Stulbumu no drosmes reizēm grūti atšķirt, - to var redzēt veselības ministres Menģelsones darbos un lēmumos
Pietiek lasītājs30.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš apstiprināta jaunā Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība) valdība. Ātri vien vadošā partija ir sapratusi, kuri ir vājie valdības posmi, kuros steidzami “jādzēš ugunsgrēks”, un viens no tiem ir Veselības ministrija (VM) un ministre Līga Menģelsone.
Rūpēs par solījumos slīkstošajiem kolēģiem Finanšu ministrija (FM) steigā ir organizējusi semināru, kurā L. Menģelsonei palīdzētu kaut daļēji apgūt nepieciešamās kompetences un gūt ieskatu profesionālajai izpratnei par jomu, kuru viņa it kā politiski vada.
Jau tagad dažādas nevalstiskās un profesionālās organizācijas pēc tikšanās ar ministri pauž dziļu neizpratni par L.Menģelsones atbilstību amatam, jo galvenais, kas tiek paziņots tikšanās laikā, ir solījums, ka tiksimies atkal.
Ļoti cerams, ka šāda veselības ministres izglītošana turpināsies, tikai grūti pateikt, kad tā sasniegs savu rezultātu un VM beidzot piedāvās solītās reformas, sistēmas “melno caurumu” atrašanu, novēršanu un elementāru kvalitātes novērtējumu veselības aprūpes jomā.
Tas gan var ieilgt, jo izskatās, ka arī jomās, kur it kā vajadzētu saprast, ko un kā darīt uzņēmumu pārvaldībā, joprojām trūkst rīcības. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pārvaldības maiņa, kur turpinās acīmredzama slimnīcas padomes nekompetence un valdes sliktais menedžments, noveduši pie konflikta, kas rada bažas par RAKUS darbu kopumā un labi apmaksāto amatu lietderību.
Finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) iniciatīva ir ļoti uzteicama, cerams, ka arī citās jomās, tādās kā izglītības, tieslietu vai iekšlietu, būs šādi semināri, kur veselu darba dienu virkne ierēdņu un valsts iestāžu darbinieku varēs pavadīt, izglītojoties un uzzinot daudz ko interesantu, lai beidzot varētu kvalitatīvi veikt uzticētos pienākumus. Tas viss tiek apmaksāts no nodokļu maksātāju algas un ar ievērojami paaugstinātu likmi kā iepriekš.
Veselības ministri L.Menģelsoni nemaz neuztrauc otras lielākās slimnīcas - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas darba rādītāji un veselības aprūpes kvalitāte. Jāatgādina, ka arī šeit pie vadības ir supervaldes priekšsēdētājs R.Muciņš, kurš spēj apvienot divus svarīgus amatus – arī „Latvijas Valsts mežu” padomē (rekordisti amatu apvienošanā ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes locekļi V. Ābols un I.Riekstiņa).
Jau pagājušajā gadā parādījās publiska informācija par radinieku sūdzībām, ka, veicot aknu transplantācijas, ir nenormāli augsti mirstības rādītāji. Slimnīcas vadība ar visiem atbildīgajiem nav veikusi nekādas darbības, lai to apturētu, izvērtētu un meklētu atbildīgos. Tikai pēc publiskās informācijas parādījās kāda rīcība no VM, PKUS atbildīgo puses. Tas ir vairāk nekā kliedzoši, ka valsts slimnīca veic operācijas ar 62% letālu gadījumu.
Var tikai apbrīnot attaisnojuma iemeslus, ka, līdz vispār uzsākt operācijas, netiek izvērtēti to riski, iespējamie iznākumi un pacientu drošība kopumā. Vispār jau pastāv Ministru kabineta 20.01.2009. noteikumi Nr. 60 Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, kuru 17. punkts nosaka: “Lai nodrošinātu kvalitatīvus un pacientiem drošus ārstniecības pakalpojumus, ārstniecības iestāde veic šādus pasākumus..: 17.3. nodrošina risku mazinošus pasākumus ķirurģijā un anestēzijā; 17.4. nodrošina risku mazinošus pasākumus augsta riska pacientiem vai pacientu grupām; 17.6. ievieš un uztur drošu zāļu aprites sistēmu; 17.8. ievieš un uztur pacientu sūdzību un ierosinājumu analīzes sistēmu, 17.9. nodrošina sniegto ārstniecības pakalpojumu rezultātu analīzi.” Slimnīcas valdei burtiski tiek pateikts priekšā, kam tad īsti jābūt ievērotam un ieviestam slimnīcā.
Būtiski, ka agrāk šajos pašos MK noteikumos Nr. 60 tā 17. punkts skanēja: “Lai nodrošinātu sniegto ārstniecības pakalpojumu kvalitātes vadību, ārstniecības iestādē ir izstrādāta, vadītāja apstiprināta un ieviesta kvalitātes vadības sistēma…”, bet tas bija tad, tajos senajos laikos, kad slimnīcu valdēs vēl bija atrodami ārsti, kuri zināja un profesionāli saprata terminu “ārstniecības pakalpojumu kvalitātes vadības sistēma”. Mūsdienu slimnīcu valdēm un slimnīcu padomes darboņiem tā ir ķīniešu ābece un pat MK noteikumos burtiski ir jāraksta priekšā špikeri, kas tad īsti tiem būtu jāzina un jādara.
Pastāv arī Ministru kabineta 28.06.2005. noteikumi Nr. 468 Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtība, lai slimnīcās pielietotu tikai tādu ārstniecību, kura ir pārbaudīta un droša, bet vai tad tas slimnīcu valdēm PSKUS un RAKUS rūp? To pašmāju saveidotās ētikas komitejas paziņo, ka tas, ko dara slimnīcā, ir kas jauns un pētījams un tāpēc to var darīt, ignorējot šos MK noteikumus. Pacientiem no tā nav nekas saprotams… Bet Veselības inspekciju neinteresē, jo tā pat uz pacientu sūdzībām atļaujas nereaģēt pēc būtības, atrakstoties ar formālām vēstulēm.
PSKUS veic dažādas eksperimentālas operācijas, - tad jautājums, kurš tam dod piekrišanu un uzņemas atbildību, jo, cik zināms, globāli ir aizliegti jebkuri eksperimenti ar cilvēkiem. Vai par to viņi tiek vai netiek informēti? Turklāt bieži nedziedināmi slimie ir gatavi uz visu un nespēj objektīvi izvērtēt piedāvātas procedūras. Šeit veselības ministre L.Menģelsone pat nav vērtējusi PSKUS valdes atbildību, kā arī veikusi citu medicīnas procesu kvalitātes pārbaudi.
Veselības inspekcijas (VI) uzsāktā pārbaude ir par konkrētiem gadījumiem, un māc šaubas, vai VI ar savu kompetenci vispār to spēj, jo izvērtēšanu veic tie paši kolēģi, kas strādā PSKUS Transplantoloģijas centrā un diez vai atzīs paši savas kļūdas.
Diez vai par konkrētu darba plānu un izpratni par veselības uzņēmumu labu pārvaldību liecina pēkšņā VM rīcības maiņa attiecībā uz NRC „Vaivari” valdes atlases konkursu, kur vēl nedēļas laikā aicina pieteikties konkursā, bet pēc pāris dienām paziņo, ka amats likvidēts un tieši medicīnas kompetences jautājumos.
Grūti arī saprast kā ministre L.Menģelsone spēj izvērtēt konkursa kārtībā izraudzītu Valsts zāļu aģentūras direktora kandidatūru, ko veica Valsts kanceleja ierēdņu aizstāvja J. Citkovska vadībā.
Šobrīd kvalitāte pēc objektīviem kvalitātes kritērijiem vai indikatoriem netiek vērtēta nevienā valsts slimnīcā, un jēdziens “slimnīca strādā labi” ir absolūti subjektīvi deklaratīvs, jo nav pēc kā to vērtēt un salīdzināt…
Interesanti būtu dzirdēt „Apvienotā saraksta” līderu paustā apstiprinājumu, ka VM vadībā nevajag ārstu vai cilvēku, kurš profesionāli pārzina veselības aprūpes sistēmu. E. Smiltēns (AS) slavē L.Menģelsoni par drosmi uzņemties grūto amatu. Jāsaka, ka stulbumu no drosmes reizēm grūti atšķirt, to var redzēt darbos un lēmumos.
L.Menģelsone turpina ieturēt drosmīgo līniju, jo ne savā birojā, ne VM kopumā darbā nav aicinājusi kādu ārstu vai mediķi, kuram būtu izpratne par situāciju kopumā.
Bet pašlaik atliek vien nopūsties un priecāties, ka FM ir vēlme veidot un rakstīt semināros špikerus vismaz VM par to, kas ir kas pašos, pašos vadības ābeces pamatos. Cerams, ka L.Meņģelsone arī tiem apsola, ka tiksimies atkal…
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
