Iesaki rakstu: 
Varbūt vēl ir cilvēki, kas naivi iedomājas, ka viņu sadarbības sertifikāts ir uz mūžiem. Nekā tamlīdzīga. Kad iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems visu roku. Jau pirmā injekcija atstāj neatgriezenisku ietekmi uz organismu. Taču, ja neesat “atstiepis kājas”, tad laiks stutes potei. Tā gan tiek reklamēta kā kruķis, kas balstīšot veselību. Tomēr, manuprāt, drīzāk būs kā miets pa pieri.
Imitēt kaut kādu potēšanas pret kroņa bubuli saistību ar medicīnu kļūst arvien grūtāk. Špricēšana neatbilst pat deklarētajiem mērķiem – antivielu radīšanai pret koronavīrusu. Antivielu esamība neatbrīvo ļaudis no potes, bet to neesamība pēc injekcijas nav pamats “zvēra zīmes” liegšanai. Viedoklis, ka ilgstoša organisma uzturēšana stresā ir kaitīga, vispār netiek izskatīts.
Daniels Pavļuts kā karstu kartupeli mutē pārviļā, ka segregācijas sertifikātam varētu noteikt derīguma termiņu, kas, “paķerts no griestiem”, atbilstu grūtniecības laikam – deviņiem mēnešiem. Veselības ministrs pauž, ka vairākas ES valstis jau ir ieviesušas sertifikātiem derīguma termiņus, tāpēc, visticamāk (lasi – noteikti), tas notiks arī Latvijā.
“Par balstvakcināciju ir tieši tāds pats stāsts kā par primāro vakcināciju,” neslēpj infektologs Uga Dumpis. Tātad atkal potēs spaidu kārtā. Vispirms revakcinēšot visus no 50 gadiem un sirgstošos ar hroniskām slimībām. Tādējādi, kā es saprotu, balstvakcīnas paredzētas, lai ātrāk atbrīvotos no “liekā balasta”. Turklāt EZA jau stiepj ceturto poti.
Tie, kas sadūrušies, ar Janssen, velti priecājas – no savas stutes potes neizbēgt. Lūk, sorosītu “kabatas rupors” Zatlers medijos jau kritizē tos, kas grib ““džonsonu” tāpēc, ka viena pote. Lai gan skaidri zināms, ka ar vienu poti būs par maz”. Līdztekus varneši argumentē, ka kovids ir mutējis, tāpēc būšot vajadzīgas jaunas potes. Tiek aizmirsts daudzu virusologu brīdinājums, ka potēšana izsauks jaunas mutācijas, kas patiesībā jau notiek.
Turklāt, ja pirms puča Latvijā varēja cerēt uz valdošo partiju politiskās pašsaglabāšanās instinktu, kas neļautu tracināt vēlētājus, tad tagad kliķei uz elektorātu uzspļaut. Nākamā gada rudenī prognozēju valstī tādu tirāniju, ka opozīcija varēs darboties tikai pagrīdē. Es uzskatu, ka potes pieņemšana ir līdzvērtīga labprātīgai iekāpšanai “lopu vagonā”. Tas ir “ekspresis”, kas ved uz tautas iznīcību un izdzīvojošo eksistenci despotijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
