Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevis summu, kas „nepārsniegs 9999 eiro, neskaitot piemērojamo pievienotās vērtības nodokli un advokātu biroja tiešos izdevumus”, bet gan 16 906 eiro, kas kopā ar PVN ir vairāk nekā 20 000 eiro, - šādu summu no nodokļu maksātāju kabatas ir izmaksājusi izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neveiksmīgā cīņa pret Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā, šim nolūkam personiski piesaistot ļoti dārga advokātu biroja palīdzību un par to maksājot pat 300 eiro stundā.

Tiesvedība šajā lietā sākās pēc tam, kad pagājušā gada vasaras beigās Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets, pakļaujoties I. Šuplinskas un viņas partiju pārstāvošo ministru spiedienam, nolēma neapstiprināt amatā vairāku politiķu apšaubītajās Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās uzvarējušo I. Muižnieku.

I. Muižnieks ar šādu lēmumu nebija mierā un vērsās administratīvajā tiesā, savukārt izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska pieņēma šādās situācijās neierastu lēmumu – nevis iztikt ar ministrijas juristiem, bet piesaistīt ļoti dārgu advokātu biroju - Eversheds Sutherland Bitāns.

Metot tumšu ēnu uz juridiskās palīdzības sniedzēju izvēles procesu, ministre turklāt nevis sarīkoja atklātu konkursu, bet nolēma izmantot Publisko iepirkumu likuma 10. panta pirmajā daļā pieļauto iespēju par šāda apjoma un jomas pakalpojumiem nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības.

Tagad pēc Dienas oficiāla pieprasījuma Izglītības un zinātnes ministrija atklāj, ka zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns kā pakalpojuma sniedzēja izvēli ir veikuši nevis ministrijas valsts sekretārs vai iepirkuma komisija, bet personiski izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska.

Viņa lēmumu tiesvedībai piesaistīt advokātu biroju un tā apmaksai tērēt papildu nodokļu maksātāju līdzekļus skaidro ar to, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka: ir atļauts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas darbinieka pienākumos, ja institūcijas noteikto uzdevumu pildīšanai nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos un ja ekspertīze nav nodrošināma ar institūcijas darbinieku kompetences apjomu.

Faktiski apliecinot to, ka viņas ieskatā Izglītības un zinātnes ministrijas juristi nav bijuši pietiekami kompetenti šādai tiesvedībai, I. Šuplinska skaidro – tiesvedība bijusi pārāk sarežģīta, turklāt viņa bijusi ieinteresēt uzvarēt tiesā pret I. Muižnieku, jo „tiesvedības rezultātiem attiecībā uz Augstskolu likuma normu interpretāciju, to satura atklāšanu būtu nozīme turpmākajā Augstskolu likuma normu pilnveidošanā”.

Līdz šim publiski bija atklāts tas, ka I. Šuplinska apņēmusies viņas piesaistītajam advokātu birojam par tā pakalpojumiem cīņā pret I. Muižnieku no nodokļu maksātāju līdzekļiem samaksāt summu, kas nepārsniegtu 9999 eiro.

Tieši šāda maksimālā summa norādīta arī I. Šuplinskas personiski parakstītajā līgumā ar advokātu biroju. (Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka ministrijas augstākie ierēdņi izvairījušies no dokumenta parakstīšanas, apzinoties iespējamās sekas un šādu tēriņu pamatotības apšaubīšanu.)

Ar I. Šuplinsku noslēgtā līguma ietvaros advokātu birojs piedalījies kopumā piecu dokumentu sagatavošanā, kādus parasti administratīvajās tiesvedībās sagatavo iestādes darbinieki,  – tie ir paskaidrojuma projekts administratīvajai rajona tiesai, blakus sūdzības projekts administratīvajai apgabaltiesai, viedokļa projekts Latvijas Universitātei, atbildes projekts I.Muižniekam un apelācijas sūdzības projekts administratīvajā lietā, kurš tā arī izrādījās nevajadzīgs, jo pēc zaudējuma pirmajā instancē Ministru kabinets I. Šuplinskas spiedienam vairs nepakļāvās un no tālākas tiesāšanās ar I. Muižnieku atteicās.

Advokātu biroja iesniegtās atskaites rāda, cik apjomīgs darbs vismaz „uz papīra” noticis, mēģinot atrast argumentus pret I. Muižnieka prasību. Laikā no pagājušā gada 20. septembra līdz 4. decembrim notikušas veselas sešas tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem. Ministrija neprecizē katras tikšanās dalībnieku sastāvus, taču noprotams, ka šis bijis augstākās prioritātes jautājums tieši ministrei.

Šajā laika periodā advokāts Agris Bitāns saskaitījis 32,5 savas darbā pavadītas stundas (ar likmi – 300 eiro stundā), kam vēl jāpieskaita advokātes Gintas Krūkles iztērētas 16,5 stundas (likme – 200 eiro stundā) un nepilnas 27 juristes un sekretāres stundas. Turklāt atsevišķi nodalīts laiks no pagājušā gada 23. oktobra līdz šā gada 10. janvārim: trīs tikšanās un viens konferences zvans, kas A. Bitānam prasījuši gandrīz 11 stundas laika, bet G. Krūklei – tikai pusstundu.

Laikā no pagājušā gada 10. decembra līdz šā gada 16. janvārim notikušas vēl trīs tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem un dalība vienā tiesas sēdē. Šajā laika periodā A. Bitāns saskaitījis sešarpus savas stundas, kam pieskaitāmas advokātes Gintas Krūkles iztērētas nepilnas 25 stundas un nepilnas 13 juristes un sekretāres stundas.

Savukārt laikā no 20. janvāra līdz 6. martam notikušas četras tikšanās, kurās advokātu birojs sarēķinājis vēl gandrīz divdesmit darbā pavadītas stundas, - A. Bitāna desmitarpus stundas nodokļu maksātājiem izmaksājušas vairāk nekā 3000 eiro, bet G. Krūkles deviņarpus stundas – vairāk nekā 1800 eiro.

Tēriņi rezultātā ir izrādījušies tik iespaidīgi, ka būtiski pārsnieguši I. Šuplinskas sākotnēji parakstītajā līgumā paredzēto summu – ne vairāk par 9999 eiro. „Attiecībā uz jautājumu par veiktajām izmaksām informējam, ka līguma ietvaros zvērinātu advokātu birojam Eversheds Sutherland Bitāns pienākošās izmaksas sastāda EUR 16 906,50 (bez pievienotās vērtības viedokļa),” atzīst I. Šuplinska. Kopā ar PVN summa pārsniegusi 20 tūkstošus eiro.

Tikai tagad izrādās, ka jau pēc I. Šuplinskai neveiksmīgā tiesvedības iznākuma un I. Muižnieka apstiprināšanas Latvijas Universitātes rektora amatā ministre šā gada 20. aprīlī ir ar advokātu biroju paslepus parakstījusi vienošanos pie pagājušā gada 13. septembra līguma par juridiskās palīdzības sniegšanu.

Kā pamatu minot to, ka „bija nepieciešams sniegt papildu juridisko palīdzību”, I. Šuplinska ir apņēmusies būtiski palielināt pašas piesaistītajam advokātu birojam izmaksājamo summu, divos dažādos honorāros kopā A. Bitāna birojam izmaksājot 11 065 eiro un 5845 eiro.

Turklāt, lai gan ministrija ir publiskojusi pirmo I. Šuplinskas parakstīto līgumu par A. Bitāna biroja pakalpojumiem, no paslepus parakstītās vienošanās izriet, ka līgumā ir bijuši arī kādi „speciālie noteikumi” gan par sniedzamajiem pakalpojumiem, gan par apmaksu. Tos ministrija slēpj vēl joprojām.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

102
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...