Sūdzība prokuratūrai: kāpēc policija piesedz „Swedbank” un Vonsoviča mahinācijas?
Rihards Maksimilians Parts18.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Informēju Jūs par to, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākai inspektorei Karīnai Marnauzai nosūtīju pieteikumu, pirmkārt, par lūgumu izsniegt lēmuma par kriminālprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu kopiju un, otrkārt, par iespēju nodrošināt iepazīšanos ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem (turpmāk – Pieteikums). Secīgi šobrīd esmu saņēmis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces Andželas Beinarovičas 2021.gada 22.septembra lēmumu Nr.20/10/13/2-451942 Atbilde uz iesniegumu par kriminālprocesu Nr.11094026821 (turpmāk – 22.septembra lēmums).
22.septembra lēmumā norādīts: “Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392.1 panta piekto daļu, ar kriminālprocesa materiāliem 10 dienu laikā no lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu saņemšanas dienas ir tiesības iepazīties cietušajam un personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Dotajā gadījumā Jums nebija piemērots nekāds procesuālais statuss kriminālprocesā. Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties no Kriminālprocesa likuma normām, Jums nav tiesības iepazīties ar izbeigta kriminālprocesa materiāliem. Kā arī, ņemot vērā to, ka kriminālprocess Nr.11094026821 tika izbeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, uzskatāms, ka nebija personu, kuru tiesības bija aizskartas, sakarā ar ko lēmuma kopija par kriminālprocesa izbeigšanu nav izsniedzama.”
No citētā secinu, ka nodaļas priekšniece ir pavirši iepazinusies ar nosūtīto Pieteikumu un nepamatoti ir noraidījusi Pieteikumā ietvertos lūgumus. Pirmkārt, pretēji 22.septembra lēmumā norādītajam – biju iesniedzis Pieteikumu, nevis iesniegumu, kā to norāda nodaļas priekšniece. Otrkārt, ar Pieteikumu izteicu lūgumu nodrošināt iespēju iepazīties ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem Kriminālprocesa likuma 375.panta otrās daļas kārtībā, nevis Kriminālprocesa likuma 392.1 panta piektās daļas kārtībā. Turklāt pretēji Kriminālprocesa likuma 320.panta ceturtajā daļā paredzētajam – 22.septembra lēmumā nav ietverts atbilstošs pamatojums izdarītajiem secinājumiem. Tāpēc, pamatojoties uz 336.panta pirmo daļu, 337.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu, 339.panta otro daļu, iesniedzu Jums šo sūdzību un lūdzu atcelt 22.septembra lēmumu.
Pieteikumā konkrēti norādīju, ka Kriminālprocesa likuma 392.1 panta 5.1 daļā ir paredzēts, ka personām, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, procesa virzītājs lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu kopiju nosūta vai izsniedz pēc to lūguma.
Izskaidrojot, ka kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts, pamatojoties uz manu iesniegumu par krāpnieciskām darbībām no “Swedbank” AS puses. Tāpēc atzīstams, ka es atbilstu tai personai, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā. Proti, es savā vārdā biju iesniedzis iesniegumu Valsts policijā un šajā iesniegumā bija norādījis uz tiem apstākļiem, kas skāra tieši mani (tiešā veidā attiecās uz mani).
Piemēram, arī Rīgas Ziemeļu prokuratūras virsprokurora p.i. V. Zalamane savā 2021.gada 17.augusta atbildē “par iesniegumu izskatīšanu” konkrēti min: “Kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts uz Jūsu iesnieguma pamata, veicot izmeklēšanas darbības, konstatēts, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, kas bija par pamatu kriminālprocesa izbeigšanai.”
Līdz ar to secināms, ka Kriminālprocesa likuma 372.panta piektās daļas kārtībā 2021.gada 19.aprīlī kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts, pamatojoties tieši uz manu iesniegumu. Attiecīgi es esmu tā persona, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā.
Kontekstā ar minēto Pieteikumā arī norādīju, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 375.panta otrajai daļai persona, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, drīkst iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc attiecīgā kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā. Interpretējot attiecīgo normu, Augstākā tiesa ir skaidrojusi: “Ņemot vērā to, ka pieteicējs konkrētajā gadījumā prokuratūrai ir sniedzis ziņas par pret sevi vērstu noziedzīgu nodarījumu un kriminālprocess uzsākts, pamatojoties uz pieteicēja iesniegumu, secināms, ka pieteicējs vērsās prokuratūra kā persona, kura uzskata, ka pati ir cietusi no noziedzīga nodarījuma (Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1.punkts). Šāda persona, Augstākās tiesas ieskatā, ir uzskatāma par personu, kuru konkrētais kriminālprocess skar.”[1] Arī kādā citā lietā tiesa ir piekritusi judikatūrā atzītajam un ir norādījusi: “Konkrētajos apstākļos, kad kriminālprocess uzsākts pēc pieteicēja iesnieguma, lūdzot kriminālprocesa ietvaros izmeklēt pret viņu vērstu rīcību, pieteicējs ir uzskatāms par personu, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā.”[2]
Tādēļ, vadoties no citētajām atziņām, ir secināms, ka es atbilstu tai personai, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā un tādēļ esmu tiesīgs realizēt gan Kriminālprocesa likuma 375.panta otrajā daļā, gan 392.1 panta 5.1 daļā paredzētās tiesības. Savukārt nodaļas priekšniece nepamatoti ir noraidījusi Pieteikumā izteikto lūgumu izsniegt lēmuma par kriminālprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu kopiju un nodrošināt iespēju iepazīties ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem.
Bez tam no 22.septembra lēmuma nemaz nav saprotams, kāpēc iepriekš minētie argumenti ir noraidīti un kas tieši pamato Pieteikumā izteikto lūgumu noraidīšanu. Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 320.panta ceturto daļu, attiecīgajā nolēmumā, balstoties uz aprakstošajā daļā norādītajiem apstākļiem, ir jānorāda tostarp secinājumi, argumenti, uz kuru pamata tiek taisīts nolēmums, t.sk. norādot apsvērumus, kuru dēļ kādi argumenti tiek akceptēti vai noraidīti, tiesību normas, uz kuru pamata nolēmuma pieņēmējs izdara savus secinājumus (procesuālās, materiālās tiesību normas), atsauces uz izmantotajiem citiem tiesību avotiem, kā arī konstatēto lietas apstākļu juridiskais novērtējums un secinājumi par izlemjamo jautājumu.[3] Taču 22.septembra lēmums neatbilst minētajam.
Turklāt 22.septembra lēmumā ietvertā norāde – “[..] ņemot vērā to, ka kriminālprocess Nr.11094026821 tika izbeigts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums, uzskatāms, ka nebija personu, kuru tiesības bija aizskartas, sakarā ar ko lēmuma kopija par kriminālprocesa izbeigšanu nav izsniedzama,” – ir absurda. Šādi interpretējot attiecīgo normu faktiski neviena persona nebūtu atzīstama par personu, kuras tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā. Bez tam šāda nodaļas priekšnieces interpretācija ir pretrunā ar šajā sūdzībā norādītajām judikatūras atziņām.
Tāpat kā jau norādīju, tad kriminālprocess Nr.11094026821 tika uzsākts uz mana iesnieguma pamata. Attiecīgi sākotnēji tomēr tika konstatēts, ka ir iemesls un pamats uzsākt kriminālprocesu.
Nobeigumā citēju Augstākās tiesas sniegto prejudīciju, vērtējot tiesības iepazīties ar pabeigtas krimināllietas materiāliem: “Pabeigta kriminālprocesa gadījumā liegums iepazīties ar krimināllietas materiāliem nevar būt pašmērķīgs, bet tam jābūt vērstam uz konkrētu interešu aizsardzību. Tāpēc tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem nav aplūkojamas, nepamatoti šauri, formāli koncentrējoties tikai uz personas kriminālprocesuālo statusu un nevērtējot to, kādu aizsargājamu interešu labad ir attaisnojams aizliegums personai iepazīties ar krimināllietas materiāliem [mans izcēlums].”[4]
Ņemot vērā šajā sūdzībā norādītos argumentus un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 37.panta otrās daļas 1. un 5.punktu, 37.panta trešās daļas 2., 4. un 5.punktu, 336.panta pirmo un trešo daļu, 337.panta otrās daļas 2.punktu, 339.panta otro daļu, 375.panta otro daļu, 392.1 panta 5.1 daļu,
lūdzu:
atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieces Andželas Beinarovičas 2021.gada 22.septembra lēmumu Nr.20/10/13/2-451942 Atbilde uz iesniegumu par kriminālprocesu Nr.11094026821.
[1] Augstākās tiesas 2017.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.A420346515 (SKA–453/2017), 9.punkts. Pieejams: www.at.gov.lv
[2] Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 23.oktobra spriedums lietā Nr.A420195420, 12.punkts. Pieejams: www.manas.tiesas.lv
[3] Sk.: Zeppa-Priedīte V. Kriminālprocesa likuma 320.panta komentārs. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. Kristīnes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 857.lpp.
[4] Augstākās tiesas 2017.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.A420346515 (SKA–453/2017). Pieejams: www.at.gov.lv
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
