Sudraba pārsteigta par nepārsūdzamo prokuratūras lēmumu Parex lietā
B.Rulle, PIETIEK01.12.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu pārsteidzis fakts, ka prokuratūras lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu saistībā ar valsts amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām un bezdarbību Parex bankas kraha un pārņemšanas lietā ir izrādījies nepārsūdzams.
Par Parex pārņemšanu veiktās Valsts kontroles revīzijas materiāli, kuri tika publiskoti 2009. gada rudenī, atklāja, ka pārkāptas amatpersonu pilnvaras un likumi, konstatēta pārlieka informācijas slēpšana un arī pārmērīga labvēlība, kas bankas pārņemšanā izrādīta Parex bijušajiem īpašniekiem.
Valsts kontrole arī konstatēja, ka valdības vilcināšanās izlemt par noguldījumu ierobežojumiem no bankas ļāvusi aizplūst vairāk nekā 400 miljoniem latu budžeta naudas. Kliedzošākais revīzijas secinājums toreiz bija, ka valsts bankas pārņemšanu vairāk īstenojusi abu bijušo īpašnieku – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs. Valsts kontrole arī atzina, ka daļa atbildības par neizdarībām saistībā ar Parex banku jāuzņemas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītajai valdībai.
Tomēr, kā Pietiek jau informējis, LR Ģenerālprokuratūra kriminālprocesu par amatpersonu darbībām izbeigusi, turklāt lēmums par tā izbeigšanu formulēts tā, ka liedz to pārsūdzēt gan personām, pēc kuru iesnieguma kriminālprocess tika sākts, gan jebkurai citai personai.
Pēc Sudrabas teiktā, viņai par šādu prokuratūras lēmumu bijusi zināmā vilšanās, taču, tā kā šis lēmumus bijis nepārsūdzams, Valsts kontrole tur neko nav varējusi iesākt. Parasti gadījumos, kad Valsts kontrole ir pārbaudes rosinātāja, tai esot arī tiesības pārsūdzēt prokuratūras pieņemtos lēmumus, taču Parex pārņemšanas gadījumā Valsts kontrole neesot bijusi tā, kas pārbaudi, pēc kuras tika uzsākts kriminālprocess, rosinājusi.
Bijušais finanšu ministrs Einars Repše (JL), kurš jau 2009. gada vasarā bija vērsies ar iesniegumu prokuratūrā izvērtēt Parex pārņemšanu, pēc Valsts kontroles revīzijas atzinuma publiskošanas medijos atzina, ka par to savs slēdziens jāsniedz tiesībsargājošām institūcijām. Repše tolaik atturējās izteikties par FKTK un Latvijas Bankas atbildību. Tagad Repše no komentāriem par šo kriminālprocesu izvairās.
Savukārt LR Ģenerālprokuratūra, kas uzskata, ka valsts budžets sakarā ar Parex bankas pārņemšanu nekādus zaudējumus neesot cietis, neko paradoksālu vai nepareizu šādā situācijā nesaskata un paliek pie sava juridiskā skaidrojuma.
Šis skaidrojums ir - lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu nemaz neesot nepārsūdzams, bet to tiešām varot pārsūdzēt tikai personas, kurām šādas tiesības ir paredzētas Kriminālprocesa likumā.
„Ja šādu personu kriminālprocesā nav, nav arī kam pārsūdzēt lēmumu. Praksē šādu gadījumu izmeklēšanas un prokuratūras iestādēs nav mazums,” atzīst Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, gan piebilstot, ka „tieši Ģenerālprokuratūrā šādu gadījumu, kad tiek pieņemti lēmumi par procesu izbeigšanu nav daudz un vēl retāk veidojas augstāk norādītā situācija”.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
