Šuplinska klusē par viņas it kā piesaistītajiem „neatkarīgajiem juristiem” un viņu „vienbalsīgo viedokli”
PIETIEK16.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kas otrdien televīzijā paziņoja, ka viņas “konsultācijām” par Augstskolu likuma pārkāpumu esamību Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās piesaistītie “neatkarīgie juristi” esot „vienā balsī” norādījuši uz tajās notikušiem pārkāpumiem, klusē ne tikai par to, kas tad ir šie juristi, bet arī par to, kur tie radušies un ar kādu likumīgu pamatojumu piesaistīti. Pietiek šodien publicē jautājumus, uz kuriem ministre nav vēlējusies atbildēt un kuri viņai jau nosūtīti oficiāla informācijas pieprasījuma formā.
Informācijas pieprasījums Izglītības un zinātnes ministrijai un ministrei Ilgai Šuplinskai
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai daļai galvenais valsts pārvaldes princips ir, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Normatīvo aktu pārkāpumu konstatēšanas process ir administratīvais process.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37. panta pirmā daļa paredz, ka augstāka amatpersona var pārņemt iestādes vai amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē.
Lieta par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetencē. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37. panta piektā daļa paredz, ka šādu pilnvaru pārņemšanas tiesību nav, ja administratīvā procesa ietvaros saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem institūcija izdod administratīvu aktu vai lemj par faktisku rīcību vai lēmumu pieņem koleģiāla institūcija, kuras locekļi savu pienākumu pildīšanā ir neatkarīgi un nav pakļauti rīkojumiem vai citādai ietekmei attiecībā uz savu lēmumu, un institūcijas lēmumu pieņem saskaņā ar likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētu procedūru, kurā tiek piemēroti tiesas procesam raksturīgi pierādīšanas principi.
Gan Latvijas Universitātes satversmes sapulce, gan Izglītības kvalitātes valsts dienests abas ir šādas koleģiālas institūcijas, kuru pilnvaras administratīvajā procesā Jums nebija tiesību pārņemt un nebija tiesību pārņemt lietu savā kompetencē.
Saistībā ar šiem faktiem sniedziet šādu informāciju, kas nepieciešama neatliekamai sabiedrības informēšanai un tiesību aizsardzībai:
1) Vai Jūs esat pārņēmusi vai mēģinājusi pārņemt Izglītības kvalitātes valsts dienesta lietu par Augstskolu likuma normu ievērošanas pārbaudi Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās savā kompetencē? Jā jā, kad un kādu iemeslu dēļ?
2) Vai Jūs esat mutvārdos vai rakstveidā pieprasījusi Izglītības kvalitātes valsts dienestam vai Latvijas Universitātes amatpersonām dokumentus vai ziņas par šo pārbaudi pirms pārbaudes ziņojuma iesniegšanas ministrijai? Jā jā, kad un kādu iemeslu dēļ?
3) Vai Jūs esat dokumentus vai ziņas par šo Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu pārbaudi nodevusi trešajām personām, kas nav Izglītības kvalitātes valsts dienesta valsts civildienesta ierēdņi? Jā jā, kad un kādu iemeslu dēļ? Ko tieši un kam tieši Jūs esat nodevusi?
4) Tāpat sniedziet šādu informāciju par katru no Jūsu pieminētajiem un Jūsu it kā izmantotajiem “neatkarīgajiem juristiem”:
- vārds, uzvārds un kvalifikācija;
- katra tiesiskās attiecības ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Izglītības un zinātnes ministriju, valsts civildienestu kopumā vai Jūsu pārstāvēto partiju;
5) Kādas ziņas un dokumentus un ar kādu mērķi esat nodevusi personām, kas ir ārpus Izglītības un zinātnes ministrijas valsts civildienesta?
6) Sniedziet arī Jūsu viedokli par to, vai Jūsu rīcībā ir vai nav saskatāmas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37. panta pārkāpumu pazīmes.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
