Sūdzoties par tiesas uzbrukumu preses brīvībai, "IR" izdevēji noklusējuši savus nodokļu parādus un uzņēmuma stāvokli

Šā gada 22. jūlijā Rīgas Centra rajona tiesa ir nolēmusi nodrošināt maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasību pret žurnāla Ir galveno redaktori Nelliju Tjarvi (Ločmeli), Indru Spranci un žurnāla izdevēju - AS Cits Medijs par goda un cieņas aizskaršanu un mantisko kompensāciju prasības summas - 22 979 eiro apmērā.

Kā prasības nodrošinājuma līdzeklis piemērots apķīlājums tiem maksājumiem, kuri šim uzņēmumam pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļiem kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās.

Kad šis lēmums šodien kļuva zināms, virkne uzņēmuma un žurnāla pārstāvju nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem. Tā, piemēram, Ir pārstāves Ločmele un Sprance dažādos medijos paziņoja, ka tiesas lēmums par aktīvu apķīlāšanu esot demokrātiskā valstī nepieļaujams uzbrukums vārda brīvībai.

Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas valde paziņoja, ka "šis gadījums liecina, ka Latvijā sasniegts jauns mediju darbības ierobežošanas līmenis. Tā vairs nav regulārā atsevišķu žurnālistu iebiedēšana ar policiju un tiesu, strīds par vienu publikāciju vai faktu kādā rakstā, bet vēršanās pret uzņēmumu, cenšanās iznīcināt mediju firmu jau tāpat ļoti sarežģītajos mediju darbības apstākļos".

Vakarpusē pat Vienotības pārstāve, Ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņoja, ka tiesas lēmums skarot būtiskas Satversmē paredzētās tiesības uz vārda brīvību.

Taču, kā izrādās, paužot skaļo sašutumu, žurnāla Ir vadība un tā izdevēji ir noklusējuši būtisku informāciju, kas nav bijusi ne Žurnālistu asociācijas, ne Ministru prezidentes, ne sabiedrības rīcībā, - tos argumentus, ko tiesa uzskaitījusi savā lēmumā par aktīvu apķīlāšanu.

Kā rāda tiesas lēmums, ko šodien publicējam pilnā apmērā, gan Tjarve, gan Sprance, gan citi uzņēmuma pārstāvji ir noklusējuši tiesas lēmumā minēto, ka "sabiedrībai ir veidojušies nodokļu parādi, piemēram, 2014. gada 7. februārī Sabiedrības VID administrēto nodokļu parāds bija EUR 1 348,94 apmērā".

Tāpat tiesas lēmumā minēts, ka Cita medija "kapitāls 2012. un 2013.gadā bija negatīvs. No Sabiedrības bilances datiem izriet, ka tās saistību apmērs pret īstermiņa kreditoriem pārsniedz apgrozāmo līdzekļu apmēru par LVL 38 262 jeb 54 441,92 euro. Aktīvu lielāko daļu veido pircēju un pasūtītāju parādi. Debitoru parādiem ir tendence pieaugt, salīdzinot ar iepriekšējo periodu".

Šie fakti, kas uzskaitīti Ir pārstāvju līdz šim slēptajā un noklusētajā tiesas lēmumā, turklāt ir bijuši ne vien prasītāja Sprūda uzskaitīti, - tos apstiprinājusi arī Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par uzņēmuma nodokļu parādu uz 07.02.2014, neatkarīgu revidentu ziņojums un zvērinātas revidentes eksperta ziņojums.

Balstoties uz šiem faktiem, tiesa piekritusi prasītāja viedoklim - uzņēmuma stāvoklis ir tāds, ka "tiesas sprieduma izpilde lietā par kaitējuma atlīdzību - mantisku kompensāciju LVL 16150.00 jeb EUR 22979.38 piedziņu var kļūt apgrūtināta vai neiespējama".

Pietiek pagaidām nav izdevies sazināties ne ar vienu no Ir vadības, lai noskaidrotu, kādu iemeslu dēļ tā līdz šim brīdim ir slēpusi tiesas lēmumā minētos apsvērumus, kā arī to, kāds pašlaik ir uzņēmuma stāvoklis, nodokļu parādi valstij u.c.

Novērtē šo rakstu: