Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevis summu, kas „nepārsniegs 9999 eiro, neskaitot piemērojamo pievienotās vērtības nodokli un advokātu biroja tiešos izdevumus”, bet gan 16 906 eiro, kas kopā ar PVN ir vairāk nekā 20 000 eiro, - šādu summu no nodokļu maksātāju kabatas ir izmaksājusi izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neveiksmīgā cīņa pret Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes rektora amatā, šim nolūkam personiski piesaistot ļoti dārga advokātu biroja palīdzību un par to maksājot pat 300 eiro stundā.

Tiesvedība šajā lietā sākās pēc tam, kad pagājušā gada vasaras beigās Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets, pakļaujoties I. Šuplinskas un viņas partiju pārstāvošo ministru spiedienam, nolēma neapstiprināt amatā vairāku politiķu apšaubītajās Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās uzvarējušo I. Muižnieku.

I. Muižnieks ar šādu lēmumu nebija mierā un vērsās administratīvajā tiesā, savukārt izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska pieņēma šādās situācijās neierastu lēmumu – nevis iztikt ar ministrijas juristiem, bet piesaistīt ļoti dārgu advokātu biroju - Eversheds Sutherland Bitāns.

Metot tumšu ēnu uz juridiskās palīdzības sniedzēju izvēles procesu, ministre turklāt nevis sarīkoja atklātu konkursu, bet nolēma izmantot Publisko iepirkumu likuma 10. panta pirmajā daļā pieļauto iespēju par šāda apjoma un jomas pakalpojumiem nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības.

Tagad pēc Dienas oficiāla pieprasījuma Izglītības un zinātnes ministrija atklāj, ka zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns kā pakalpojuma sniedzēja izvēli ir veikuši nevis ministrijas valsts sekretārs vai iepirkuma komisija, bet personiski izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska.

Viņa lēmumu tiesvedībai piesaistīt advokātu biroju un tā apmaksai tērēt papildu nodokļu maksātāju līdzekļus skaidro ar to, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka: ir atļauts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas darbinieka pienākumos, ja institūcijas noteikto uzdevumu pildīšanai nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos un ja ekspertīze nav nodrošināma ar institūcijas darbinieku kompetences apjomu.

Faktiski apliecinot to, ka viņas ieskatā Izglītības un zinātnes ministrijas juristi nav bijuši pietiekami kompetenti šādai tiesvedībai, I. Šuplinska skaidro – tiesvedība bijusi pārāk sarežģīta, turklāt viņa bijusi ieinteresēt uzvarēt tiesā pret I. Muižnieku, jo „tiesvedības rezultātiem attiecībā uz Augstskolu likuma normu interpretāciju, to satura atklāšanu būtu nozīme turpmākajā Augstskolu likuma normu pilnveidošanā”.

Līdz šim publiski bija atklāts tas, ka I. Šuplinska apņēmusies viņas piesaistītajam advokātu birojam par tā pakalpojumiem cīņā pret I. Muižnieku no nodokļu maksātāju līdzekļiem samaksāt summu, kas nepārsniegtu 9999 eiro.

Tieši šāda maksimālā summa norādīta arī I. Šuplinskas personiski parakstītajā līgumā ar advokātu biroju. (Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka ministrijas augstākie ierēdņi izvairījušies no dokumenta parakstīšanas, apzinoties iespējamās sekas un šādu tēriņu pamatotības apšaubīšanu.)

Ar I. Šuplinsku noslēgtā līguma ietvaros advokātu birojs piedalījies kopumā piecu dokumentu sagatavošanā, kādus parasti administratīvajās tiesvedībās sagatavo iestādes darbinieki,  – tie ir paskaidrojuma projekts administratīvajai rajona tiesai, blakus sūdzības projekts administratīvajai apgabaltiesai, viedokļa projekts Latvijas Universitātei, atbildes projekts I.Muižniekam un apelācijas sūdzības projekts administratīvajā lietā, kurš tā arī izrādījās nevajadzīgs, jo pēc zaudējuma pirmajā instancē Ministru kabinets I. Šuplinskas spiedienam vairs nepakļāvās un no tālākas tiesāšanās ar I. Muižnieku atteicās.

Advokātu biroja iesniegtās atskaites rāda, cik apjomīgs darbs vismaz „uz papīra” noticis, mēģinot atrast argumentus pret I. Muižnieka prasību. Laikā no pagājušā gada 20. septembra līdz 4. decembrim notikušas veselas sešas tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem. Ministrija neprecizē katras tikšanās dalībnieku sastāvus, taču noprotams, ka šis bijis augstākās prioritātes jautājums tieši ministrei.

Šajā laika periodā advokāts Agris Bitāns saskaitījis 32,5 savas darbā pavadītas stundas (ar likmi – 300 eiro stundā), kam vēl jāpieskaita advokātes Gintas Krūkles iztērētas 16,5 stundas (likme – 200 eiro stundā) un nepilnas 27 juristes un sekretāres stundas. Turklāt atsevišķi nodalīts laiks no pagājušā gada 23. oktobra līdz šā gada 10. janvārim: trīs tikšanās un viens konferences zvans, kas A. Bitānam prasījuši gandrīz 11 stundas laika, bet G. Krūklei – tikai pusstundu.

Laikā no pagājušā gada 10. decembra līdz šā gada 16. janvārim notikušas vēl trīs tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem un dalība vienā tiesas sēdē. Šajā laika periodā A. Bitāns saskaitījis sešarpus savas stundas, kam pieskaitāmas advokātes Gintas Krūkles iztērētas nepilnas 25 stundas un nepilnas 13 juristes un sekretāres stundas.

Savukārt laikā no 20. janvāra līdz 6. martam notikušas četras tikšanās, kurās advokātu birojs sarēķinājis vēl gandrīz divdesmit darbā pavadītas stundas, - A. Bitāna desmitarpus stundas nodokļu maksātājiem izmaksājušas vairāk nekā 3000 eiro, bet G. Krūkles deviņarpus stundas – vairāk nekā 1800 eiro.

Tēriņi rezultātā ir izrādījušies tik iespaidīgi, ka būtiski pārsnieguši I. Šuplinskas sākotnēji parakstītajā līgumā paredzēto summu – ne vairāk par 9999 eiro. „Attiecībā uz jautājumu par veiktajām izmaksām informējam, ka līguma ietvaros zvērinātu advokātu birojam Eversheds Sutherland Bitāns pienākošās izmaksas sastāda EUR 16 906,50 (bez pievienotās vērtības viedokļa),” atzīst I. Šuplinska. Kopā ar PVN summa pārsniegusi 20 tūkstošus eiro.

Tikai tagad izrādās, ka jau pēc I. Šuplinskai neveiksmīgā tiesvedības iznākuma un I. Muižnieka apstiprināšanas Latvijas Universitātes rektora amatā ministre šā gada 20. aprīlī ir ar advokātu biroju paslepus parakstījusi vienošanos pie pagājušā gada 13. septembra līguma par juridiskās palīdzības sniegšanu.

Kā pamatu minot to, ka „bija nepieciešams sniegt papildu juridisko palīdzību”, I. Šuplinska ir apņēmusies būtiski palielināt pašas piesaistītajam advokātu birojam izmaksājamo summu, divos dažādos honorāros kopā A. Bitāna birojam izmaksājot 11 065 eiro un 5845 eiro.

Turklāt, lai gan ministrija ir publiskojusi pirmo I. Šuplinskas parakstīto līgumu par A. Bitāna biroja pakalpojumiem, no paslepus parakstītās vienošanās izriet, ka līgumā ir bijuši arī kādi „speciālie noteikumi” gan par sniedzamajiem pakalpojumiem, gan par apmaksu. Tos ministrija slēpj vēl joprojām.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

102
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas pārdomas par Ex-seržanta rakstu “Karš Ukrainā. Vai tiešām strupceļš - un kam?”

FotoRietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Lasīt visu...

3

Pēc ilgas nolaidības un ākstībām mēs esam sākuši bakstīties ap bumbu patvertņu jautājumu

FotoJautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Lasīt visu...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

Ar nelabu sajūtu sekoju medijos...

Foto

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti...

Foto

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts!...

Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...