Iesaki rakstu: 
Nesen Ogres novadu apmeklēja Aizsardzības ministrijas ierēdņu delegācija. Mūsu saruna bija veltīta plāniem, izveidot jaunu Zemessardzes bataljonu. Ministrijas ierēdņus interesēja iespējamās vietas Ogres novadā, kurās būtu iespējama jauna militārā objekta izvietošana.
Mans piedāvājums bija izskatīt variantus Rembates pagastā, kurš atrodas tieši pie Lielvārdes militārā lidlauka. Savu izvēli ministrijas delegācijai pamatoju ar to, ka Lielvārdē ir nodrošināta pretgaisa aizsardzība, kas ir ļoti svarīga, ja runājam par iespēju nosargāt militāro infrastruktūru.
Un tad es, kā saka, paliku “uz pauzes”! Ierēdņi man atbildēja, ka jaunais objekts tiek plānots miera, nevis kara laika vajadzībām. Nopietni? Šajā laikā un ģeopolitiskajos apstākļos militārs objekts tiek plānots “miera laiku vajadzībām”?
Savulaik, runājot ar ASV armijas pārstāvjiem, kad izteicu līdzīgu ideju par Rembates pagastu kā vietu ASV spēku potenciālai dislokācijai, ja tāda vajadzība rastos, šī doma tika pieņemta kā ļoti svarīgs un vērā ņemams faktors.
Te es saskatu tikai vienu no divām iespējām: vai nu tā ir galēja nekompetence, vai sabotāža! Bet laikam jau pašsaprotami, ja reiz mums ir aizsardzības ministrs, kurš flirtē ar Latgales autonomijas ideju un veiksmīgi sabotē dronu koalīcijas Ukrainas atbalstam darbu.
Vācijā, Freiburgā, kas atrodas pie pašas robežas ar Šveici un Franciju, kalnos ir izveidots “Daugavas vanagu” īpašums. Šobrīd tas kalpo kā kultūras centrs un viesu nams, bet pēc kara to dibināja kā vietu, kur izmitināt latviešu leģionārus - kara invalīdus.
Vietu izvēlējās tā brīža “Daugavas vanagu” vadītājs pulkvedis Silgailis. Viņa apsvērumi bija, izvēlēties vietu vistālāk no krievu kontrolētajām teritorijām, kā arī augstienē, no kuras būtu plaša redzamība, lai gadījumā, ja atsāktos karadarbība, varētu veidot nocietinājumus un aizstāvēties.
Tieši tā izskatās pieredzējušu cilvēku ilgtermiņa domāšana, saprotot, ka drošības faktors jāņem vērā it visā! Un tieši šādas pieejas mums Latvijā trūkst!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
