Sūdzas Eiropas Centrālajā bankā par „Rietumu bankas” rīcību ar klientu naudu, sauc to par primitīvu zādzību
PIETIEK23.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar katru dienu tiek saņemta jauna informācija par Esterkinu-Suharenko ģimenes kontrolētās Rietumu bankas izdarībām ar tās klientiem un viņu naudu, - Pietiekrīcībā nonācis Eiropas Centrālajai bankai (ECB) adresēts iesniegums, kurā kāda šīs „nerezidentu bankas” klienta juridiskais pārstāvis apraksta šīs Latvijas varas iestāžu aizdomīgi saudzētās kredītiestādes rīcību. Publicējam būtiskākos fragmentus no šī iesnieguma.
„Kritiski svarīga informācija par banku sistēmas darbības principu pārkāpšanu
2018. gada 21. martā AS Rietumu banka slēdza piekļuvi kontiem tiem uzņēmumiem, kuri tika uzskatīti par "čaulas uzņēmumiem"; tika uzsākts intensīvs likumības pārbaudes process, kurš saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu beidzas 45 dienu laikā, t.i., 2018. gada 5. maijā.
Pēc šo kontu slēgšanas Rietumu bankā visas naudas summas no šiem kontiem bija jāpārskaita klientu kontos citās bankās, kas nozīmē, ka nauda bija jānodod klientiem uz kontiem citās bankās; Latvijas Republikas likumdošana neparedz klienta naudas līdzekļu piešķiršanu vai nacionalizāciju Rietumu bankas kontos;
Tādējādi, ja AS Rietumu banka uzskatītu manu klientu par "čaulas uzņēmumu", tad tā pārtrauktu uzturēt mana klienta kontus, nekavējoties nododot 10 miljonus dolāru vērtspapīros un 80 000 dolāru no manam klientam piederošajiem līdzekļiem uz mana klienta kontu citā banka.
Vai manam klientam ir šie konti? Jā, ir. Manam klientam ir konti AS Baltic International Bank, kā arī Austrijas bankā Landesbank. Šie konti bija atvērti pēc tam, kad mana klienta īpašnieks bija saņēmis informāciju par nopietnām finansiālām problēmām Rietumu bankā. AS Rietumu banka revidenti apšaubīja bankas maksātspēju.
Es personīgi arī šaubos par bankas maksātspēju. Es un mans klients lūdzām AS Rietumu banka veikt mana klienta aktīvu nodošanu citai bankai 2017. gada 18. martā un vēlāk 2017. gada 16. maijā, bet pēc tam katru nedēļu.
Mēs sazinājāmies ar FKTK un ECB kopš 2018. gada 28. maija. Pašlaik, kā mēs esam sapratuši, ECB saskaņā ar mūsu paziņojumu ir ierosinājusi auditu. Pārbaudi veic FKTK kopš 2018. gada 21. jūnija.
Mans klients pieprasa pārskaitīt savus aktīvus no slēgtajiem kontiem Rietumu bankā uz pārējiem diviem kontiem Eiropas bankās, kur tā ir veikusi tādu pašu likumības pārbaužu procedūru.
Bet, kamēr jūs imitējat darbību, 2018. gada 10. jūlijā mans klients saņēma paziņojumu, ka mana klienta izpēte Rietumu bankā joprojām turpinās, bet tikmēr mana klienta vērtspapīru portfeli pārdos Rietumu banka, un saņemtā nauda tiks pārskaitīta uz mistisku kontu.
- AS Rietumu banka revidenti ir apšaubījuši tās maksātspēju;
- AS Rietumu banka ir bloķējusi līdz 5 tūkstošiem "korporatīvo uzņēmumu" kontu;
- AS Rietumu banka dod iespēju pārskaitīt aktīvus no šiem kontiem tikai tad, ja īpašnieks nogulda 30% no bloķētajiem aktīviem uz 3 gadiem ar 1,5% gada peļņu AS Rietumu banka;
- AS Rietumu banka plāno pārdot manam klientam, kā arī citiem klientiem piederošo vērtspapīru portfeli, jo nav cita veida, kā nozagt šo naudu no klientiem.”
Attēlā: Latvijas izlases treneris Bobs Hārtlijs, ģenerālmenedžeris Viesturs Koziols un hokejisti pasniedz izlases kreklu sponsoram – Rietumu bankas Padomes priekšsēdētāja vietniekam Arkādijam Suharenko.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
