Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Balstoties uz Ekonomikas ministrijas publicētajiem datiem, uz š.g. 18.janvāri Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā reģistrēti 348 uzņēmumi, un tiem pieder kopskaitā 434 elektrostacijas. Kur meklējami šie uzņēmumi, kādi ir to finanšu rādītāji un kas ir to īpašnieki, Lursoft apskatījis pētījumā. Lursoft aprēķini rāda, ka trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kas saņem valsts atbalstu par koģenerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, reģistrēti Rīgā, un to vidējais vecums ir 16 gadi. Interesanti, ka desmitajai daļai patlaban ir reģistrēts aktīvs nodrošinājums, savukārt vienam no uzņēmumiem jau pērn pasludināts maksātnespējas process.

Ekonomikas ministrijas publicētie dati rāda, ka no 434 elektrostacijām 33,87% elektroenerģijas ražošanā izmanto ūdens resursus, 22,81% – dabasgāzi, bet vēl 14,29% – biogāzi.

Starp subsidētās elektroenerģijas ražotājiem arī maksātnespējīgs uzņēmums

Maksātnespējīgā SIA „ABGS” reģistrēta pirms 13 gadiem, sākotnēji atradusies Rīgā, bet kopš 2009.gada tās juridiskā adrese pārcelta uz Salienas pagastu Daugavpils novadā. Uzņēmuma lielākais dalībnieks ir Dobeles rajona Auru pagasta zemnieku saimniecība „Arāji”, kuras īpašnieks, savukārt ir Ervīns Eihmanis.

ZS „Arāji” pērn iekļauta starp Latvijas vērtīgākajām zemnieku saimniecībām. Saimniecība 2017.gadā apsaimniekojusi 807,14 ha lauksaimniecības zemes un piedzīvojusi ievērojamu apgrozījuma kritumu. Ja 2016.gadā apgrozīti 1,18 milj.EUR, tad pagājušajā gadā – par 34,02% mazāka summa (2017.gada apgrozījums – 778,05 tūkst.EUR). Saimniecības peļņa gada laikā samazinājusies par 29,77%, sarūkot līdz 193,99 tūkst.EUR. Lai gan SIA „ABGS”  nosaukums vēl šī gada sākumā atrodams Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā, uzņēmums gada pārskatus nav iesniedzis jau pēdējos trīs gadus.

Jānorāda, ka SIA „ABGS” nav vienīgais uzņēmums, kurš nav bijis īpaši apzinīgs ar gada pārskatu iesniegšanu. Tāds, piemēram, ir arī 2008.gadā reģistrētais biogāzes ražotājs SIA „Conatus BIOenergy”, kas pēdējo pārskatu iesniedzis vien par 2015.gadu, kad tas apgrozījis 1,68 milj.EUR un nopelnījis 45,66 tūkst.EUR. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs kopš 2014.gada ir SIA „Vitrupes lauki”, kas pieder vācu Grune Werte Lettland GmbH.

Subsidētās elektroenerģijas ražotāju kopējais apgrozījums kopš 2015.gada palielinājies par 1,68%, pērn tam sasniedzot 1,21 miljardus eiro. Peļņas kāpums šajā periodā bijis ievērojamāks – 2015.gadā pētījumā iekļautie elektroenerģijas ražotāji pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 118,37 milj.EUR, 2016.gadā – 149,05 milj.EUR, bet pagājušajā gadā to peļņa palielinājusies vēl par 30,41%, sasniedzot jau 194,37 milj.EUR.

Jāteic gan, ka lauvas tiesa no kopējā apgrozījuma un peļņas pienākas atsevišķiem līderiem. Piemēram, AS „Latvenergo” vien pagājušajā gadā apgrozījis 498,58 milj.EUR un nopelnījis 150,89 milj.EUR, savukārt AS „Rīgas Siltums” 2017.gadā strādājis ar 152,32 milj.EUR apgrozījumu un 7,76 milj.EUR peļņu. Ekonomikas ministrijas sniegtie dati liecina, ka gada sākumā AS „Latvenergo” saņēmusi atbalstu par četrām elektrostacijām, bet AS „Rīgas Siltums” – par piecām, no kurām trijās enerģijas ražošanai tiek izmantota dabasgāze, vienā – koksne, bet vēl vienā iegūta no biomasas.

Analizējot uzņēmumus, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, redzams, ka to vidējais vecums ir 16 gadi, bet jaunākais uzņēmums reģistrēts 2015.gadā – SIA „Graanul Invest Energy”.

Bailes pazaudēt valsts atbalstu motivē samaksāt nodokļu parādus

Šovasar 62 komersantiem, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, Ekonomikas ministrija izteikusi brīdinājumus par nodokļu parādiem.

Izmaiņas regulējumā stājušās spēkā šā gada aprīlī, nosakot stingrākas kontroles prasības attiecībā uz nodokļu parādu esamību komersantiem, kuriem piešķirtas tiesības tirgot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija divas reizes gadā pārbauda, vai minētajiem uzņēmumiem nav nodokļu parādi.

Pirmajā pārbaudē šogad nodokļu parāda esamība konstatēta teju piektdaļai jeb 18,18% no kopējā uzņēmumu skaita, kas saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu. Nākamo pārbaudi par nodokļu parādiem Ekonomikas ministrija plāno veikt šā gada novembrī, savukārt Lursoft apkopotā informācija rāda, ka augusta sākumā nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, bija 54 elektroenerģijas ražotājiem, 47 no tiem nodokļu parāds pārsniedzis 1 tūkst.EUR, savukārt septembra sākumā nodokļa parāds bijis vairs tikai 18 uzņēmumiem, kas apliecina, ka brīdinājums līdz septembrim nomaksāt nodokļus, pretējā gadījumā komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības tirgot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, daļai uzņēmēju bijis pietiekams motivators veikt nodokļu nomaksu.

No šiem 18 subsidētās elektroenerģijas ražotājiem 7 uzņēmumi mēneša laikā savu nodokļa parādu samazinājuši, savukārt SIA „Sabiedrība Mārupe” tas teju trīskāršojies, sasniedzot 32,88 tūkst.EUR, bet AS „Agrofirma Tērvete” mēneša laikā palielinājies no 41,00 tūkst.EUR līdz 110,30 tūkst.EUR.

Lursoft, balstoties uz VID sniegto informāciju, aprēķinājis, ka š.g. augusta sākumā tie elektroenerģijas ražotāji, kuru nodokļu parāds pārsniedzis 150 eiro, nodokļos valstij parādā bija 2,92 milj.EUR, savukārt septembra sākumā subsidētās elektroenerģijas ražotāju nodokļu parāds samazinājies līdz 1,86 milj.EUR (-36,30%).

Lielākais parādnieks ir SIA „Biodegviela”, kura nodokļu parāds š.g. jūnijā bija pat 530,69 tūkst.EUR, septembra sākumā tas samazinājies līdz 363,53 tūkst.EUR. Jau kopš 2016.gada novembra SIA „Biodegviela” ir spēkā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes piemērotais nodrošinājums, kas liedz uzņēmumam reģistrēt jaunas komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt.

Lursoft izziņā esošā informācija rāda, ka SIA „Biodegviela” pagājušā gada martā ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Tiesiskās aizsardzības process uzņēmumam bija ierosināts arī 2016.gada aprīlī. Saimnieciskās darbības nodrošināšanai uzņēmumam bija izsniegta licence akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, bet ar VID 2016.gada 24.marta lēmumu licence tika anulēta, kas uzņēmumam radīja problēmas ar izejvielu piegādātājiem un kreditoriem, kas atteicās piegādāt izejvielas bez priekšapmaksas, bet daļa kreditoru pieprasīja nekavējoties samaksāt esošo parādu, kā rezultātā SIA „Biodegviela” saimnieciskā darbība faktiski tika paralizēta.

Pēdējos gados SIA „Biodegviela” strādājusi ar mainīgu apgrozījumu, pēdējo piecu gadu laikā visaugstāko rezultātu tam sasniedzot 2014.gadā, kad uzņēmums apgrozījis 6,48 milj.EUR. Kopš 2009.gada uzņēmums strādājis ar zaudējumiem.

SIA „Biodegviela” vienīgais īpašnieks ir Kiprā reģistrētais IBIFON CONSULTING LIMITED, bet patiesā labuma guvējs – Vladimirs Cadovičs.

Kam pieder uzņēmumi, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu?

Visbiežāk kā uzņēmumu, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, kapitāldaļu turētāji reģistrētas trīs kompānijas no Igaunijas – WNDE Solutions OU, Viride OU un Autour Vole OU. Minētie uzņēmumi dala 12 elektroenerģijas ražotāju kapitāldaļas, bet to patiesā labuma guvēji ir Latvijas valstspiederīgie Sergejs Bunakovs, Leonīds Kiļs un Maksims Solomončuks.

Visi uzņēmumi (SIA „W.e.s.1”SIA „W.e.s.2”SIA „W.e.s.3”SIA „W.e.s.4”SIA „W.e.s.5”SIA „W.e.s.6”SIA „W.e.s.7”SIA „W.e.s.8”SIA „W.e.s.9”SIA „W.e.s.10”SIA „W.e.s.11”SIA „W.e.s.12”) reģistrēti Rīgā, savukārt vēja enerģijas ražošanas stacijas, kopskaitā 15, izvietotas Alsungas un Priekules pagastos.

Analizējot šo uzņēmumu finanšu datus, tie atklāj samērā bēdīgu ainu – pēdējos gados visi 12 uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem. Ja 2015.gadā igauņu kompānijām piederošo 12 elektroenerģijas ražotāju kopējie zaudējumi veidojuši 722,60 tūkst.EUR, tad 2016.gadā tie pieauguši līdz 802,50 tūkst.EUR, savukārt pērn atkal nedaudz samazinājušies, sarūkot līdz 735,73 tūkst.EUR. Uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā veidojis 698,78 tūkst.EUR.

Tikai par vienu subsidētās elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu mazāk pieder holdingkompānijai SIA „INPO 5”, kuras patiesā labuma guvēja pastarpināti caur tādiem uzņēmumiem kā SIA „INPO 24”SIA „Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem”SIA „Privāto aktīvu pārvalde” ir kādreizējā politiķa Šķēles ģimene. Atšķirībā no iepriekš pieminētajām igauņu kompānijām piederošajiem elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem, Šķēles ģimenei 11 piederošie vēja enerģijas ražošanas uzņēmumi ik gadu apgroza vairākus miljonus eiro un strādā ar peļņu. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka SIA „INPO 5” piederošie uzņēmumi 2017.gadā apgrozījuši 4,34 milj.EUR un nopelnījuši 460,23 tūkst.EUR, bet, piemēram, 2015.gadā to peļņa pat sasniegusi 1,04 milj.EUR. Ik gadu minētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksā vairāk nekā 1 miljonu eiro – pērn tie bijuši 1,21 milj.EUR.

Sarakstu noslēdz Armands Zemītis, kuram pieder daļas 6 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju. Uzņēmējs pirmo reizi kā dalībnieks kādā no Latvijas uzņēmumiem reģistrēts 2009.gadā, savukārt patlaban A. Zemītim pieder daļas 15 uzņēmumos, no tiem seši reģistrēti kā subsidētās elektroenerģijas ražotāji. No tiem vislielāko apgrozījumu 2017.gadā uzrādījis SIA „Golden Eagle”, kuram reģistrētas trīs elektrostacijas Tukuma novadā. SIA „Golden Eagle”, kurā Armandam Zemītim pieder 20% kapitāldaļu, 2017.gadā apgrozījis 1,24 milj.EUR un gadu noslēdzis ar 170,90 tūkst.EUR zaudējumiem. Laikraksts „Dienas bizness” pirms diviem gadiem vēstīja, ka Armands Zemītis 2014.gadā partijai Vienotība ziedojis 15 tūkstošus eiro. Pats uzņēmējs gan uzsvēris, ka tas noticis laikā, kad licences viņa piederošajiem vai vadītajiem uzņēmumiem jau bija izsniegtas un bija spēkā, tāpēc ziedojums nekādu iespējamu ietekmi tieši uz viņa biznesu vairs nav varējis radīt.(1)

TOP īpašnieki:

WNDE Solutions OU: pieder daļas 12 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju;

Viride OU: pieder daļas 12 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju;

Autour Vole OU: pieder daļas 12 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju;

INPO 5, SIA : pieder daļas 11 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju;

Armands Zemītis: pieder daļas 6 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju.

Visvairāk elektrostaciju, balstoties uz Ekonomikas ministrijas sniegtajiem datiem, pieder SIA „Novators” – kopskaitā 8. Pats uzņēmums reģistrēts kā vēl 4 uzņēmumu dalībnieks. Lursoft izpētījis, ka arī šie četri uzņēmumi iekļauti Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā.

SIA „Novators” vienīgais dalībnieks un arī amatpersona ir Ivans Bergmanis. SIA „Novators” ir viens no senāk reģistrētajiem uzņēmumiem, kas saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, tas reģistrēts 1991.gadā. Apgrozījuma ziņā uzņēmumam vissekmīgākais bijis 2007.gads, kad tas apgrozījis 2,91 milj.EUR, savukārt pēdējo gadu veiksmīgākais rezultāts sasniegts pērn – SIA „Novators” 2017.gadā apgrozījis 1,71 milj.EUR un guvis tā darbības laikā lielāko peļņu – 653,44 tūkst.EUR. Ja vēl 2007.gadā lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma (75,31%) veidojuši ieņēmumi no celtniecības darbiem un tikai piektdaļu elektrības ražošana, tad 2017.gadā ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas sastāda jau 77,13%, bet pārējo daļu veido nomas maksa no pamatlīdzekļu izmantošanas un ieņēmumi no nekustamā īpašuma nomas.

[1] Dienas bizness, Licenču saņēmēji dāsni ziedojuši varas partijām

Informācija par uzņēmumiem, kuri reģistrēti kā Subsidētās elektroenerģijas ražotāji, iegūta no Ekonomikas ministrijas publicētā Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistra (dati uz 18.01.2018.).

Dati par uzņēmumu finanšu rādītājiem apkopoti uz 05.09.2018.

Pārpublicēts no http://blog.Lursoft.lv/

Novērtē šo rakstu:

54
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...