Šuplinskas „neatkarīgie juristi” esot... trīs viņas padotībā esošas ierēdnes
PIETIEK08.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai izvairītos no iespējamas atbildības par dienesta pārbaudes materiālu nelikumīgu izplatīšanu un nodošanu trešajām personām, Ilgas Šuplinskas vadītā Izglītības un zinātnes ministrija nolēmusi palikt pie versijas – ministres publiski pieminētie „neatkarīgie juristi”, kuri vēl pirms Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinuma ir iepazīstināt ar dienesta pārbaudes materiāliem, esot… trīs pašas ministres pakļautībā esošas ministrijas ierēdnes.
Patlaban notiek konsultācijas ar vairākiem neatkarīgiem juristiem, kas visi vienā balsī norāda uz noteiktu procesa pārkāpumu Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās, - tā Šuplinska 16. jūlijā paziņoja televīzijā.
Taču faktiski nekavējoties pēc tam izrādījās, ka ministre ir pārsteigusies un sagādājusi sev iespējamas nepatikšanas, - viņas rīcība, nododot šādu konfidenciālu informāciju nesaistītām personām, būtu nelikumīga.
Faktiski uzreiz pēc tam ministrei un Izglītības un zinātnes ministrijai tika nosūtīta vesela virkne jautājumu, pieprasot atklāt – kas tad ir šie „neatkarīgie juristi”, kam viņa nodevusi konfidenciālu informāciju. Taču Šuplinska uz šiem jautājumiem atbildēt atteicās, savukārt ministrijai atbilžu sagatavošanai bija nepieciešamas trīs nedēļas.
Šajās trīs nedēļās Šuplinskas vadītā ministrija ir nolēmusi palikt pie versijas, ka informācija ārpus ministrijas sienām nav nokļuvusi, jo trīs „neatkarīgie juristi” esot bijuši… trīs ministres pakļautībā esošas un no viņas labvēlības atkarīgas ministrijas ierēdnes.
„Attiecībā uz lūgumu sniegt informāciju par izglītības un zinātnes ministres I.Šuplinskas norādītajiem juristiem, kas snieguši savu vērtējumu, paskaidrojam, ka IKVD ziņojumā konstatēto kompetences ietvaros, atbilstoši dotajam uzdevumam, izvērtēja izglītības un zinātnes ministrijas juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktora vietniece Daiga Dambīte, kā arī Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsultes A.Depkovska un I.Akmentiņa,” – šāda ir ministrijas oficiālā versija.
Pamatojoties uz to, Šuplinskai nekādas nepatikšanas par informācijas izpaušanu nedraud, un ministrija ir varējusi paziņot: „Attiecībā uz jautājumu, vai izglītības un zinātnes ministre I.Šuplinska ir nodevusi trešajām personām, kas nav IKVD ierēdņi, ziņas par šo Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu pārbaudi, paskaidrojam, ka šāda ziņu vai dokumentu nodošana nav notikusi, izņemot uzdevumu došanu Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem, kā arī informācijas sniegšanu masu saziņas līdzekļiem.”
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
