SUV karavīra traģēdija: no cietušā par apsūdzēto?

Iepriekš disciplināri tika sodīti pieci SUV karavīri. Trim karavīriem - Plānošanas daļas priekšniekam, Personāla nodaļas speciālistam un Kuteru atbalsta nodaļas komandierim - izteikts rājiens, bet diviem - nu jau bijušajam vienības komandierim Andrejam Zaburdajevam un pašreizējam vienības štāba priekšniekam - brīdinājums par neatbilstību ieņemamam amatam.

2014.gada 11.decembrī aizdomās turētā statuss tika piemērots tikai vienam no viņiem - Kuteru atbalsta nodaļas komandierim. Minētā persona ir tā persona, kas izdzīvoja negadījumā. NBS pārstāvis Normunds Stafeckis 2014.gada 8.maija telefonintervijā sacīja: laivu vadīja sertificēts instruktors, kuram bija arī pirmās palīdzības un glābšanas uz ūdens kvalifikācija, viņš bija arī nodarbības vadītājs ar pieredzi šādu ūdens operāciju veikšanā, sertifikāts bija iegūts laivu vadītāju - glābēju kursā, un šīs laivas vadītājs- nodarbību vadītājs negadījumā ir kā cietušais karavīrs.[3]

Tādejādi persona, kas negadījumā izdzīvoja un sākotnēji bija cietušais, šobrīd ir vienīgais aizdomās turētais par dienesta pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 342.panta otrajā daļā. Turklāt Militārā policija 2015.gada 5.janvārī lietu jau ir nosūtījusi Specializētajai vairāku nozaru prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, kur karavīram ir 2015.gada 16.janvārī tika izsniegta apsūdzība. Šāda Militārās policijas pieeja ļauj izdarīt loģisku secinājumu – ja bojā būtu aizgājuši abi karavīri, tad kriminālprocess visdrīzāk tiktu izbeigts, jo nevienai citai personai minētajā lietā nav piemērots aizdomās turētā statuss. Netieši Militārā policija izdzīvojušam karavīram norādīja: paldies, ka izdzīvoji, tagad būsi aizdomās turētais, jo citu aizdomās turēto mums nav.

       Sabiedrībai ir ticis noklusēts, ka karavīrs, kurš izdzīvoja, līdz pēdējam brīdim centās glābt sava biedra dzīvību, kā rezultātā pašam bija hipotermijas pazīmes. Turklāt dienesta pienākumus viņš nav pildījis nolaidīgi, bet bez ierunām pildījis komandiera likumīgās pavēles, kā to nosaka Militārā dienesta likuma 7.panta otrā daļa.

Savukārt krastā esošās personas, kas deva pavēles – SUV komandieris, štāba priekšnieks - saņēma bargāku disciplinārsodu (brīdinājums par neatbilstību amatam) nekā cietušais karavīrs (rājienu), taču kriminālprocesā minētajām personām nav piemērots aizdomās turētā statuss. Arī NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kura tiešā pakļautībā atrodas Speciālo uzdevumu vienība, nav uzņēmies nekādu atbildību (pat morālu).

Tādejādi jāpiekrīt atvaļinātam brigādes ģenerālim K. Krēsliņam, kurš pēc Ādažu poligonā notikušās traģēdijas – sprādziena sacīja: komandiera demisija ir notikušā morālā puse, jo tieši viņam ir jāsaprot, kāds balanss pastāv starp tiesībām, pilnvarām un atbildību. "Ja tu sūti savus karavīrus nāvē un zini, ka viņiem šī pavēle jāpilda, tad arī pašam jāapzinās atbildības smagums," skaidroja atvaļinātais ģenerālis.[4]

Diemžēl konkrētajā lietā ir vēlme visu atbildības smagumu uzlikt instruktoram, nevis virsniekam, turklāt instruktoram, kurš nav ne izdevis pavēli par mācībām, ne apstiprinājis nodarbību plānu. Minētais karavīrs ir tikai pildījis pavēli, kā rezultātā pats gandrīz zaudēja dzīvību. Turklāt šis karavīrs bija arī tas, kas izglāba vienu no trīs izpletņlēcējiem, kas 2006.gada 15.maijā izpletņlēkšanas nodarbību laikā piezemējās Daugavā. Diemžēl pārējos divus viņam izglābt toreiz neizdevās. Tajā lietā viņš bija liecinieks, taču šobrīd pats nepamatoti ir nokļuvis aizdomās turētā statusā.

Uz jautājumu kāpēc 2014.gada 7.maijā notika kārtējā vai ārkārtējā traģēdija - Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības karavīra bojāeja, lai atbild Aizsardzības ministrijas ģenerālinspekcija – institūcija, kas izmeklēja negadījumu. Šobrīd izmeklēšanas slēdziens sabiedrībai nav kļuvis zināms, kas liedz spriest par traģēdijas iemesliem un personu tiešo atbildību tajā.

Uz jautājumu vai karavīri varēja paši izglābties, atbilde ir - jā, ja laiva būtu apstājusies, nevis nezināmu tehnisku problēmu dēļ turpinājusi kustību.

Bet uz jautājumu vai varēja izglābt bojāgājušo karavīru, atbilde ir - jā.

Sekojošais jautājums - kāpēc neizglāba? Atbilde - tāpēc, ka nezināja. Turklāt par mācībām nezināja pat Rīgas brīvostas kapteiņdienestā, proti, par to nebija informēts Ostas kapteinis. Vēl vairāk – līdz pat šim brīdim NBS nav izstrādājis reglamentējošo dokumentu, ka jāziņo Rīgas brīvostas kapteiņdienestam par SUV apmācībam uz ūdens Tādejādi 2014.gada 7.maijā ap pulksten 09:30 no prāmja „ISABELLE” saņemts jautājums: „Ir informācija par mācībām šeit?” Uz ko Kuģu satiksmes vadības centrs atbild: „Nē, nav, bet kas ir?”. No prāmja ziņo: „Kaut kāds kuteris ir…mums nav skaidrs, vai ir kāds ūdenī, vai nav ūdenī." Kuģu satiksmes vadības centrs atbild: „Man nav ko teikt." No prāmja jautā: „Nu mēs tad turpinām kustību?” Kuģu satiksmes vadības centrs atbild – „Jā, turpiniet."

2014.gada 7.maijā ap pulksten 11:50 Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Riga) no Rīgas brīvostas Kuģu satiksmes vadības centra saņēma informāciju, ka jūrā aptuveni 10 jūras jūdzes (ap 16 km) aiz Rīgas ostas vārtiem dzīvības briesmās atrodas divi cilvēki, kam ir individuālie glābšanas līdzekļi.

Lai sniegtu palīdzību glābēji uz notikuma vietu norīkoja Rīgas ostā dežūrējošo Valsts robežsardzes kuģi "Valpas" un Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteri "Mi-17", kā arī glābšanas darbos iesaistīja tuvumā esošo kravas kuģi "Astra", kas pamanīja nelaimē nonākušos cilvēkus.

Pēc pulksten 13:30 abas personas – viena ar hipotermijas pazīmēm, otra – bez dzīvības pazīmēm - ar helikopteru nogādātas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts policijas pārstāvjiem.[5]

Tātad vairāk nekā trīs stundas ūdenī atradās SUV karavīri, un šai laikā ne Rīgas brīvostas Kuģu satiksmes vadības centrs, ne arī Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nezināja ne par SUV mācībām, ne karavīru atrašanos aukstajā ūdenī. Turklāt pēc tam, kad saprata, ka ūdenī atrodas divi karavīri, pagāja vēl aptuveni pusotra stunda, kamēr karavīrus izvilka no ūdens.

Ja Kolkā kaitbordistu Renāru Mileiku neizdevās izglābt, jo bija glābšanas darbiem neatbilstošs tehniskais nodrošinājums, tad SUV karavīru neizdevās izglābt, jo nebija informēts Rīgas brīvostas Kuģu satiksmes vadības centrs. Ja pirmajā gadījumā risinājums ir nauda, tad otrajā gadījumā – cilvēciskais faktors, proti, atbildīgās amatpersonas nolaidīga vai apzināta rīcība vai pastāvošā sistēma SUV mācību organizēšanā.

Tādejādi ir pilnīgi skaidrs – ja Rīgas brīvostas Kuģu satiksmes vadības centrs būtu zinājis par mācībām, tad 2014.gada 7.maijā ap 09:30 no prāmja „ISABELLE” saņemot jautājumu: „Ir informācija par mācībām šeit?”, atbilde būtu - ir. Tādejādi jau 2014.gada 7.maijā līdz pulksten 10:00 karavīri tiktu izglābti, izvelkot viņus no ūdens. Tas būtu vairāk kā trīs stundas ātrāk, nekā tas notika, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka tiktu izglābts arī otrs karavīrs.

Taču notika citādāk, un vienīgais aizdomās turētais ir traģēdijā izdzīvojušais karavīrs, kurš nevarēja ietekmēt procesus krastā, atrodoties bezpalīdzības stāvoklī ūdenī.

Situācijā, kad ūdenī atrodas cilvēki un Rīgas brīvostas kapteiņdienests par to nav informēts, liecina par SUV vadības nekompetenci vai arī pārlieku aizraušanos ar slepenības ievērošanu, kas konkrētajā gadījumā noveda pie traģiska rezultātā. Ja NBS komandieris ir akceptējis šādu neziņošanas kārtību, tad viņš ir līdzvainīgs traģēdijā, jo viņam tieši pakļautā vienība pilda viņa pavēles. Pēc 2006.gada 15.maija traģēdijas Daugavā toreizējais NBS komandieris G.A.Zeibots kaut ne uzreiz, tomēr demisionēja. Pašreizējais NBS komandieris pat nav pieļāvis tādu iespēju – uzņemties par traģēdiju atbildību, demisionējot.

Šī raksta mērķis ir raisīt diskusiju sabiedrībā un medijos, pieprasot Aizsardzības ministrijai informēt sabiedrību par 2014.gada 7.maijā Speciālo uzdevumu vienībā notikušo traģēdiju, pilnībā publicējot izmeklēšanas materiālus, kā tas bija pēc 2006.gada 15.maija traģēdijas, kad Daugavā noslīka divi karavīri. 

Bijušais NBS komandieris Juris Maklakovs intervijā[6] 2006.gada jūlijā sacīja, ka 2006.gada 15.maija traģēdijas Daugavā izmeklēšanas slēdziens bija pamats, uz kura viņš balstīja savu NBS attīstības koncepciju. Tādejādi rodas pamatots jautājums - vai NBS attīstības koncepcijā tiešām ir ņemts vērā 2006.gada 15.maija traģēdijas Daugavā izmeklēšanas slēdzienā konstatētais un kāpēc tad notika jauna traģēdija. Un vai pašreizējais NBS komandieris ģenerālleitnants R.Graube ir mainījis šo NBS attīstības koncepciju, ņemot vērā 2006.gada 15.maija traģēdijas Daugavā izmeklēšanas slēdzienā konstatēto, vai arī neievēro un neprasa padotajai vienībai to ievērot. Valdība 2012.gada 19.jūnijā slēgtās sēdes daļā akceptēja Aizsardzības ministrijas sagatavoto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plānu turpmākajiem 12 gadiem, kurā norādīts, ka 2014.gadā iecerēts sākt Speciālo uzdevumu vienības attīstības projektu, kas ilgtu līdz 2017.gadam un izmaksātu 5,43 miljonus latu.[7] Tādejādi pamatots jautājums, kāds ir šīs dārgais attīstības projekts, kas jau pirmajā attīstības gadā prasījis karavīra dzīvību. Atkārtoju, ka SUV komandieris ir tieši pakļauts NBS komandierim, ja pats NBS komandieris šo pakļautību nav deleģējis savam vietniekam.

Abos gadījumos glābšanas operācija notika, vizuāli novērojot jūras rajonu no krasta, lidaparātiem un kuģiem. Laika apstākļi bija nelabvēlīgi un palīdzība novēlota. Moderno tehnoloģiju laikā ir iespējams iegādāties GPS ierīces, kas spēj radio signālu, norādot cietušā atrašanās vietu, vai tā būtu sauszeme vai jūra. Pēc dažiem gadiem ar šādām ierīcēm obligātā kārtā tiks aprīkotas visas jaunās automašīnas, un, nostrādājot drošības spilvenu piropatronām, glābšanas dienesti saņems SOS signālu neatkarīgi no tā, vai cietušais pats spēj iedarbināt raidītāju. KASKO apdrošinātāji jau sen pieprasa aprīkot dārgas mašīnas ar GPS bākām pret aizdzīšanu. Es nezinu, vai šādas bojas/bākas bija abos negadījumos cietušajiem, bet, ja to nebija, tad rodas jautājums – kādēļ? Turklāt, ņemot vērā Speciālo uzdevumu vienības attīstības projektam paredzētos samērā lielos līdzekļus - aptuveni divus miljonus gadā. Šobrīd šādas GPS ierīces ir iegādātas SUV vajadzībām, kas, iespējams, palīdzēs izvairīties traģēdijām nākotnē, taču notikušo tas vairs nevar ietekmēt.

2014.gada 7.maija traģēdijas izmeklēšanas materiālu publicēšana ļaus sabiedrībai uzzināt, kas ir bijuši patiesie vaininieki traģēdijā un to, ka šobrīd kriminālvajāšanai nepamatoti ir pakļauta („nozīmēta par aizdomās turēto”) tikai sistēmas mehānisma „skrūvīte”, nevis tās „zobrati”.

[1] Pieejams: http://apollo.tvnet.lv/zinas/veic-izmeklesanu-saistiba-ar-tragediju-specialo-uzdevumu-vieniba/676607

[2] Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/graube-neviena-amatpersona-tragjedijas-suv-izmekleshanas-laika-n.a85060/

[3] Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/riigas-juras-liicii-bojagajushais-karaviirs-jau-ceturtais-suv-za.a84871/

[4] Pieejams: http://nra.lv/latvija/58697-adazu-tragedija-komandieri-savu-vainu-neizjut.htm

[5] Pieejams: http://www.delfi.lv/news/national/politics/negadijuma-nodarbibas-miris-nbs-karavirs-otrs-nogadats-slimnica.d?id=44464428

[6] Pieejams: http://apollo.tvnet.lv/zinas/nbs-komandieris-prioritate%C2%A0-karavirs/335518

[7] Pieejams: http://www.puaro.lv/lv/puaro/valdiba-aiz-slegtam-durvim-akcepte-nbs-ilgtermina-attistibas-planu

Novērtē šo rakstu: