Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Superdārgo dzīvokļu tirgus sagruvis

Lato Lapsa, Kristīne Bormane
03.03.2017.
Komentāri (9)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Superdārgo dzīvokļu tirgus Latvijā ir faktiski sagruvis: 2014. gadā zemesgrāmatās bija reģistrēti 13 darījumi ar dzīvokļiem un telpām par vismaz 800 000 eiro un 26 darījumi – par vismaz 700 000 eiro, 2015. gadā šie skaitļi bija attiecīgi 19 un 24, bet pērn – vairs tikai attiecīgi 5 un 9. Turklāt, kā rāda Dienas apkopotie dati par pagājušā gada vislielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, gandrīz vienīgie, kurus vēl interesē dārgi – virs pusmiljona eiro – dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, ir ārvalstnieki ar saknēm Krievijā un citās NVS valstīs.

1. 2,17 miljoni eiro

1,36 miljonu eiro peļņu gada laikā savam saimniekam nodrošinājis 273,5 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2, kuru 2015. gada pavasarī par 814 tūkstošiem eiro, ņemot bankā hipotekāro kredītu, nopirka 1971. gadā dzimušais Andris Riekstiņš. Pērn augustā viņš to jau par 2,17 miljoniem eiro pārdeva 1975. gadā Maskavā dzimušajai Annai Levitanskai. Darījums ļāvis samaksāt 745 tūkstošu eiro lielo kredītu, ko pārdevējam izsniedza AS Meridian Trade Bank. Jaunā īpašniece mitekli iegādājusies, neizmantojot hipotekāro kredītu.

2. 1,99 miljoni eiro

Pagājušā gada septembrī pie saimnieka ticis kārtējais Ģipša fabrikas dzīvoklis – 326,8 kvadrātmetrus lielo dzīvokli Rīgā, Balasta dambī 72 par šādu summu nopirka 1983. gadā dzimusī Jolanta Brūvere, kurai darījumam hipotekārie kredītlīdzekļi nebija nepieciešami.

3. 1,22 miljoni eiro

1978. gadā dzimusī Jeļena Paņina pērn jūlijā par šādu summu nopirka 386,3 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 3, ko pārdeva SIA Dzintaru 34. Bankas aizdevums mājokļa iegādei nebija nepieciešams, arī pārdevējs dzīvokli nebija ieķīlājis.

4. 1 miljons eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts 2015. gada decembrī slēgts līgums, no kura izriet, ka 1989. gadā dzimusī Darja Bragina guvusi gandrīz 285 tūkstošu eiro peļņu divarpus gadu laikā: 2013. gada februārī viņa par 502 tūkstošiem latiem (714 902 eiro), neņemot hipotekāro kredītu, nopirka 176,9 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Elizabetes ielā 21A, Rīgā. Savukārt pēc nepilniem trim gadiem viņa to pārdeva tālāk jau par apaļu miljonu eiro, un to par saviem līdzekļiem nopirka 1953. gadā dzimusī Marina Mamontova.

5. 0,8 miljoni eiro

Par šādu summu 269 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 17 uz pusēm nopirkuši 1989. gadā dzimusī Diāna Gorbova un 1994. gadā dzimušais Boriss Gorbovs. To, gūstot gandrīz 300 tūkstošu eiro peļņu, pārdeva 1971. gadā dzimusī Tatjana Fridmane, kura to par 506 tūkstošiem eiro nopirka 2015. gada martā. Jaunajiem īpašniekiem gan noteikts aizliegums bez 1960.gadā dzimušā Jurija Gorbova piekrišanas to pārdot vai apgrūtināt ar lietu tiesībām. Savulaik jau Diāna Gorbova bija šī dzīvokļa īpašniece, kad to 2007. gadā ieguva dāvinājuma ceļā no 1963. gadā dzimušās Jeļenas Gogoļevas, taču 2015. gadā šis dāvinājuma līgums tika atcelts, lai jau pēc mēneša dzīvokli pārdotu tālāk pašreizējai pārdevējai, kura to par 1,3 miljoniem eiro ieķīlāja par labu Baltic International Bank. Pēc pēdējā darījuma visas ķīlas no īpašuma dzēstas.

6. 0,75 miljoni eiro

1956. gadā dzimušais Vladimirs Malanins guvis teju 350 tūkstošu eiro peļņu, pērn augustā pārdodot pirms trim gadiem par kredītlīdzekļiem iegādātu 147 kvadrātmetru dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 21. Dzīvokli viņš vienādās daļās pārdeva trim personām – 1969. gadā dzimušajam Viktoram Begininam, 1997. gadā Samarā dzimušajai Marinai Begininai un 1943. gadā Kuibiševā dzimušajam Anatolijam Begininam. Līdz ar darījumu dzēsta hipotēka, kas bija uzlikta par labu Citadele bankai, bet jauni apgrūtinājumi uz īpašumu nav reģistrēti. 

7. 0,75 miljoni eiro

Par šādu summu 1975. gadā Maskavā dzimusī Anna Levitanska pērn augustā nopirka 141,2 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2. To pārdeva SIA Bulduru 17, kas pēc darījuma no īpašuma dzēsa hipotēku. Jaunā īpašniece hipotekāros kredītlīdzekļus darījumā nav izmantojusi. 

8. 0,74 miljoni eiro

Ar ievērojamiem zaudējumiem pērn aprīlī Kiprā reģistrētā Loaven Trading Limited pārdeva 376,1 kvadrātmetru lielu dzīvokli Rīgā, Vaļņu ielā 4, ko kompānija nopirka nekustamā īpašuma buma laikā 2007. gadā par 775 tūkstošiem latu (1,1 miljonu eiro), ņemot 1,89 miljonu latu (2,69 miljonu eiro) kredītu Rietumu bankā. Jaunā mitekļa īpašniece ir Kubiševā 1968. gadā dzimusī Svetlana Jegorova, kura dzīvokli nav ieķīlājusi.

9. 0,73 miljoni eiro

1978.gadā dzimušais Pāvels Ahronins pagājušā gada janvārī par šādu summu nopirka 253 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Jūrmalā, Madonas ielā 5. To pārdeva SIA CBL Asset Management, kas dzīvokli bija nopirkusi 2012.gadā par 224 100 latu (318 900 eiro). Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 98 tūkstošu eiro hipotēka.

10. 0,68 miljoni eiro

Ekonomikas ministrija pagājušā gada martā pārdevusi 583,7 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamas telpas Krišjāņa Barona ielā 3, ko ar nomaksas pirkuma līgumu iegādājusies 1944.gadā dzimusī Bella Bika. Lēmumu par šo telpu, kuras iepriekš izmantoja Latvijas Nacionālā bibliotēka, nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda un pārdošanu Ministru kabinets pieņēma 2015. gada 24. aprīlī, jo Rīgas pašvaldība, kurai bija pirmtiesības uz šīm telpām, iespējas tās iegūt savā īpašumā neizmantoja. Telpas tika pārdotas izsolē ar sākuma cenu 670 tūkstoši eiro un izsoles soli desmit tūkstoši eiro, kas nozīmē, ka izsolē solīts tikai vienu reizi un tas pārdots teju par sākumcenu. Hipotēka saskaņā ar nomaksas līgumu nostiprināta par nesamaksāto pirkuma maksu - 612 tūkstoši eiro un procentu maksājumu - 91 995 eiro ar atmaksas termiņu - pieci gadi.

11. 0,67 miljoni eiro

Pagājušā gada martā par 208,8 kvadrātmetrus liela dzīvokļa Rīgā, Alberta ielā 1 īpašnieku kļuva 1964. gadā dzimušais nekustamo īpašumu uzņēmējs Māris Alberts, kurš to ieķīlājis 350 tūkstošu eiro liela kredīta saņemšanai DNB bankā. Iepriekš jaunais saimnieks bija viens no pārdevēja – viņam pašam iepriekš piederējušās SIA Forburga kreditoriem, kurš šim dzīvoklim bija uzlicis ķīlas atzīmi 2,28 miljonu eiro apmērā, kura gan tika dzēsta jau 2015. gadā. Zemesgrāmatā arī atzīmēts, ka viņa laulātajai draudzenei Inesei Albertei nav tiesību uz šo īpašumu, jo noteikta visas mantas šķirtība.

12. 0,66 miljoni eiro

Maskavā dzimusī Anna Levitanska pērn augustā nopirkusi vēl vienu dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2. Šis dzīvoklis ir 127,5 kvadrātmetrus liels, un arī šo pārdevusi SIA Bulduru 17. Arī šī nekustamā īpašuma iegādei 1975. gadā dzimušajai pircējai hipotekārie kredītlīdzekļi nav bijuši nepieciešami.

13.-15. 0,64 miljoni eiro

1964. gadā dzimusī ārvalstniece Zukhura Salpagarova pirms gada janvārī par šādu summu nopirkusi 152,9 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Baznīcas ielā 18A, ko pārdeva SIA Kappa Capital. Jaunajai īpašniecei tā pirkumam hipotekārais finansējums nav bijis nepieciešams, bet pārdevējs savulaik uz šo īpašumu reģistrējis hipotēku, kas dzēsta līdz ar īpašuma realizēšanu.

13.-15. 0,64 miljoni eiro

Šāda summa norādīta dāvinājuma līgumam, ar kuru pusi no 124,2 kvadrātmetrus lielā dzīvokļa Jūrmalā, Madonas ielā 5 ieguvusi 1950. gadā dzimusī ārvalstniece Tatjana (Samoilova. Viņai to uzdāvināja 1951. gadā Baku dzimušais Aleksandrs Samoilovs. Otra puse no šī dzīvokļa pieder 1979. gadā Maskavā dzimušajai Jeļenai Samoilovai.

13.-15. 0,64 miljoni eiro

1966.gadā dzimušais Andrejs Talaškins pagājušā gada oktobrī par līdzīgu summu, kā pirms četriem gadiem iegādājās, tagad pārdevis 142,2 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 2. To oficiāli nopirka 1983. gadā dzimusī Anna Talaškina. Darījumā kredītlīdzekļi nav izmantoti.

16. 0,62 miljoni eiro

Vēls viens Rīgā, Balasta dambī 72 pērn pārdots Ģipša fabrikas dzīvoklis – 137,2 kvadrātmetrus liels. To uz pusēm nopirka divi ārvalstnieki – 1970. gadā dzimušais Andrijs Nedokoļatijs un 1995. gadā dzimušais Dmitro Nedokoļatijs. Viņiem kredīts dzīvokļa pirkšanai nav bijis nepieciešams.

17. 0,60 miljoni eiro

Pagājušā gada aprīlī SIA Audēju Estate (īpašnieks – Aldis Pauniņš, vienīgais valdes loceklis – Ainārs Pauniņš) par šādu summu kļuva par 143,5 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku Rīgā, Strēlnieku ielā 7, - to pārdeva SIA AP Vecrīga. Pēc pārdošanas no īpašuma dzēsta hipotēka, un ar jaunām ķīlām tas nav apgrūtināts.

18. 0,59 miljoni eiro

Pirms gada janvārī SIA Nikart (īpašnieks – Vācijas iedzīvotājs Sergejs Tihonovs) par vairāk nekā pusmiljonu eiro iegādājās 141,8 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Baznīcas ielā 18A. To pārdeva cita kompānija – SIA Kappa Capital. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta hipotēka, un jauna nav reģistrēta.

19.-20. 0,56 miljoni eiro

Par šādu summu SIA Dzirnavu nama komercija (pastarpinātā oficiālā īpašniece – Andra Šķēles dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle) pērn martā nopirka 235 kvadrātmetrus nedzīvojamo telpu Dzirnavu ielā 81, Rīgā. Tās pārdeva SIA Centrus Real One. Arī pēc darījuma uz īpašumu saglabājušās divas hipotēkas par labu Nordea Bank AB, kuras uzliktas 2009. gadā un 2014. gadā.

19.-20. 0,56 miljoni eiro

Pērn oktobrī šāda apjoma darījumu ar 192,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā 46 slēdza divi uzņēmumi, no kuriem SIA Brīvības 46 bija pārdevējs, bet SIA Livonia CV – pircējs, kas darījuma finansēšanai Nordea Bank AB saņēma 340 tūkstošu eiro kredītu.

Dati par īpašumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Dati par uzņēmumiem - Lursoft

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....