Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš apstiprināta jaunā Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība) valdība. Ātri vien vadošā partija ir sapratusi, kuri ir vājie valdības posmi, kuros steidzami “jādzēš ugunsgrēks”, un viens no tiem ir Veselības ministrija (VM) un ministre Līga Menģelsone.

Rūpēs par solījumos slīkstošajiem kolēģiem Finanšu ministrija (FM) steigā ir organizējusi semināru, kurā L. Menģelsonei palīdzētu kaut daļēji apgūt nepieciešamās kompetences un gūt ieskatu profesionālajai izpratnei par jomu, kuru viņa it kā politiski vada.

Jau tagad dažādas nevalstiskās un profesionālās organizācijas pēc tikšanās ar ministri pauž dziļu neizpratni par L.Menģelsones atbilstību amatam, jo galvenais, kas tiek paziņots tikšanās laikā, ir solījums, ka tiksimies atkal.

Ļoti cerams, ka šāda veselības ministres izglītošana turpināsies, tikai grūti pateikt, kad tā sasniegs savu rezultātu un VM beidzot piedāvās solītās reformas, sistēmas “melno caurumu” atrašanu, novēršanu un elementāru kvalitātes novērtējumu veselības aprūpes jomā.

Tas gan var ieilgt, jo izskatās, ka arī jomās, kur it kā vajadzētu saprast, ko un kā darīt uzņēmumu pārvaldībā, joprojām trūkst rīcības. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pārvaldības maiņa, kur turpinās acīmredzama slimnīcas padomes nekompetence un valdes sliktais menedžments, noveduši pie konflikta, kas rada bažas par RAKUS darbu kopumā un labi apmaksāto amatu lietderību.

Finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) iniciatīva ir ļoti uzteicama, cerams, ka arī citās jomās, tādās kā izglītības, tieslietu vai iekšlietu, būs šādi semināri, kur veselu darba dienu virkne ierēdņu un valsts iestāžu darbinieku varēs pavadīt, izglītojoties un uzzinot daudz ko interesantu, lai beidzot varētu kvalitatīvi veikt uzticētos pienākumus. Tas viss tiek apmaksāts no nodokļu maksātāju algas un ar ievērojami paaugstinātu likmi kā iepriekš.

Veselības ministri L.Menģelsoni nemaz neuztrauc otras lielākās slimnīcas - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas darba rādītāji un veselības aprūpes kvalitāte. Jāatgādina, ka arī šeit pie vadības ir supervaldes priekšsēdētājs R.Muciņš, kurš spēj apvienot divus svarīgus amatus – arī „Latvijas Valsts mežu” padomē (rekordisti amatu apvienošanā ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes locekļi V. Ābols un I.Riekstiņa).

Jau pagājušajā gadā parādījās publiska informācija par radinieku sūdzībām, ka, veicot aknu transplantācijas, ir nenormāli augsti mirstības rādītāji. Slimnīcas vadība ar visiem atbildīgajiem nav veikusi nekādas darbības, lai to apturētu, izvērtētu un meklētu atbildīgos. Tikai pēc publiskās informācijas parādījās kāda rīcība no VM, PKUS atbildīgo puses. Tas ir vairāk nekā kliedzoši, ka valsts slimnīca veic operācijas ar 62% letālu gadījumu.

Var tikai apbrīnot attaisnojuma iemeslus, ka, līdz vispār uzsākt operācijas, netiek izvērtēti to riski, iespējamie iznākumi un pacientu drošība kopumā. Vispār jau pastāv Ministru kabineta 20.01.2009. noteikumi Nr. 60 Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, kuru 17. punkts nosaka: “Lai nodrošinātu kvalitatīvus un pacientiem drošus ārstniecības pakalpojumus, ārstniecības iestāde veic šādus pasākumus..: 17.3. nodrošina risku mazinošus pasākumus ķirurģijā un anestēzijā; 17.4. nodrošina risku mazinošus pasākumus augsta riska pacientiem vai pacientu grupām; 17.6. ievieš un uztur drošu zāļu aprites sistēmu; 17.8. ievieš un uztur pacientu sūdzību un ierosinājumu analīzes sistēmu, 17.9. nodrošina sniegto ārstniecības pakalpojumu rezultātu analīzi.” Slimnīcas valdei burtiski tiek pateikts priekšā, kam tad īsti jābūt ievērotam un ieviestam slimnīcā.

Būtiski, ka agrāk šajos pašos MK noteikumos Nr. 60 tā 17. punkts skanēja: “Lai nodrošinātu sniegto ārstniecības pakalpojumu kvalitātes vadību, ārstniecības iestādē ir izstrādāta, vadītāja apstiprināta un ieviesta kvalitātes vadības sistēma…”, bet tas bija tad, tajos senajos laikos, kad slimnīcu valdēs vēl bija atrodami ārsti, kuri zināja un profesionāli saprata terminu “ārstniecības pakalpojumu kvalitātes vadības sistēma”. Mūsdienu slimnīcu valdēm un slimnīcu padomes darboņiem tā ir ķīniešu ābece un pat MK noteikumos burtiski ir jāraksta priekšā špikeri, kas tad īsti tiem būtu jāzina un jādara.

Pastāv arī Ministru kabineta 28.06.2005. noteikumi Nr. 468 Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtība, lai slimnīcās pielietotu tikai tādu ārstniecību, kura ir pārbaudīta un droša, bet vai tad tas slimnīcu valdēm PSKUS un RAKUS rūp? To pašmāju saveidotās ētikas komitejas paziņo, ka tas, ko dara slimnīcā, ir kas jauns un pētījams un tāpēc to var darīt, ignorējot šos MK noteikumus. Pacientiem no tā nav nekas saprotams… Bet Veselības inspekciju neinteresē, jo tā pat uz pacientu sūdzībām atļaujas nereaģēt pēc būtības, atrakstoties ar formālām vēstulēm.

PSKUS veic dažādas eksperimentālas operācijas, - tad jautājums, kurš tam dod piekrišanu un uzņemas atbildību, jo, cik zināms, globāli ir aizliegti jebkuri eksperimenti ar cilvēkiem. Vai par to viņi tiek vai netiek informēti? Turklāt bieži nedziedināmi slimie ir gatavi uz visu un nespēj objektīvi izvērtēt piedāvātas procedūras. Šeit veselības ministre L.Menģelsone pat nav vērtējusi PSKUS valdes atbildību, kā arī veikusi citu medicīnas procesu kvalitātes pārbaudi.

Veselības inspekcijas (VI) uzsāktā pārbaude ir par konkrētiem gadījumiem, un māc šaubas, vai VI ar savu kompetenci vispār to spēj, jo izvērtēšanu veic tie paši kolēģi, kas strādā PSKUS Transplantoloģijas centrā un diez vai atzīs paši savas kļūdas.

Diez vai par konkrētu darba plānu un izpratni par veselības uzņēmumu labu pārvaldību liecina pēkšņā VM rīcības maiņa attiecībā uz NRC „Vaivari” valdes atlases konkursu, kur vēl nedēļas laikā aicina pieteikties konkursā, bet pēc pāris dienām paziņo, ka amats likvidēts un tieši medicīnas kompetences jautājumos.

Grūti arī saprast kā ministre L.Menģelsone spēj izvērtēt konkursa kārtībā izraudzītu Valsts zāļu aģentūras direktora kandidatūru, ko veica Valsts kanceleja ierēdņu aizstāvja J. Citkovska vadībā.

Šobrīd kvalitāte pēc objektīviem kvalitātes kritērijiem vai indikatoriem netiek vērtēta nevienā valsts slimnīcā, un jēdziens “slimnīca strādā labi” ir absolūti subjektīvi deklaratīvs, jo nav pēc kā to vērtēt un salīdzināt…

Interesanti būtu dzirdēt „Apvienotā saraksta” līderu paustā apstiprinājumu, ka VM vadībā nevajag ārstu vai cilvēku, kurš profesionāli pārzina veselības aprūpes sistēmu. E. Smiltēns (AS) slavē L.Menģelsoni par drosmi uzņemties grūto amatu. Jāsaka, ka stulbumu no drosmes reizēm grūti atšķirt, to var redzēt darbos un lēmumos.

L.Menģelsone turpina ieturēt drosmīgo līniju, jo ne savā birojā, ne VM kopumā darbā nav aicinājusi kādu ārstu vai mediķi, kuram būtu izpratne par situāciju kopumā.
Bet pašlaik atliek vien nopūsties un priecāties, ka FM ir vēlme veidot un rakstīt semināros špikerus vismaz VM par to, kas ir kas pašos, pašos vadības ābeces pamatos. Cerams, ka L.Meņģelsone arī tiem apsola, ka tiksimies atkal…

Novērtē šo rakstu:

145
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...