Suņa nāve Beinerta klīnikā demonstrē veterinārbiznesa tumšās puses

2014.gada 26.maija vakarā vācu aitu suņa īpašniece Inese Šeremeta atgriezās mājās no sava suņa treniņa, pabaroja suni un ievēroja, ka tam uz galvas ir it kā dažas pūtītes un salipusi vilna. Tā kā mājās piemērotu līdzekļu nebija, viņa, zinot, ka "Dr. Beinerts" klīnika strādā cauru diennakti, ar vīru un suni devās pie ārsta.

Viņu pieņēma pats klīnikas saimnieks Jānis Beinerts, kurš apskatīja suņa galvu un noteica, ka sunim esot slapjais dermatīts - visdrīzāk no peldēšanās Daugavā. Paaicinājis veterināro feldšeri Zandu Kravali, Beinerts apjautājās, vai viņa tiks galā ar pacientu, un suns tika pārvests uz otru kabinetu.

Tur sunim tika izdarīta injekcija, un tas burtiski saļima. Īpašniece uztraucās un jautāja, kas noticis, bet feldšere paskaidroja, ka ievadījusi anestēziju, lai „brūci” vieglāk apstrādāt.

Kad tas bija izdarīts, bet suns joprojām nekustīgi gulēja, parādījās Beinerts un, konstatējis, ka suns neceļas deva norādījumu ievadīt antidotu. (Bieži izmantotajam ketamīnam antidota nav, bet medikamentam Sedin, kurš pēcāk bija norādīts Beinerta paskaidrojumā, tāds ir.)

Suns grīļodamies uzrausās kājās, bet izskatījās apdullis un zvārojās. Beinerts īpašnieci uzaicināja doties samaksāt par veterināro pakalpojumu, bet viņas dzīvesbiedram vest suni uz mašīnu. Suns tika iecelts mašīnas bagāžas nodalījumā, arī viņa saimniece jau bija iznākusi pagalmā pie mašīnas, kad sunim sākās krampji.

Saimnieki sāka saukt pēc palīdzības, no klīnikas izsteidzās apkalpojošais personāls, un kopīgiem spēkiem suns tika nogādāts atpakaļ klīnikā, kur strādāja jau cita ārste. Šeremeta pajautāja: „Kas tas ir? Vai pārdozēta anestēzija?” Daktere atbildēja apstiprinoši.

Pa to laiku pie suņa iznāca arī Beinerts, kurš noteica, ka tā ir epilepsija. Saimniece mēģināja sunim masēt sirdi, ārste veica dažādas manipulācijas, bet nekas nelīdzēja, un četrus gadus vecais suns, kurš bija pilnīgi vesels un tika gatavots īpašām sacensībām pasaules līmenī, kurās tam vajadzēja startēt 2015.gadā, nomira.

Beinerts nedz suni nosvēra, pirms veikt anestēziju (kas ir ļoti būtiski, izmantojot narkozi), nedz pateica saimniecei, ka izmantos anestēzijas līdzekļus (saimniece bija tiesīga atteikties).

Turklāt suns bija pēc treniņa un paēdis, taču medikamenta Sedin anotācijā ir teikts, ka tas lietojams, kad suns 12 stundas badināts, un gan šim līdzeklim, gan ketamīnam, kurš tika izmantots, kā blaknes ir norādīti krampji, sirds problēmas.

Dermatīta apstrāde bez anestēzijas izmaksātu daudz lētāk nekā ar anestēziju, - šāds ir viens no ticamākajiem iemesliem šai traģēdijai. Taču Kuldīgas rajona tiesa šajā lietā nekādu atbildētāju – SIA Dr. Beinerts un paša Jāņa Beinerta atbildību par notikušo nesaskatīja.

Pēc suņa nāves institūta BIOR Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijā līķim gan bija noņemti paraugi, lai veiktu sekciju, un tika konstatēts, ka nāves cēlonis bijis smaga akūta plaušu tūska un akūta sirds mazspēja, kā arī tika norādīts, ka iemesls tam var būt individuāla reakcija uz narkozes un/vai antidota medikamentiem.

Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrības Profesionālās ētikas komisija bija atzinusi, ka, veicot suņa ārstēšanu, ārstu rīcībā konstatējami veterinārārsta ētikas pārkāpumi: suņa saimniece nav tikusi informēta par narkozes līdzekļu medikamentu izmantošanu sunim un ar to saistītajām iespējamām blaknēm, turklāt klīnikas personāls nemaz nav izvērtējis anestēzijas veikšanas nepieciešamību.

Taču ne veterinārārsts Beinerts, ne viņa klīnika savu vainu notikušajā neatzina, norādot, ka suņa īpašniece saņēmusi visu nepieciešamo informāciju un bijusi informēta par blaknēm, viņa esot nekonsekventa notikušā aprakstā, faktiskais dzīvnieka nāves iemesls nemaz neesot precīzi ticis noskaidrots un sniegts tikai pieļāvuma formā, arī ētikas komisijas slēdziens nemaz neesot tik negatīvs.

Piemēram, to, ka suņa saimniecei vajadzējis būt informētai par anestēzijas blaknēm, Beinerta klīnika pamatojusi ar uzrakstu uz dzīvnieka „kartiņas” vāka: ,,Esmu informēts, ka anestēzijas un narkozes līdzekļu lietošana var būt bīstama dzīvnieka veselībai. Ņemot vērā iespējamo paaugstinātu dzīvnieka individuālo jutību pret anestēzijas līdzekļiem, SIA „Dr.Beinerts” apņemas narkozei pielietot tikai LR reģistrētus līdzekļus noteiktajās devās, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt visus nepieciešamos pasākumus dzīvnieka veselības un dzīvības saglabāšanai. Esmu informēts, ka veterinārārsts neuzņemas atbildību par sekām, kuras nav izslēgtas, lietojot narkozes līdzekļus, respektīvi — dzīvnieka veselības stāvokļa pasliktināšanās vai nāves gadījumā, kas var iestāties anestēzijas līdzekļu neadekvātas iedarbības rezultātā.”

Šos argumentus Beinerta klīnika apkopojusi, lai pierādītu, ka „prasītājai nav nekāda pamata saņemt jebkādu zaudējumu atlīdzinājumu”, turklāt viņas aprēķinātā zaudējumu summa 11 000 eiro apmērā neesot ne pamatota, ne pierādīta.

Pirmās instances tiesas spriedumā Beinerta argumenti aprakstīti šādi: „Zaudējumu summu veidojusi pilnīgi tam nekompetenta organizācija, izmantojot nevis novērtēšanas principus suņa vērtības noteikšanai, bet gan nosacīti ar „ieguldījumu metodi”, saskaitot suņa iegādes, barošanas, vakcinācijas, attārpošanas apstrādes pret blusām, dalības izstādēs, vaislas atlases pārbaudes, aprīkojumu starptautiskās universālās apmācības apguvei kopsummu, kas absolūti nevar atbilst dzīvnieka tirgus vērtībai.”

Savukārt tiesas sēdē to, ka veterinārs var arī nesaskaņot ar saimnieku viņa dzīvniekam veicamās darbības, Beinerta klīnika paskaidrojusi šādi - veterinārārsti tikai „savu iespēju robežās” nodrošinot, ka pirms ārstēšanas vai procedūras uzsākšanas no klienta tiek saņemta atļauju par tās veikšanu.

Beinerta klīnika apjomīgos skaidrojumos arī apgalvojusi, ka neliela spalvas izcirpšana sunim varot būt pat ļoti sāpīga, savukārt „veterinārārstam ir jānodrošina arī dzīvnieka brīvības, un konkrēti, brīvība no sāpēm ārstēšanas procesā un brīvība no bailēm un nervozitātes, ko atbildētāji atbilstoši Ētikas komisijas atzinumam ir darījuši, nepakļaujot suni sāpīgajam apmatojuma noskūšanas procesam”.

Pirmās instances tiesa, izskatot šos paskaidrojumus, gan ir atzinusi – Beinerta klīnikas apgalvojumi, ka tās personāls pirms suņa anestezēšanas esot par to informējis suņa saimnieci, ne ar ko nav pamatoti un ka līdz ar to „atbildētāja, nesniedzot pilnīgu informāciju par pakalpojumu, ir pārkāpusi pušu noslēgtā, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā noteiktos, pakalpojuma līguma noteikumus”.

Taču tiesnese Liena Jansone arī nospriedusi, ka suņa saimniece neesot nekāda speciāliste veterinārmedicīnas jomā un līdz ar to neesot kompetenta spriest par anestēzijas nepieciešamību vai nevajadzīgumu šajā gadījumā.

Turklāt tiesas ieskatā netiešs pierādījums apstāklim, ka suņa saimniecei sākotnēji nebija iebildumu pret ārstēšanas procesu, esot fakts, ka viņa veikusi pilnu samaksu par 2014.gada 26.maijā veiktajiem „veterinārmedicīnas pakalpojumiem”.

Tādējādi tiesneses Jansones secinājums bijis – suņa saimnieces apgalvojumam par to, ka saņemot informāciju par sava iecerēto suņa ārstēšanas procesu, viņa tam nebūtu piekritusi, esot „deklaratīvs raksturs”, līdz ar ko neesot nekādu pierādījumu, ka „atbildētāju prettiesiska rīcības - neinformēšanas, ka suņa ārstēšanas procesā tiks veikta sedācijas narkoze, rezultātā ir iestājušās prasītājai kaitīgās sekas - prasītājas suņa nāve”.

Novērtē šo rakstu: