Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Jānis Ozoliņš Eiropas Komisijai 2001.gadā gatavoja vilka un lūša sugas aizsardzības (SAP) plānus, Latvija bija vēsturiskās krustcelēs, un bija jāpieņem kardināls ilgtermiņa lēmums - ievērot demokrātiju un sekot Eiropas tendencēm vai arī turpināt piekopt vilku un lūšu slaktēšanu it kā joprojām dzīvotu Padomju Latvijā.

Ozoliņš un Zemkopības ministrija Latvijas sabiedrības vārdā izšķīrās par padomju mednieku interešu aizsardzību un panāca, ka Latvijā var turpināt faktiski neierobežotas vilku un lūšu medības.

Lai lasītājs saprastu vilku un lūšu uzmešanas apmērus, tika sagatavoti trīs raksti - par Silavas veiktā monitoringa apšaubāmo zinātniskumu, sabiedrības attieksmi pret aizsargājamu sugu apšaušanu un J.Ozoliņa motivācijām.

[Izskatot Silavas veikto monitoringu] jāpaskaidro, ka 2001.gadā lūšu medību aizliegumi jau darbojās Slovākijā un Polijā. Turklāt poļi jau kopš 1998.gada bija pārtraukuši medīt vilkus. Abās valstīs iedzīvotāju blīvums ir četras reizes lielāks nekā Latvijā. Šie precedenti ir īpaši nozīmīgi Latvijas kontekstā - kur 20 000 mednieki veido 1% minoritāti, kurai pieder ne vairāk par 4% no meža īpašumiem. Tātad gandrīz visi aļņi, brieži, stirnas un mežacūkas piedzimst un izaug ne-mednieku īpašumos (pāris gadus atpakaļ uz katru mednieku vidēji sanāca ~200 kg medījuma gaļas gadā). Bet vilkus un lūšus apšauj tikai tāpēc, ka mednieki tos uzskata par kaitēkļiem, kas apdraud viņu gaļas podus.

Pilsētu iedzīvotāji, kuri veido lielāko daļu IKP (līdz pat 92%), ir pret nepamatotu vardarbību pret savvaļas dzīvniekiem (tai skaitā mednieku vēlmi apšaut pēc iespējas vairāk vilku un lūšu, lai tikai pašiem būtu ko vairāk šaut).

Tātad pilsētnieku (tai skaitā gaļēdāju) viedoklis attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem mežā ir atšķirīgs vai pat pretrunā ar mednieku interesēm. Jo pilsētnieki dod priekšroku ekoloģijai mežā (lai Daba pati sakārto procesus mežā caur vilku un lūšu ietekmi uz pārnadžu populācijām), nevis mežacūku u.c. pārnadžu sugu nobarošanai visu cauru gadu.

Tātad no pilsētnieku un laukos dzīvojošo ne-mednieku (t.i. Latvijas iedzīvotāju vairākuma) viedokļa priekšroka uz pārnadžiem mežā ir vilkiem un lūšiem - un nevis medniekiem.

Vēsturiski medību tiesības gadsimtiem ilgi piederēja okupācijas varas pārstāvjiem - baltvācu muižniekiem un Krievijas impērijas ierēdņiem, bet latviešu zemnieki un dzimtcilvēki varēja piekopt vien malumedības. Malumednieku legalizācija un masveida kustība sākās vien PSRS kolhozu laikos, kad pilsētu kompartijas vadība nolēma medības (kopā ar iedzeršanu) izmantot kā „sociālo līmi”, lai latviešu lauku iedzīvotājus izmālētu pēc sava ģīmja un līdzības, kuri procesa laikā pārņem komuņagu vērtības un uzvedību, jo kas pie pudeles brāļojas ar komuņagām, tas visu mūžu uzvedas kā komuņaga un kā cūka izmanto sabiedrības īpašumu - valsts mežus.

Vidējais mednieks ir 60 gadus vecs īpatnis ar kolhoznieka mentalitāti, feodāļa privilēģiju sajūtu mežā, kurš staigā apkārt, apkrāvies ar Rietumu ieročiem un optiku.

Līdz ar to vēl vairāk krīt acīs kontrasts starp poļiem un slovākiem, kuri spēj sadzīvot ar vilkiem un lūšiem (lai gan vēsturiski medību tiesības piederēja poļiem un slovākiem), un latviešiem, kuri apšauj ne tikai savus vilkus un lūšus, bet arī tos, kuri ienāk no Igaunijas un Lietuvas.

Šo demokrātijas kontrastu starp Poliju / Slovākiju un Latviju turpina arī monitoringam izvēlētā metode un finansējuma avots. J.Ozoliņš monitoringu nolēma balstīt uz nošauto vilku un lūšu izpēti, bet finansējumu sarunāja ar medību fonda pārstāvjiem.

Monitoringa pamatā ir paraugkopas vecumgrupu analīze, kur īpaša uzmanība tiek pievērsta mazuļu izdzīvošanas procentam (cik no piedzimušajiem sasniedz gada vai dzimumgatavības vecumu) un lūseņu un vilceņu auglības rādītājiem (cik no pieaugušajām vilcenēm & lūsenēm pārojas un cik daudz katrai dzimst mazuļu).

Jānorāda, ka parasti šo metodi izmanto pārnadžu (stirnas, brieži, aļņi un mežacūkas) skaita noteikšanai tādās lielās valstīs kā Vācija, Francija, Spānija, Zviedrija, Somija, un paraugkopu veido n-tie tūkstoši nošauto dzīvnieku (ap 2000.gadu Vācijā nošāva miljonu stirnu un 60 000 briežu gadā, bet Zviedrijā - ap 100 000 aļņu). Līdz ar to paraugkopā nav balto plankumu nevienā no vecumgrupām. Tāpat nav nozīmes, ja daži pārnadži ieklejo no kaimiņzemēm, jo uz kopējās populācijas lieluma to skaits ir nebūtisks. Ņemot vērā visus šos būtiskos faktorus, nav saprotams kāpēc Ozoliņš izvēlējās pārnadžu metodi izmantot vilku un lūšu monitoringā.

Apskatot lielo plēsēju (lūši un vilki) jautājumu, vienmēr jāatceras, ka tiem ir lielas teritorijas un tie veic lielus attālumus, lai atrastu partneri un izveidotu savu teritoriju. Tā kā Latvija ir maza valsts, tad pietiek ar dažiem dzīvniekiem / indivīdiem, lai nosegtu lielāko daļu no Latvijas mežiem. Vides ietilpība ir 1 200 lūši un 1 100 vilki ziemā, kad populācija ir nostabilizējusies pēc mazuļu dabiskās mirstības. Līdz ar to Latvijā maksimālais daudzums varētu būt ~200 lūseņu un 135 vilceņu ar mazuļiem.

2000.gadā lūšu un vilku skaits ziemā bija 10%-15% apmērā no vides ietilpības. Pirmo desmit gadu laikā pārojošos lūseņu skaits paraugkopā svārstījās no 1 līdz 11, bet vilceņu - no 6 līdz 22. Šajā laikā četrus gadus pēc kārtas (no 2005.-2008.g.) iztrūka dati par viengadīgo lūšu vecumgrupu. Silavas risinājums – piemeklēt algoritmu, kas ignorē šo iztrūkumu.

Lai populācija būtu augoša, jauno lūšu skaitam, kas sasniedz dzimumgatavības vecumu, jābūt lielākam par tiem, kas tiek nošauti. Bet saskaņā ar monitoringa datiem lūšu mazuļu izdzīvošanas procents ir vien 18% (tas ir, no pieciem lūšu kaķēniem gada vecumu sasniedz labi, ja viens lūsēns). Salīdzinājumam noder Igaunijas monitoringa dati, kas iegūti no novērojumiem mežā - uz vienu pārojošos lūseni sanāk 1.7 - 2.1 kaķēni ziemā. Tātad šajā vitāli svarīgajā demogrāfijas rādītājā atšķirība starp kaimiņzemju monitoringiem - no kuriem viens balstās uz buršanos ap datora statistiskajiem modeļiem (Latvija) un otrs, kas veic novērojumus mežā (Igaunija), - ir 4 līdz 5 reizes.

Tas nozīmē, ka, lai lūsenes spētu kompensēt četru mēnešu laikā nošautos lūšus, Silavas monitoringa virtuālajam modelim [vairākkārtīgi] jāpalielina populācijas lielums. Ko J.Ozoliņš arī netieši atzina, šogad samazinot lūšu skaitu no 882 uz 450 dzīvniekiem maijā ar tikko piedzimušajiem kaķēniem.

http://www.silava.lv/userfiles/file/Projektu%20parskati/2017_Zunna_MSAF_pleseji.pdf

Tātad kļūda ir 100% robežās, bet mednieku apmaksātais Ozoliņš nejūtas traucēts un turpina stāstīt par 'stabilajām un augošajām vilku un lūšu populācijām', un 20 gadus bazūnē par nesatricināmo monitoringa zinātniskumu.

Varbūt vienkārši laiks pārbaudīt dabā, cik tad īsti ir lūseņu ar kaķēniem (kā to dara igauņi) - nevis burties datorā ar modeļiem, kurus izmanto pārnadžu skaita noteikšanā (kur paraugkopu veido n-tie tūkstoši nošauto briežu, mežacūku vai stirnu).

Vilku un lūšu monitoringu veic astoņi Silavas darbinieki, kas finansējumu saņem no Zemkopības ministrijas Medību saimniecības attīstības fonda (2017.gada piešķirtais finansējums ir 28 000 eiro apmērā), lai gan citās ES dalībvalstīs monitoringu finansējums nāk no vides aizsardzības budžeta līdzekļiem.

https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Relize_Pieskir_finansejumu_medibu_saimniecibas_attistibas_projektiem_19_01.pdf

Kā izteicies ievērojamais ASV publicists Aptons Sinklērs, „ir diezgan sarežģīti panākt, lai cilvēks kaut ko saprastu, ja algu viņam maksā par to, lai viņš to nesaprastu”. (It is difficult to get a man to understand something when his salary depends upon his not understanding it).

Latvijas lūšu skaits palielinājās, tikai pateicoties ienākošajiem lūšiem no Igaunijas, kur lūšu skaits no 1991.-2013.gadam bija tuvu vides ietilpībai (50 km attālumā no Latvijas robežas ~50 lūsenēm dzima mazuļi, kuri vēlāk devās meklēt teritoriju un partneri uz Latviju, jo nespēja izcīnīt sev teritoriju starp pieaugušajiem lūšiem Igaunijā).

Latvijas lūšu skaits pieauga tikai tad, kamēr Igaunijā no 1991.-2013.g. lūšu skaits bija tuvu vides maksimālajai ietilpībai (1991.gadā tur tika uzskaitīti 1 000 lūši, 1993.gadā 1 100 lūši, 1996.gadā 1 200 lūši, 2004.gadā 900 lūši, 2005.gadā 700 lūši). Līdz monitoringa ieviešanai Igaunijā uzskaiti veica līdzīgi kā Latvijā, bet, kā var redzēt no statistikas, tad igauņu ziemas uzskaite pēc pēdām neatšķīrās no monitoringa datiem tik dramatiski kā Latvijā (Igaunijā 900 lūši 2004.gadā un 700 lūši 2005.gadā, kamēr Latvijā Valsts meža dienestam sanāk 1600-1700 lūšu pēc medību sezonas, kas ir 7-9 reizes lielāks skaitlis nekā Silavas 200-250 dzīvnieki). Līdz ar to var pieņemt, ka 1997.gadā, kad Igaunijā tika uzskaitīti 1 200 lūši, viņi bija sasnieguši vides ietilpību.

Saskaņā ar Igaunijas monitoringa datiem 50 km pierobežas joslā katru gadu ~ 50 lūsenēm piedzima kaķēni (karte 21.lapā).

http://www2.nina.no/lcie_new/pdf/635379340188248258_LC_action%20plan_Estonia_2012-2021.pdf

Igaunijas lūšu metiena lielums ziemā svārstās no 1.7 līdz 2.1 kaķēniem. Līdz ar to Igaunijas 50 lūsenēm pierobežas 50km platā zonā ziemā ir 85-105 kaķēni.

Tā kā Igaunijas lūšu bija sasnieguši vides ietilpību un jaunie lūši nespēja izcīnīt sev teritoriju, tad viņi bija spiesti doties teritorijas un partnera meklējumos uz Latviju, kur lūšu skaits pēc medību sezonas 2005.gada pavasarī bija nedaudz virs simta (210 lūši maijā, daļa mazuļu iet bojā līdz decembrim, un 70 nošāva mednieki). Un šāda masveida lūšu izceļošana no Igaunijas uz Latviju notika vismaz 20 gadus.

Pēc divām bargām ziemām 2013./2014.g. sezonā Igaunijā tika konstatētas vien 46 lūsenes ar mazuļiem, un lūšu populācija nespēj atkopties jau sesto gadu pēc kārtas (lai gan medības visus šos gadus tikpat kā nav notikušas - nošauti 37 lūši sešu gadu laikā).

Pēc tam, kad kopš 2014.gada Igaunijas lūši vairs neienāk Latvijā, tad pēdējās trijās medību sezonās mednieki nespēj nošaut atvēlētos 150 lūšus.

Ņemot vērā to, cik lēni pieaug lūšu skaits Igaunijā, tad, turpinot maksimāli apšaut lūšus, Latvijā lūšu skaits turpinās samazināties.

Jānorāda, ka Baltijas populācijā lūšus maksimāli apšauj tikai Latvijā, bet Krievijas sešos apgabalos, kas ietilpst Baltijas populācijā, no uzskaitītajiem 2 794 lūšiem nomedīja tikai 31 lūsi. Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Polijā lūšus nemedī, bet Krievijā lūšus atļauts nomedīt tikai 3%-10% robežās no uzskaites.

Viens no SAP mērķiem ir saglabāt 'labvēlīgu statusu' Baltijas lūšu populācijai, bet tas nav iespējams, ja Latvijas lūšu medības notiek tādos apmēros, kas nav ilgtspējīgi un tiek apšauti ienākošie lūši no Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas (ir dokumentēts, ka Igaunijas lūši ar satelītraidītājiem ienāca Latvijā, kur viņiem piedzima mazuļi un vēlāk viņus nošāva).

Decembrī, kad sākas lūšu medību sezona, lūsēni nav vēl pietiekami paaugušies, lai paši spētu patstāvīgi nomedīt stirnu. Tomēr VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, Jānis Baumanis (VMD Medību daļas vadītājs no 2000. – 2011.gadam un pašreizējais LMS vadītājs), Haralds Barviks (LATMA), Linda Dombrovska (LATMA, FACE), MMD medību žurnālisti ar biologa izglītību izplata nezinātniskus, nepatiesus un maldīgus apgalvojumus, ka lūsēni ir jau pilnīgi pieauguši un medību sezonas sākums saskan ar lūšu mazuļu attīstības bioloģiju. Tāds pats nezinātnisks uzskats 2005.gadā bija arī J.Ozoliņam:

"Atšķirībā no Igaunijas, kur medību sezonā liegts šaut mātītes ar lūsēniem, Latvijā šāda noteikuma nav. J.Ozoliņš stāsta, ka dabā mātīšu un tēviņu aptuvenā proporcija ir 1:1, un, ja liegs šaut mātītes, šo proporciju var nevajadzīgi izjaukt. Viņš gan norāda - lai būtu lielāka iespēja, ka bez mātes palikušie lūsēni izdzīvo, šogad medību sezona sākta nevis 1.oktobrī kā pērn, bet divus mēnešus vēlāk, lai jaunā paaudze paaugtos un kļūtu patstāvīgāka. Kā uzteicamu rīcību viņš min arī to, ka mednieki nošauj gan lūseni, gan viņas atvases, kā tas šogad bijis Alūksnes rajonā, kur vispirms tika nomedīta māte ar vienu bērnu, bet vēlāk uzmeklēti arī divi atlikušie lūšu pusaudži. "Tad tiek izņemta laukā viena ģimene un ir miers," saka J.Ozoliņš. "

https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/gribu-so-jauko-kaki-12637455

Lieki atgādināt, ka tam visam nav nekāda zinātniska pamatojuma.

https://www.pietiek.com/raksti/galas_stulbums

Tas pats attiecas uz vilcēniem, kuri, medību sezonai sākoties, ir divus mēnešus veci. Acīmredzams, ka viņi neko nespēj nomedīt šajā vecumā. Līdz ar to medību sezonas sākums ir nevis saskaņā ar sugas bioloģiju, bet gan ar iesīkstējušos naidu pret vilku kā sugu (kā tādu). Divu mēnešu vecumā vilka kucēns tikai pārtrauc zīst mātes pienu. Vilka kucēna attīstība pa nedēļām:
https://www.wolf.org/wolf-info/basic-wolf-info/biology-and-behavior/pup-development/

Līdz ar to ir acīmredzams, ka jāveic atbilstošas izmaiņas likumdošanā un normatīvajos aktos par sezonas sākuma datumu un sezonas ilgumu.

Vilki ir sociāli ļoti augsti attīstīta suga un ģimene ir nepieciešama lai vilks kļūtu par vilku, bet Latvijā katru gadu nošauj pusi no katras vilku ģimenes.

https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC_SAP/SAP_pelekais_vilks_17_LV.pdf

Pelēkā vilka Canis lupus sugas aizsardzības plāns, 36.lapa:

"Pēdējo 10 gadu periodā Latvijā vidēji gadā tiek nomedīts ap 50-60% no vilku populācijas (šis vērtējums attiecināms tikai uz populācijas daļu, kas apdzīvo Latvijas teritoriju, nevis uz kopējo Baltijas vilku populāciju). Tas savukārt nozīmē, ka vilku skaits Latvijā, sākoties medību sezonai, ir tikai apmēram 500 indivīdu. Šādu skaita vērtējumu ir grūti pieņemt medniekiem"

"Kaut arī vilku populācijas spēj paciest ļoti lielu medību slodzi, tiek uzskatīts, ka to skaits sāk samazināties, kad nomedīšanas apjoms to bioloģiskās populācijas ietvaros pārsniedz 30-40% (Ballard et al. 1987)."

Salīdzinot nošauto vilku skaitu Slovākijā un Baltkrievijā no 2011.-2017.g., iezīmējas skaidra tendence – Slovākijā nošauto skaits samazinājās no 149 uz 40 vilkiem, kamēr Baltkrievijā palielinājās no 650 līdz 1734 vilkiem. Latvija ar nošauto vilku palielinājumu no 141 līdz 294 vilkiem seko nevis Slovākijas piemēram, bet gan Baltkrievijas.

VMD 1700 lūšu uzskaiti var salīdzināt ar Slovākiju, kur meža dienesta oficiālā uzskaite 2014.gadā uzrāda 1668 lūšus, bet zinātnieku aprēķini - vien 197 lūšus 28 090 km2 izplatības areālā.

https://www.researchgate.net/publication/318968424/download

VMD noteiktā lūšu apšaušana nav ilgtspējīga un viņus motivē nevis lūšu aizsardzība, bet gan naids un kopš PSRS laikiem mednieku kultivētais uzskats, ka lūsis ir 'kaitēklis', kas ēd pārāk daudz stirnas. To uzskatāmi apliecina 2016.gada VMD dekrēts janvāra sākumā, kas atcēla teritoriālos ierobežojumus lūšu populācijas apšaušanā, lai gan bija nomedīti tikai 28 lūši.

Skaidrojums ir acīmredzams: ja pat ar visām Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienām mēneša laikā tikuši nomedīti tikai 28 lūši, tad ar tādiem tempiem netiks izpildīta 150 lūšu kvota. Tāpēc jāatļauj šaut lūšus tur, kur viņu ir visvairāk (Igaunijas pierobežas tuvumā), jo tur ir vislielākā varbūtība viņus nošaut. Tas viss, neskatoties uz lūšu populācijas sabrukumu Igaunijā un Jāņa Ozoliņa norādīto, ka vēsturiski vairākkārt ir novērots, ka, nošaujot vairāk nekā 150 lūšus, nākamajos gados samazinās nomedīto lūšu skaits ( 2014./2015.gada medību sezonā nošāva 172 lūšus). Tomēr, neskatoties uz VMD ekstrēmo izdabāšanu mednieku lobija kaprīzēm, 2015./2016.gada sezonā nošāva 115 lūšus. Gadu vēlāk - 125 lūšus. Pēdējā medību sezonā - 140 lūšus.

Mednieku apmaksātajam Ozoliņam nav nekas iebilstams, jo viņa pasaules uztveri noformēja PSRS, kur tādi biologi kā V.P.Makridins (kas pilnveidoja vilku apšaušanu no lidaparātiem) un M.P.Pavlovs (izskaidroja, kāpēc vilku apkarošanā ir labi izmantot indes) ar reliģiozu kaismi aizstāvēja dogmu, ka nozīme ir tikai lielo plēsēju populācijām, nevis atsevišķiem indivīdiem - tāpēc nevajag satraukties, ja vilkus apšauj 40%-60% apmērā no populācijas.

Eiropas Komisijas kritēriji (izplatība, populācijas lielums), lai piešķirtu attiecīgajai valstij labvēlīgu statusu sugai, kas iekļauta Dzīvotņu direktīvas aizsargājamo sugu statusā, nav nekādi adekvātie - jāatceras, ka EK piešķīra Latvijai 'labvēlīgu statusu', kad lūši bija ~ 10%, bet vilki ~ 15% no vides ietilpības.

Eiropas Komisijas 'labvēlīgais statuss' attiecībā uz vilkiem un lūšiem nedarbojas tādās mazās valstīs kā Latvija, jo viņiem ir lielas teritorijas un, meklējot sev teritoriju / partneri, viņi ātri pārvar lielus attālumus. Turklāt vilkiem vidējais attālums ir 100km - ja pieņem 50/50 km platu pierobežas zonu Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā un Krievijā, tad tas nosedz lielāko daļu no Latvijas mežu platības!

Ir jāapšauj bezmaz visi (!) vilki (gan Latvijā, gan Lietuvā, Igaunijā un Krievijas Pleskavas apgabalā) lai viņu izplatības karte sāktu viest bažas Briseles birokrātos - īpaši ņemot vērā, ka Lietuvas pierobeža ir 600 km (pretī Kurzemei un Sēlijai, kurās vilkus nošauj visvairāk), bet Lietuvā gadiem ilgi nemedīja vilkus un pēdējos gadus nošauj 60 vilkus (Lietuvā ir vairāk vilku nekā Latvijā).

Latvijas robeža ar Lietuvu, Baltkrieviju, Krieviju un Igauniju ir 1200 km un mežainums ir ~50%, bet vilku veiktais attālums lai atrastu sev teritoriju un partneri vidēji ir 100 km ( 1200 x 50 km x 0.5 = 30 000 km2 liela teritorija no kuras Latvijā var ienākt vilki (kas ir līdzvērtīgs visam LV vilku areālam)).

Kā ilustratīvu piemēru paņemsim 12-15 vilku pārus Latvijas pierobežā, kuriem no metiena gada vecumu sasniedz 3 un 5 vilcēni. 

12 x 3 = 36

12 x 5 = 60 

15 x 3 = 45

15 x 5 = 75

Tātad šie 36 - 75 vilki reproduktīvajā vecumā var izveidot 18 - 37 pārus, kuriem piedzimst 6 mazuļi (pēc ieceļošanas Latvijā). 

18 x 6 = 108 mazuļi

37 x 6 = 222 

108 + 36 = 144 

222 + 75 = 297

Tātad vilku pienesums no 12 - 15 vilku pāriem Latvijas pierobežā ( 30 000 km2) ir 144 - 297 vilku. 

Tāpēc VMD mierīgi var slaktēt ienākošos vilkus, kuri aizpilda brīvās teritorijas Latvijā, bet tas, protams, nenozīmē, ka Latvijas vilku apšaušana ir ilgtspējīga - tā ir Lietuvas un citu valstu aizsardzības politikas ļaunprātīga izmantošana un vilku padarīšana par vairošanās mašīnām.

Turklāt Igaunijas piemērs uzskatāmi parāda, ka, pat nenotiekot lūšu medībām, pēdējos sešos gados lūšu skaits ir palielinājies tikai nedaudz (no 46 lūsenēm ar mazuļiem līdz 63 lūsenēm ar mazuļiem šogad).

Visās valstīs, kurās notiek lūšu medības, ir novērojams lūšu skaita būtisks samazinājums (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Igaunija un Latvija).
Lūšu skaits Somijā piedzīvoja samazinājumu no 2795 pieaugušiem lūšiem (2015.gadā) līdz 1865 lūšiem (2018.gadā). Norvēģijā lūseņu skaits ar mazuļiem piedzīvoja samazinājumu no 92 (2009.gadā) līdz 52 (2016.gadā). Zviedrijā lūseņu skaits ar mazuļiem piedzīvoja samazinājumu no 290 (2009.gadā) līdz 142 (2014.gadā).

Jau kopš 2000.gada vadošie speciālisti aicina Eiropas Savienības dalībvalstis veikt kopīgu vilku un lūšu monitoringu un apsaimniekošanu populāciju līmenī. Tas savukārt nozīmē to, ka Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā monitorings tiktu veikts ar neinvazīvām metodēm (tas ir, vilki un lūši netiek nogalināti), bet vilku un lūšu medības tiktu aizliegtas, jo tās nav nepieciešamas (gan vilki, gan lūši ir pašregulējošas sugas). Pašlaik lūšu medības Baltijas populācijā notiek vienīgi Latvijā (pat Krievijas apgabalos tiek nomedīti vien daži atsevišķi īpatņi).

http://ec.europa.eu/environment/nature/conservation/species/carnivores/pdf/key_actions_large_carnivores_2015.pdf

Par to, kā lielo plēsēju medību sezona nevis samazina, bet gan palielina malumedības un neiecietību:

https://www.researchgate.net/publication/302978817_Blood_does_not_buy_goodwill_Allowing_culling_increases_poaching_of_a_large_carnivore

Vilki un lūši ir pašregulējošas sugas, jo ir teritoriāli dzīvnieki, t.i., noteiktā platībā vai teritorijā nevar dzīvot neierobežots daudzums vilku un lūšu. Pašregulācija notiek, procentuāli samazinoties to vilku un lūšu skaitam, kuri piedalās reprodukcijā, samazinās metiena lielums un mazuļu izdzīvošanas procents, kā arī pieaug vardarbība pašas sugas pārstāvju (vilku un lūšu) starpā.

https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/oik.01977

Tāpat jānorāda, ka lūši nevar pildīt ekoloģiskās funkcijas mežā, ja viņu skaits sasniedz tikai 15% no vides ietilpības vai arī sugai tiek piešķirts 'labvēlīgs statuss' pat ja lūšu skaits sasniedz tikai 10% no vides ietilpības kā tas notika 2001. gadā, kad Eiropas Komisija piešķīra izņēmuma stāvokli un atļāva maksimālas lūšu medības 4 mēnešu garumā.

Tātad par atskaites punktu ir jāizmanto vides ietilpība, uz kuru tad arī būtu jātiecas lai Latvija nevis apšautu ienākošos lūšus no Igaunijas (kā tas tika praktizēts kopš 1992. gada), Lietuvas un Baltkrievijas, bet gan veicinātu lai lūši kas izceļo no Latvijas sekmētu lūšu skaita pieaugumu Lietuvā, Baltkrievijā un Krievijas rietumu apgabalos (kas ietilpst Baltijas lūšu populācijā).

Lūšu medības nav nepieciešamas kā tādas, bet pašreizējos apmēros - nav ilgtspējīgas, ko apliecina tas, ka tiklīdz vairs neienāk lūši no Igaunijas tā mednieki nevar izpildīt sākotnējo lūšu limitu un Silavas aprēķini norāda uz lūšu skaita samazinājumu.

Dzīvotņu direktīvas 16.pants norāda sekojošus nosacījumus lai atļautu aizsargājamu sugu pārstāvju medības dažu dzīvnieku apmērā – ja nav alternatīva sugas radītajiem draudiem cilvēku drošībai vai nepieņemamiem ekonomiskajiem zaudējumiem. Lūši neapdraud cilvēkus un nerada ekonomiskos zaudējumus, bet vilki gada laikā nokož vien dažus desmitus aitu.

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:31992L0043&from=LV

Apmierinošas alternatīvas bija un joprojām pastāv, pirms un pēc Latvija pieņēma Eirāzijas lūša SAP 2002.gada decembrī – tas ir, lūšu medības ir aizliegtas Polijā kopš 1995.gada. Tāpat arī Slovākijā lūšus nemedī jau kopš 2000.gada. Pārnadžu populācijas nodara 1000 reižu lielākus postījumus, bet to skaits ir palielinājies 3-7 reizes.

https://www.pietiek.com/raksti/kam_izdevigi_valstiskie_meli_par_vilkiem_un_lusiem_un_to_slaktins

Secinājums: lūšu nemedīšana 2001.gadā nemaz netika izskatīta, un tika turpināta PSRS prakse – maksimāli ilga medību sezona sniega apstākļos. J.Ozoliņa un pārējo medību ideologu uztverē vienīgā vilka un lūša dzīves jēga ir piedzimt, lai tiktu mednieku nošautam.

Novērtē šo rakstu:

82
41

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

FotoTātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts sods. 100 eur vai 1 cents – to mēs nezinām. Sapriecājāmies? Ha.
Lasīt visu...

12

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

FotoValsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas.
Lasīt visu...

21

Starp Īzaku Ņūtonu un Klausu Švābu

FotoPasaules priekšniecības tekstus der palasīt. Vairāk gan tos no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem. Otrā rokā turot Ņūtonu, Maltusu, Veļikovski, Eliadi un citus...
Lasīt visu...

21

Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav: svarīgākais ir, kas notiek ap to

FotoPasaulē notiek interesantas lietas. Šķiet, ka to, kas vēl joprojām svēti tic tam, ko stāsta ziņās, kļūst ar katru dienu arvien mazāk. Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav. Svarīgākais ir, kas notiek ap to.
Lasīt visu...

21

Kremļa atbalstītā „Krievijas Impērijas kustība”– teroristiska organizācija Kanādā

FotoKanādas valdība ir nopublicējusi atjaunināto teroristisko organizāciju sarakstu, kurā ir iekļauti 13 grupējumi, to skaitā tāda „Krievijas Impērijas kustība” (Российское имперское движение). Vairums sarakstā iekļauto grupējumu tiek saistīti ar Islama valsti.
Lasīt visu...

21

Starpnacionālās attiecības nacionālā valstī

FotoJebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais līdzeklis mūsu materiālā un garīgā mantojuma saglabāšanai un attīstībai. Katras tautas valoda ir ieguldījums pasaules civilizācijā. Tās izzušana novedīs pie svarīgu kultūras zināšanu zaudēšanas, ko tā pārstāvēja gadsimtu gaitā.
Lasīt visu...

21

Suminājums līdzcilvēkiem

FotoSirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!
Lasīt visu...

15

Esmu saņēmis jau septiņus uzaicinājumus no meitenēm

FotoBūt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski un faktiski esi stabilā TOP viedokļu līderu sadaļā. Un vēl smagāks darbs tas ir, ja esi trakais politiķis Gobzems, kuru aprunā daudz kur vai gandrīz visur (mans atpazīstamības reitings socioloģiski pārsniedz lielāko vairumu citu politiķu).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es neaicinu atteikties no vakcinēšanas. Es aicinu saglabāt iespēju katram izvēlēties

Sākšu ar brīdinājumu: tēma - sensitīva. Teksts garš, subjektīvs un ar atsaucēm uz sazvērestības teorijām....

Foto

Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

Kārlis Seržants publicējis teiku par "nenovērtēto politiķi Māri Grīnblatu" ("Kas Jauns", 23.marts). Uzmanību piesaistīja Aleksandra Kiršteina teiktais: "Atceroties...

Foto

Šoreiz mēs mierā neliksimies, jo beidzot ir radusies iespēja vainot kādu citu

Veselības ministrija, Imunizācijas Valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs...

Foto

Saistībā ar izplatītajiem meliem pieprasu publisku atvainošanos no raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem

Es, mūziķis, mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks, vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par...

Foto

Mūsu bērnu un mazbērnu nauda atkal izkūp skursteņos

Drusku atļaušos šo nokomentēt no profesionālās puses. Šī ir ļoti vērienīga kampaņa ar ļoti lielu budžetu. To es...

Foto

Uzvarētāji ir VDK un KP, un kolaborantu pūlis

Kad dzirdu uzsaukumu "publiski jānosoda visa veida kolaboranti", mani mazliet tā kā uz smiekliem velk! Nē, nu viss...

Foto

Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm

Mk 16:1-7  “Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu...

Foto

Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”

Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību,...

Foto

Ārlietu ministrs Rinkēvičs un „fake” ziņas

Šī gada 4. martā LETA, ”Press.lv, “bb.lv” kāds censonis Latvijas ārlietu ministram uzdod jautājumu: kāda atšķirība starp diviem opozicionāriem -...

Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā...

Foto

Divi gadījumi

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass. Epilogs

Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no...

Foto

Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut...

Foto

Ziņģe par rindām

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts, sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, jo mēs atkal nīkstam rindās. ...

Foto

Īss ieskats kapitālisma, liberālisma, sociālisma un komunisma attīstībā

Kapitālisms tāpat kā viss pasaulē ir pakļauts evolūcijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolūcija tiek mākslīgi bremzēta, uzkrājas kritiskā...

Foto

Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem

Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār...

Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni,...

Foto

Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it...

Foto

Slava, ko nenomazgāt

Nejauši pievērsu uzmanību kņadai ap Samantas Tīnas dziesmas The Moon is Rising videoklipu un pašas dziedātājas (klaviatūra pacieš visu) deleģēšanu uz Eirovīziju. Ar pārtīšanu video noskatījos....

Foto

Vakcinācijas bumerangi

Ja reiz valdībai ir nodoms vakcinēt vairākumu cilvēku, pie kam nediskriminējot arī to vairumu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, tajā skaitā es, tad...

Foto

Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību...

Foto

Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša

Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme...

Foto

Loģiski, pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām

Sveiciens no nebrīves! Likums nosaka, ka pilnais spriedums krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski....

Foto

Linda Ozola: ko tad nu mēs, mēs jau neko...

Pārbaudīt iesniegumus, kas saistīti ar pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu un finanšu līdzekļu caurspīdīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem,...

Foto

Kāpēc man savā dzimtenē jāievēro globālo izdzimteņu izdomāti cilvēka tiesību ierobežojumi

Tikko atkal bija kārtējais skandāls Maximā, jo man neesot "pareizā" maska! Un tagad, lasiet uzmanīgi, apsargi,...

Foto

Provinces pensionāra atbalsta vēstule b.Pavļutam

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6...

Foto

Tiesiskuma konveijers

Tiesiskā valstī visiem un ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos. Tiesiskā valstī izmeklēšana un pratināšana nedrīkst līdzināties spīdzinăšanai. Vai prokurori pie mums...

Foto

Lūdzam atsaukt Latvijas dalību 2021.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā

Es vēlos norādīt un uzsvērt, ka Latvijas tauta NAV deleģējusi šogad nevienu pārstāvi ar konkrētu dziesmu un...

Foto

Andra Šķēles informācija plašsaziņas līdzekļiem

2021.gada 19.martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ""Lattelekom" digitālās televīzijas lieta". Uzskatu apsūdzību par nepamatotu....

Foto

Meroni miljoni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” virsprokurors – kad, Stukāna kungs?

Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā...

Foto

Mums ir daudz svarīgas slepenas informācijas par ēnu ekonomiku Latgalē, bet mēs to neatklāsim

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru...

Foto

Laime

Katrs cilvēks, sasniedzot apzinīgo vecumu, tiecas pēc laimes. Lai spētu laimīgi dzīvot, viņš izmēģina un meklē dažādas metodes....

Foto

Andri Šķēle, pietiks

Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek...

Foto

Kudors turpina priecēt lasītājus ar prastu propagandu

Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam: par prettiesiska likuma “Dzīvojamo telpu īres likums” neizsludināšanu

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo...

Foto

Kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem?

No 16. marta stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas nosaka man un...

Foto

Jau gadu “uzņēmējdarbības nāves lokomotīve” ir traukusies pretēji situācijai citās valstīs

364 dienas ir pagājušas kopš valdības lēmuma sasiet rokas procentuāli lielākajai daļai mūsu valsts uzņēmēju:...

Foto

Ja tu esi “pret mums, pret mūsu uzskatiem un jauno kārtību”, mēs tevi tik un tā izslēgsim

Kamēr Nācijas tēvs pārdomā (vai nepārdomā), kāda nākamā alegorija...

Foto

Samanta Tīna un Latvijas Televīzija iespļauj dvēselē Latvijas sabiedrībai

Pirms dalos ar savu sāpi, vēlos pateikt, ka nenoliedzu dziedātājas Samantas Tīnas milzīgās darba spējas izvēlētajā profesijā...

Foto

Aicinājums veselības ministram godīgi un ātri atbildēt uz jautājumiem

Augsti godātais Pavļuta kungs! Ņemot vērā to, ka savās atbildēs uz deputātu jautājumiem Jūs mēdzat būt visai...

Foto

Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā

Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju....

Foto

Haoss vakcinēšanā – kā tas izskatās praksē

Šodien, 12.martā saņēmu termiņu uz pirmdienu vakcīnas "AstraZeneca" potēšanai. Mulsinošs tikai fons, kā joprojām notiek šī pasākuma organizēšana....

Foto

Gaisma

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šī ir «atklāsme», par kuru ir vērts ierēkt pat nelasot, bet, ja izlasīsi, tad spēj tik turēt vēderu,...

Foto

Trīs iemesli, kādēļ vakcinēties pret COVID19 ir bīstami

Cilvēki, kuri vakcinējas pret COVID19, pietiekami nopietni riskē ar savu veselību, jo ir vismaz trīs būtiski iemesli, kuri...

Foto

Par TV sižetu saistībā ar Valsts policijas "katastrofālo" darbinieku trūkumu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība noskatījās ironisko TV sižetu par katastrofālo Valsts policijas (VP) darbinieku iztrūkumu un Jūsu...

Foto

VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu...

Foto

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts -...

Foto

Progresīvā cilvēka monologs par mīlestību

Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie...

Foto

Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas

Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR...

Foto

Es pārstāvu partiju ar vislielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem, tāpēc man ļoti gribētos savākt 10 000 domubiedru

Levita kungs, šī vara sevi ir izsmēlusi....

Foto

Vārda brīvība

Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām....