekstā. Kompetence nav tikai lietpratība. Lietpratība semantiski asociējas ar prasmi vārīt zupu, braukt ar traktoru. Respektīvi, ar reālu praktisku darbību un reālu prasmi veikt attiecīgo praktisko darbību. Kompetence ir ne tikai lietpratība, bet arī zināšanas, teorētiskā un metodoloģiskā izpratne. Lietojot vārdu "kompetence", var fiksēt atbilstību (piem., amatam, konkrētam uzdevumam). Vēl ar vārdu "kompetence" raksturo spējīgumu. Tātad zināma potenciāla esamību vai neesamību. Ar vārdu "kompetence" apstiprina pilnvarotību kaut ko veikt, par kaut ko atbildēt. Vispārējā izglītība nebūt nav process, kurā iemāca vārīt zupu, braukt ar traktoru. Respektīvi, būt kompetentam kādā jomā. Kompetences apgūšana ir vienvirziena darbība (zupas vārīšanas prasmes apgūšana, traktora vadīšanas prasmes apgūšana). Vispārējā izglītība nav vienvirziena darbība, bet kognitīvi universāla darbība. Vārds „kompetence” iederas profesionālajā izglītībā, sagatavojot kompetentus speciālistus noteiktā nozarē. Ja izglītības ministrijā priekšnieki būtu kompetenti speciālisti, tad pie mums izglītība netiktu regulāri piešļakstināta ar stulbām „reformām”.

Zanes kundze raksta: „Latvijā mācību saturu iepriekš pārskatījām pirms desmit gadiem, kad lielu uzmanību līdztekus nozīmīgu zināšanu (!?) apguvei pievērsām skolēnu prasmju attīstībai, piemēram, pētnieciskajām (!?) prasmēm dabaszinātnēs”. Loģisks ir jautājums „Kas aizvadītajos 10 gados uz Zemes ir tik radikāli izmainījies, ka nepieciešams pārveidot vispārējās izglītības saturu?”

Zanes un viņai līdzīgu klerku atbildi nav grūti iztēloties. Skolotājs Upenieks pareizi saka par nelāgo sajūtu. Nelāga sajūta bija arī pirms 10 gadiem. Vai Zanes kundze var pateikt, kāda toreiz bija vajadzība un kāda vispār ir vajadzība vispārējā izglītībā „līdztekus nozīmīgu zināšanu apguvei” pievērsties „skolēnu prasmju attīstībai, piemēram, pētnieciskajām prasmēm dabaszinātnēs”? Tas skan skaisti tikai priekš muļķiem, un viss. Tiesa, vēl tas liecina, ka izglītības klerkiem ir stulbs priekšstats par zinātni, zinātnisko pētniecību, ja viņi tiecas bērnus, vecākus un pārējo sabiedrību apvārdot ar „pētnieciskajām prasmēm dabaszinātnēs”.

Stulbums acīmredzot ir grandiozs. Oliņa virsrakstā izglītību vērtē - „ir labi”. Taču pati tūlīt apkopo sliktu stāvokli: „Pašlaik Latvijas skolēniem kopumā labi padodas uzdevumi, kas prasa atcerēties vai rīkoties pazīstamās situācijās, taču trūkst iemaņu apstrādāt daudzveidīgus datus, darboties komandā, kā arī piedāvāt risinājumus nestandarta situācijām. Skolēniem trūkst pieredzes pamanīt sakarības starp teorētiski apgūto un dzīvē pieredzēto, analizēt paveikto un izvirzīt mērķus nākamajiem darbiem, kā arī uzņēmības un sagatavotības īstenot savas ieceres jaunos apstākļos.”

Tātad netiek sasniegta vispārējās izglītības, pasvītroju, elementāra funkcija, piemēram, bērniem iemācīt „pamanīt sakarības starp teorētiski apgūto un dzīvē pieredzēto”. Kāda jēga ir buldurēt par „kompetencēm”, ja bērniem „trūkst pieredzes [..] analizēt paveikto [..] uzņēmības un sagatavotības īztenot savas ieceres jaunos apstākļos”? Kāda jēga ir atkal kaut ko pārveidot, ja līdzšinējā darbība nav devusi labu rezultātu? Tā vietā, lai paškritiski nosodītu savu nekompetenci izglītības sistēmas vadīšanā un tāpēc vāktos prom no Vaļņu ielas kabinetiem, ministrijas bezjēdzīgie klerki cer apmānīt tautu un iesmērēt tautai atkal savu kārtējo stulbumu un šausmīgo nekompetenci.

Novērtē šo rakstu:

111
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

Foto1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad, kad pieņems 2020.gada budžetu, būs skaidrs, kādā veidā (!?) padomniekus meklēs. Tāpat būs skaidrāk definētas arī darbības jomas (!?), kurās padomnieki strādās," pastāstīja Teikmanis."
Lasīt visu...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...