Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Superdārgo dzīvokļu tirgus sagruvis

Lato Lapsa, Kristīne Bormane
03.03.2017.
Komentāri (9)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Superdārgo dzīvokļu tirgus Latvijā ir faktiski sagruvis: 2014. gadā zemesgrāmatās bija reģistrēti 13 darījumi ar dzīvokļiem un telpām par vismaz 800 000 eiro un 26 darījumi – par vismaz 700 000 eiro, 2015. gadā šie skaitļi bija attiecīgi 19 un 24, bet pērn – vairs tikai attiecīgi 5 un 9. Turklāt, kā rāda Dienas apkopotie dati par pagājušā gada vislielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, gandrīz vienīgie, kurus vēl interesē dārgi – virs pusmiljona eiro – dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, ir ārvalstnieki ar saknēm Krievijā un citās NVS valstīs.

1. 2,17 miljoni eiro

1,36 miljonu eiro peļņu gada laikā savam saimniekam nodrošinājis 273,5 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2, kuru 2015. gada pavasarī par 814 tūkstošiem eiro, ņemot bankā hipotekāro kredītu, nopirka 1971. gadā dzimušais Andris Riekstiņš. Pērn augustā viņš to jau par 2,17 miljoniem eiro pārdeva 1975. gadā Maskavā dzimušajai Annai Levitanskai. Darījums ļāvis samaksāt 745 tūkstošu eiro lielo kredītu, ko pārdevējam izsniedza AS Meridian Trade Bank. Jaunā īpašniece mitekli iegādājusies, neizmantojot hipotekāro kredītu.

2. 1,99 miljoni eiro

Pagājušā gada septembrī pie saimnieka ticis kārtējais Ģipša fabrikas dzīvoklis – 326,8 kvadrātmetrus lielo dzīvokli Rīgā, Balasta dambī 72 par šādu summu nopirka 1983. gadā dzimusī Jolanta Brūvere, kurai darījumam hipotekārie kredītlīdzekļi nebija nepieciešami.

3. 1,22 miljoni eiro

1978. gadā dzimusī Jeļena Paņina pērn jūlijā par šādu summu nopirka 386,3 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 3, ko pārdeva SIA Dzintaru 34. Bankas aizdevums mājokļa iegādei nebija nepieciešams, arī pārdevējs dzīvokli nebija ieķīlājis.

4. 1 miljons eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts 2015. gada decembrī slēgts līgums, no kura izriet, ka 1989. gadā dzimusī Darja Bragina guvusi gandrīz 285 tūkstošu eiro peļņu divarpus gadu laikā: 2013. gada februārī viņa par 502 tūkstošiem latiem (714 902 eiro), neņemot hipotekāro kredītu, nopirka 176,9 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Elizabetes ielā 21A, Rīgā. Savukārt pēc nepilniem trim gadiem viņa to pārdeva tālāk jau par apaļu miljonu eiro, un to par saviem līdzekļiem nopirka 1953. gadā dzimusī Marina Mamontova.

5. 0,8 miljoni eiro

Par šādu summu 269 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 17 uz pusēm nopirkuši 1989. gadā dzimusī Diāna Gorbova un 1994. gadā dzimušais Boriss Gorbovs. To, gūstot gandrīz 300 tūkstošu eiro peļņu, pārdeva 1971. gadā dzimusī Tatjana Fridmane, kura to par 506 tūkstošiem eiro nopirka 2015. gada martā. Jaunajiem īpašniekiem gan noteikts aizliegums bez 1960.gadā dzimušā Jurija Gorbova piekrišanas to pārdot vai apgrūtināt ar lietu tiesībām. Savulaik jau Diāna Gorbova bija šī dzīvokļa īpašniece, kad to 2007. gadā ieguva dāvinājuma ceļā no 1963. gadā dzimušās Jeļenas Gogoļevas, taču 2015. gadā šis dāvinājuma līgums tika atcelts, lai jau pēc mēneša dzīvokli pārdotu tālāk pašreizējai pārdevējai, kura to par 1,3 miljoniem eiro ieķīlāja par labu Baltic International Bank. Pēc pēdējā darījuma visas ķīlas no īpašuma dzēstas.

6. 0,75 miljoni eiro

1956. gadā dzimušais Vladimirs Malanins guvis teju 350 tūkstošu eiro peļņu, pērn augustā pārdodot pirms trim gadiem par kredītlīdzekļiem iegādātu 147 kvadrātmetru dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 21. Dzīvokli viņš vienādās daļās pārdeva trim personām – 1969. gadā dzimušajam Viktoram Begininam, 1997. gadā Samarā dzimušajai Marinai Begininai un 1943. gadā Kuibiševā dzimušajam Anatolijam Begininam. Līdz ar darījumu dzēsta hipotēka, kas bija uzlikta par labu Citadele bankai, bet jauni apgrūtinājumi uz īpašumu nav reģistrēti. 

7. 0,75 miljoni eiro

Par šādu summu 1975. gadā Maskavā dzimusī Anna Levitanska pērn augustā nopirka 141,2 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2. To pārdeva SIA Bulduru 17, kas pēc darījuma no īpašuma dzēsa hipotēku. Jaunā īpašniece hipotekāros kredītlīdzekļus darījumā nav izmantojusi. 

8. 0,74 miljoni eiro

Ar ievērojamiem zaudējumiem pērn aprīlī Kiprā reģistrētā Loaven Trading Limited pārdeva 376,1 kvadrātmetru lielu dzīvokli Rīgā, Vaļņu ielā 4, ko kompānija nopirka nekustamā īpašuma buma laikā 2007. gadā par 775 tūkstošiem latu (1,1 miljonu eiro), ņemot 1,89 miljonu latu (2,69 miljonu eiro) kredītu Rietumu bankā. Jaunā mitekļa īpašniece ir Kubiševā 1968. gadā dzimusī Svetlana Jegorova, kura dzīvokli nav ieķīlājusi.

9. 0,73 miljoni eiro

1978.gadā dzimušais Pāvels Ahronins pagājušā gada janvārī par šādu summu nopirka 253 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Jūrmalā, Madonas ielā 5. To pārdeva SIA CBL Asset Management, kas dzīvokli bija nopirkusi 2012.gadā par 224 100 latu (318 900 eiro). Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 98 tūkstošu eiro hipotēka.

10. 0,68 miljoni eiro

Ekonomikas ministrija pagājušā gada martā pārdevusi 583,7 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamas telpas Krišjāņa Barona ielā 3, ko ar nomaksas pirkuma līgumu iegādājusies 1944.gadā dzimusī Bella Bika. Lēmumu par šo telpu, kuras iepriekš izmantoja Latvijas Nacionālā bibliotēka, nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda un pārdošanu Ministru kabinets pieņēma 2015. gada 24. aprīlī, jo Rīgas pašvaldība, kurai bija pirmtiesības uz šīm telpām, iespējas tās iegūt savā īpašumā neizmantoja. Telpas tika pārdotas izsolē ar sākuma cenu 670 tūkstoši eiro un izsoles soli desmit tūkstoši eiro, kas nozīmē, ka izsolē solīts tikai vienu reizi un tas pārdots teju par sākumcenu. Hipotēka saskaņā ar nomaksas līgumu nostiprināta par nesamaksāto pirkuma maksu - 612 tūkstoši eiro un procentu maksājumu - 91 995 eiro ar atmaksas termiņu - pieci gadi.

11. 0,67 miljoni eiro

Pagājušā gada martā par 208,8 kvadrātmetrus liela dzīvokļa Rīgā, Alberta ielā 1 īpašnieku kļuva 1964. gadā dzimušais nekustamo īpašumu uzņēmējs Māris Alberts, kurš to ieķīlājis 350 tūkstošu eiro liela kredīta saņemšanai DNB bankā. Iepriekš jaunais saimnieks bija viens no pārdevēja – viņam pašam iepriekš piederējušās SIA Forburga kreditoriem, kurš šim dzīvoklim bija uzlicis ķīlas atzīmi 2,28 miljonu eiro apmērā, kura gan tika dzēsta jau 2015. gadā. Zemesgrāmatā arī atzīmēts, ka viņa laulātajai draudzenei Inesei Albertei nav tiesību uz šo īpašumu, jo noteikta visas mantas šķirtība.

12. 0,66 miljoni eiro

Maskavā dzimusī Anna Levitanska pērn augustā nopirkusi vēl vienu dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2. Šis dzīvoklis ir 127,5 kvadrātmetrus liels, un arī šo pārdevusi SIA Bulduru 17. Arī šī nekustamā īpašuma iegādei 1975. gadā dzimušajai pircējai hipotekārie kredītlīdzekļi nav bijuši nepieciešami.

13.-15. 0,64 miljoni eiro

1964. gadā dzimusī ārvalstniece Zukhura Salpagarova pirms gada janvārī par šādu summu nopirkusi 152,9 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Baznīcas ielā 18A, ko pārdeva SIA Kappa Capital. Jaunajai īpašniecei tā pirkumam hipotekārais finansējums nav bijis nepieciešams, bet pārdevējs savulaik uz šo īpašumu reģistrējis hipotēku, kas dzēsta līdz ar īpašuma realizēšanu.

13.-15. 0,64 miljoni eiro

Šāda summa norādīta dāvinājuma līgumam, ar kuru pusi no 124,2 kvadrātmetrus lielā dzīvokļa Jūrmalā, Madonas ielā 5 ieguvusi 1950. gadā dzimusī ārvalstniece Tatjana (Samoilova. Viņai to uzdāvināja 1951. gadā Baku dzimušais Aleksandrs Samoilovs. Otra puse no šī dzīvokļa pieder 1979. gadā Maskavā dzimušajai Jeļenai Samoilovai.

13.-15. 0,64 miljoni eiro

1966.gadā dzimušais Andrejs Talaškins pagājušā gada oktobrī par līdzīgu summu, kā pirms četriem gadiem iegādājās, tagad pārdevis 142,2 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 2. To oficiāli nopirka 1983. gadā dzimusī Anna Talaškina. Darījumā kredītlīdzekļi nav izmantoti.

16. 0,62 miljoni eiro

Vēls viens Rīgā, Balasta dambī 72 pērn pārdots Ģipša fabrikas dzīvoklis – 137,2 kvadrātmetrus liels. To uz pusēm nopirka divi ārvalstnieki – 1970. gadā dzimušais Andrijs Nedokoļatijs un 1995. gadā dzimušais Dmitro Nedokoļatijs. Viņiem kredīts dzīvokļa pirkšanai nav bijis nepieciešams.

17. 0,60 miljoni eiro

Pagājušā gada aprīlī SIA Audēju Estate (īpašnieks – Aldis Pauniņš, vienīgais valdes loceklis – Ainārs Pauniņš) par šādu summu kļuva par 143,5 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku Rīgā, Strēlnieku ielā 7, - to pārdeva SIA AP Vecrīga. Pēc pārdošanas no īpašuma dzēsta hipotēka, un ar jaunām ķīlām tas nav apgrūtināts.

18. 0,59 miljoni eiro

Pirms gada janvārī SIA Nikart (īpašnieks – Vācijas iedzīvotājs Sergejs Tihonovs) par vairāk nekā pusmiljonu eiro iegādājās 141,8 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Baznīcas ielā 18A. To pārdeva cita kompānija – SIA Kappa Capital. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta hipotēka, un jauna nav reģistrēta.

19.-20. 0,56 miljoni eiro

Par šādu summu SIA Dzirnavu nama komercija (pastarpinātā oficiālā īpašniece – Andra Šķēles dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle) pērn martā nopirka 235 kvadrātmetrus nedzīvojamo telpu Dzirnavu ielā 81, Rīgā. Tās pārdeva SIA Centrus Real One. Arī pēc darījuma uz īpašumu saglabājušās divas hipotēkas par labu Nordea Bank AB, kuras uzliktas 2009. gadā un 2014. gadā.

19.-20. 0,56 miljoni eiro

Pērn oktobrī šāda apjoma darījumu ar 192,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā 46 slēdza divi uzņēmumi, no kuriem SIA Brīvības 46 bija pārdevējs, bet SIA Livonia CV – pircējs, kas darījuma finansēšanai Nordea Bank AB saņēma 340 tūkstošu eiro kredītu.

Dati par īpašumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Dati par uzņēmumiem - Lursoft

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...