Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Karš klauvē pie durvīm, kaut trijās nedēļās cilvēki apraduši ar Ukrainas kara ziņām, nododas savai ikdienai – strādā, rūpējas par bērniem un tuviniekiem, izklaidējas, iet uz koncertu vai krogu – kā nu kurš.

Karš nenozīmē tikai traumas. Kara laikā cilvēki arī slimo. Kaut ziņas par notikumiem Ukrainā mums ir fragmentāras, no sarunām un sarakstes ar Ukrainas ārstiem var veikt vienkāršotus secinājumus:

- bērni kara apstākļos slimo vairāk - gan ar dažādām elpceļu un kuņģa-zarnu trakta infekcijām (tiesa, februāris un marts ir mēneši, kad ar dažādām vīrusu infekcijām ļaudis slimo vairāk, pie kam vīrusu sekvencēšana kara laikā nenotiek, un mēs nevaram zināt - cik liels ir Covid-19 īpatsvars šo infekciju vidū; Ukrainā ir daudz zemāka vakcinācijas aptvere kā pie mums), gan ar hronisku slimību saasinājumiem (arī bērniem ir hroniskas slimības - gan garīgas, gan somatiskas);

- ātrā palīdzība ir ierobežota darbībā, jo daudz resursu tērē ievainotajiem cilviliedzīvotājiem un karavīriem, ātrai palīdzībai nepietiek degvielas un fragmentāri - medikamentu. Atkārtošu - tā ir ļoti nopietna ziņa: ātrajai palīdzībai Ukrainā hroniski nepietiek degvielas, jo nav degvielas rezervju vai rezerves ir sabumbotas;

- slimnīcas dažkārt ir riskantāka patvēruma vieta par mājām - Ukrainā pēc vakardienas datiem bija pilnīgi vai daļēji iznīcinātas 117 slimnīcas, pie kam Mariupolē medicīnas darbinieki paņemti gūstā;

- ārsti un medicīnas personāls ir ļoti noslogots ar traumu ārstēšanu, viņiem nepietiek laika un resursu ārstēt hroniskas slimības un to saasinājumus.

Kāpēc Daniels Pavļuts un Veselības ministrija klusē par veselību un slimību profilaksi?

Latvijas valdības stratēģija ir nebiedēt tautu ar karu, jo NATO mūs pasargās. Bet veselības ministrs klusē apzināti vai tomēr nezināšanas dēļ.

Labticīgi gribētos pieņemt, ka karš Ukrainā kā notikums ir tā šokējis Veselības ministriju, ka pat ministrs ir izkāpis no televizora un apzināti pagaidām vairās gan no publicitātes, gan kara draudu piesaukšanas (ļaunais mēdz materializēties), taču nozarē drudžaini pārskata dažādus trauksmes un reaģēšanas plānus, skaita ģeneratorus un degvielas rezervju bāku ietilpību, pie reizes plānojot - kurp kurš muks nepatikšanu gadījumā.

Rodas vēlme vilkt paralēles ar Covid-19 pandēmiju Latvijā. Meinstrīma politiķi, žurnālisti un sabiedrības influenceri atkārto tikai vienas un tās pašas frāzes, kur dominē karš un kara noziegumi, bēgļi, palīdzība Ukrainai un bēgļiem, sankcijas Krievijai un amerikāņu zvēresti neatdot ne collas NATO teritorijas. Principā tas viss ir pareizi, bet pamatuzstādījums - rūpēsimies katrs par savu veselību, tad visiem kopā būs drošāk - netiek pieminēts ne ar pušplēstu vārda.

Kad pirms diviem gadiem sākās Covid-19 epidēmija un es aicināju ļaudis pievērst uzmanību savu hronisko slimību ārstēšanai, Ilze Viņķele man uzsūtīja savu toksisko draudzeni re:čekisti Ingu Spriņģi, kura ļoti centās piesieties katram manam vārdam, acīmredzami nespēdama paskatīties uz norisēm plašākā kontekstā.

Tiesa, tagad, atskatoties uz 2 pandēmijas gadiem, mēs redzam, ka no Covid-19 mira vecāka gadagājuma cilvēki, kam bija hroniskas slimības - diabēts, hipertonija, dislipidēmija etc., proporcionāli ievērojami vairāk mira mazkustīgi un adipozi cilvēki, kā arī hroniski sirds asinsvadu un iekšējās sekrēcijas sistēmas slimnieki lielā mērā tādēļ, ka nepietiekami ārstēja savas hroniskās slimības.

Latvija kļuva par līderi mirstībā no Covid-19, pie kam vidējais no Covid-19 mirušais latvietis izrādījās krietni jaunāks, taču mazkustīgāks nekā vidējais no Covid-19 mirušais zviedrs. Tas - atsaucei tiem, kas ņirgājās par zviedru modeli Covid-19 ierobežošanai. Zviedri neierobežoja sporta aktivitātes un iespēju ārstēties ambulatori vai stacionāros.

Arī kara apstākļos vislielākais dzīvības un veselības risks ir cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Šobrīd, kamēr mēs dzīvojam relatīva miera apstākļos (es ceru un ticu, ka karš līdz mums neatnāks tiešā veidā), mums ir jārūpējas par savu un līdzcilvēku veselību. Ja NATO standarti nosaka medikamentu un medicīnas iekārtu (piemēram, insulīna un antibakteriālo līdzekļu) rezerves 3 mēnešu apjomā, tad tas nenozīmē tikai slimnīcu rezerves (arī tās mums ir nepietiekamas), bet arī rezerves katram cilvēkam.

Aicinājums katram, kas lieto medikamentus cukura diabēta, hipertensijas, aritmijas, nieru slimības vai jebkādas citas slimības ārstēšanai ikdienā: padomāt par nelielu zāļu uzkrājumu - optimāli būtu trim mēnešiem. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kam zāles jālieto visu atlikušo mūžu, piemēram, asins koagulācijas novēršanai. Tas nav viegli, bet mans aicinājums Veselības ministrijai būtu - pārskatīt Ministru kabineta noteikumus, atļaut kompensējamos medikamentus iegādāties triju mēnešu rezervei, kaut atmaksājot rezerves iepirkumu pēc tam.

Televīzijā un portālos latviešiem māca sagatavot somu 72 stundām jeb 3 dienām. Medikamentus savu hronisko slimību ārstēšanai NATO valstīs ieteic uzkrāt trim mēnešiem. Ukrainas pieredze rāda - lielas rindas pie aptiekām, atsevišķas medikamentu grupas un atsevišķi medikamenti kara laikā kļūst par deficītu loģistikas un finansiālu problēmu dēļ (starp citu, man drošs informācijas avots no Pēterburgas ziņo, ka arī tur aptiekās izzūd atsevišķi medikamenti).

Viena no globālajām konsekvencēm, gatavojoties karam, nosaka - ieviesiet ne tikai savu privāto frizieri un ginekologu, bet arī pazīstamu aptiekāru un viņa telefonu ielieciet kopā ar citiem nozīmīgiem ļaudīm 72 stundu somā. Pabriks savā zīmītē ierakstīja valsts prezidenta telefonu (www.sargs.lv), es ierakstītu ne tikai savu draugu traumatologu un anesteziologu, bet arī tuvākās aptiekas vadītājas telefonu.

Vecāka gadagājuma pacientiem un hronisku slimību pacientiem šobrīd nav būtiskāka uzdevuma kā apmeklēt savu ārstējošo speciālistu

Šim padomam ir divas konsekvences. Pirmā ir konsultēties, monitorēt savu slimību, pārskatīt terapiju - kā jau sākumā minēju, Ukrainas pieredze rāda, ka kara apstākļos piekļūt pie ārsta būs grūtāk. Otrs iemesls ir - lūgt ārstu uz papīra uzrakstīt visus medikamentus, kas jālieto ikdienā un kādās devās.

Bēgļi no Ukrainas, kas šobrīd ierodas Latvijā, dažbrīd ir neticami nezinoši par saviem medikamentiem, piemēram - stāsta, ka lietojot divas rozā tabletītes no rīta, bet vienu zilo - vakarā. Ļoti labs risinājums būtu papīra recepte kā kopija e-veselības receptei. Ja mūsu attiecības ar Austrumu kaimiņu vēl vairāk sasprings, ja mūsu informatīvajā telpā uzradīsies kaimiņzemes hakeri, tad pirmā pilnīgi noteikti sagrūs Andas Čakšas vārdā nosauktā bezcerīgā e-veselība.

Slavenajā Pabrika 72 stundu somā es aicinu noteikti ielikt uz papīra izdrukātu informāciju par slimībām, ko ārstējat, un medikamentiem, ar ko ārstējaties. Ieraksts datorā vai mobilajā telefonā beigsies līdz ar elektrības ilgāku pārrāvumu.

Lieta, par kuru nerunā mūsu Veselības ministrija, ir posttraumatiskais sindroms, ko pārcieš vismaz ceturtdaļa no ļaudīm, kas lielākā vai mazākā mērā pabijuši karadarbības zonā. Latvijā joprojām ir zināma psihiatrijas stigmatizācija. Neapjaustā problēma ir depresija - tās prevalence jeb izplatība populācijā visdrīzāk ir krietni vien augstāka nekā diagnosticēts vai pat apjausts. Lielā mērā depresiju populācijā radīja Covid-19 un valdības haotiskā kovidomānija.

Par depresiju var liecināt noslēgtība, dzīvesprieka vai humora izjūtas trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums, vainas sajūta. Bet tai mēdz būt arī pavisam citas sejas, piemēram, ēstgribas trūkums, lēnīgums kustībās un domāšanā. Cilvēkam nākotnes perspektīvas sāk šķist drūmas vai fatālas, bet sēras par zudušo - nepanesamas. Nereti aiz ārējā brašuma un cinisma slēpjas trauslums un dziļš izmisums. Steigā un ikdienas nevaļā, īpaši spriedzes situācijā to var nepamanīt pat paši tuvākie.

Par glābējzvanu te var kļūt kaut telefoniska saruna ar ģimenes ārstu, ja vien pacients neslēps savas izjūtas un satraukumu. Kautrēšanās lūgt palīdzību tieši šādā globālas trauksmes situācijā ir nevietā. Tuvinieku, draugu vai darba kolēģu centieni palīdzēt depresijas situācijā, saruna ar ārstu līdzinās glābšanas riņķim slīkstošajam, nevis jaukšanās privātumā.

Latvijas iedzīvotāji mēdz izvairīties no antidepresantu lietošanas, pat ja nomokās ar vidēji smagu vai pat smagu depresiju vai trauksmi. Visiem, kam ir bijuši psihisku slimību simptomi, ļoti derētu kaut vai telefoniska konsultācija ar savu psihiatru (vai narkologu - pacientiem, kam ir atkarības problēmas).

Tieši šobrīd būtu jāpārskata savi neveselīgie paradumi

Būtu labi jebkādu smēķēšanu un nikotīna lietošanu pārtraukt tūlīt. Tabakas industrijas uzvaras gājiens sākās 1. pasaules kara ierakumos. Zaldāti sēdēja ierakumos un smēķēja, tas skaitījās labais tonis. Visi kari ir palielinājuši smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu, pie kam karā cigaretei un šņabja krūzei parādās cita cena (piemēram - uztura paka).

Tabakas un alkohola industrija vienmēr cenšas nopelnīt uz kara rēķina. Pat Ukrainas karā tabakas industrija bija gatava dāsni uzdāvāt 100 000 paciņu ukraiņu karavīriem. Šobrīd tīmeklī atrodama informācija, ka krievu armijā karavīri saņem amfetamīna grupas preparātus, - amfetamīns izraisa ļoti ātru pierašanu. Narkologiem, vismaz Krievijā pēc kara, būs daudz darba. Tiesa, ziņas par amfetamīna lietošanu Krievijas armijā jāuztver ar zināmu skepsi, jo pierādījumu tam nav (manā rīcībā).

Es aicinu visus, kam valdības kovidēmijas politizācija samazināja fiziskās aktivitātes, tūlīt atgriezties sporta nodarbēs. Nekas nav būtiskāks kā sportiskā forma vai fiziskā gatavība. Es nevēlos visus baidīt ar gariem pārgājieniem pa purvu un caur mežu Kurzemes virzienā, bet pierast pie staigāšanas derētu kaut no degvielas cenu kāpuma aspekta. Aicinu katru dienu veikt vismaz stundu garu pastaigu, ja ne skrējienu. Un aicinu katram nodarboties ar to sporta veidu, kas tuvāks un tīkamāks - vai tā ir nodarbe trenažieru zālē, joga vai fitness, peldbaseins vai sporta spēles.

Vakcinācijai ir nozīme. Visiem vecāka gadagājuma cilvēkiem (arī cilvēkiem ar hroniskām slimībām) derētu vakcinēties pret gripu kaut vai tādēļ, lai nedabūtu smagas komplikācijas, piemēram, sirds mazspēju vai infarktu kara apstākļos, kad ārstēšanas iespējas slimnīcās būs ierobežotas. Mans draugs, profesors Oskars Kalējs kā būtisko problēmu kara apstākļos redz stresa inducētas aritmijas, es šeit piebildīšu, ka šīs aritmijas ļoti bieži kombinējas ne tikai ar stresu, bet arī gripu. Ja Jums nāksies nonākt bēgļu gaitās Vācijā vai Apvienotajā karalistē, varat būt droši, ka tiksiet atkārtoti imunizēts arī pret masalām, garo klepu, difteriju un stingumkrampjiem, domāju, ka bez diskusijām saņemsiet vēl vienu balstvakcīnu pret Covid-19.

Ēšanai ir nozīme. Profesors Andris Skride Saeimā savlaicīgi ir uzsācis diskusiju par vārāmās sāls pārmērīgu lietošanu un metodēm, kā valstiski sāls pārtēriņu ierobežot. Mani draugi smej, ka sāls pazušana no lielveikalu plauktiem korelējot ar Andra Skrides aktivitātēm, nu - lai tā būtu: lūdzu, nepērciet sāli! Lūdzu, izņemiet no savas 72 stundu somas sāli, mums sāls pietiek ar maizi, gaļu, sieru un citiem produktiem! Mums pietiek ar 1 gramu sāls dienā, Pasaules Veselības organizācija saka - dienā ne vairāk par 5 gramiem, vidējais latvietis dienā apēd 10.8 g sāls un strauji virzās uz nieru mazspēju un augstu asinsspiedienu.

Vajadzētu samazināt cukura patēriņu un padomāt - kā Jūsu uzturā palielināt šķiedrvielu un zaļumu īpatsvaru.

Iespējamās traumas

Pieredze Ukrainā liecina, ka traumas galvenokārt ir no sprādzieniem un šķembām. Ir arī šauti ievainojumi - lode ieiet caur mazu atveri, bet otrā pusē izrauj milzīgu miesas gabalu. Mūsdienu kara ievainojums parasti nozīmē brūci, apdegumu un kontūziju vienlaikus - ļoti plašu audu bojājumu. Mūsdienu karš ir ieprogrammēts nenogalināt, bet ievainot - vairāki cilvēki aizņemti, sniedzot palīdzību, lieli operāciju, ārstēšanas un rehabilitācijas izdevumi, valstij vēlāk jāuztur cilvēks ar invaliditāti.

Ievainojuma gadījumā būtiski ir - kad un kas Jums palīdzēs. Un atkārtošos - ātrā palīdzība kara apstākļos var nepaspēt. Latviešu militāristi ir neticami labi sagatavoti pirmās palīdzības sniegšanai, man šķiet, ka viņi sirdi masē un elpina tikpat labi kā profesionāļi. Pirmajā līmenī ievainotajiem palīdzēs militāristi, kas iznesīs līdz transportam, tad ar lielāko varbūtību ievainotais ar zaļi maskētu mašīnu nonāks teltij līdzīgā pārsiešanas punktā, bet no turienes jau ar zeltaini sarkanu NMPD mašīnu - slimnīcā. Tās militāristu maskētās medicīnas mašīnas ir mazāk redzamas, lai pašas nekļūtu par mērķi, bet NMPD transports tik acīs-krītošs, lai tam dotu ceļu. Globālas konvencijas paģēr, ka uz ātrās palīdzības mašīnām nešauj. Tiesa, cilvēks, kas notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu, bez sirdsapziņas ēdām var šaut arī uz ātro palīdzību.

Un tomēr - ne visur būs izpalīgi, ne uzreiz atbrauks neatliekamā palīdzība. Traumas gadījumā būtisks ir miers, siltums, pārsējs, šķidrums un atsāpināšana. Kā tam būt gatavam? Vienkāršoti tas nozīmē mājā un mašīnā nolikt lieku siltu drēbju kārtu, pie kam viegli uzvelkamu, pārsienamā materiāla komplektu (man ļoti patīk automašīnas aptieciņa, kurā ir folija sega, aptieciņu vajadzētu turēt mājās arī riteņbraucējam vai kājāmgājējam). Un tomēr - katram ir iespēja iegādāties vienu komplektu modernu pārsienamo materiālu.

Ja cilvēks ir ievainots, viņam vislabāk būtu dzert izotonisko šķīdumu. Šādu šķidrumu mēs varam nopirkt kā sporta dzērienu, un es ieteiktu mājās un mašīnā glabāt dažas pudeles sporta dzēriena. Tas neattiecas uz 72 stundu somu - tajā tiešām būtu jāatrodas 4.5 litriem ūdens (stresa apstākļos jālieto vismaz 1.5 litri ūdens dienā). Izotoniskais šķidrums jālieto traumas gadījumā, jo tas uzsūcas ātri - pat caur mutes gļotādu.

Man parasti ir līdzi ne tikai ambu-maiss ventilācijai, bet arī dažas ampulas stipru pretsāpju līdzekļu. Kara laikā runāt par pierašanu un atkarībām no atsāpinošiem medikamentiem nav īstais brīdis. Es domāju, ka katrs ārsts, māsa un fizikālās terapijas speciālists var atļauties savā rīcībā turēt tramadola tabletes un/vai fentanila plāksterus.

Katram sava aptieciņa

Tas nav nekas neparasts, ka iespējama kara gadījumā katrs veido plašāku aptieciņu nekā miera laikā. Es ticu, ka kara nebūs, bet, ja būs, tad kara laikā netiks šauts uz civiliedzīvotājiem, netiks sagrautas slimnīcas un aptiekas, ceļi, tilti un hidroelektrostacijas. Un tomēr - šobrīd es aicinu katru cilvēku domāt par savu veselību. Nepārbāziet savu aptieciņu ar uzturbagātinātājiem līdzīgām tabletēm un mikstūrām, pseidomedikamentiem pret visām slimībām, ko Jums ikdienā reklamē, tāpat nepārbāziet ar padomjlaika atsaucēm - citramoniem un sirds pilieniem no Centrāltirgus. Pirmkārt, Jūsu aptieciņā ir jābūt tām zālēm, kuras Jūsu hronisko slimību ārstēšanai ir izrakstījis Jūsu ārsts, un mans padoms - rezerve trim mēnešiem.

Visdrīzāk aptieciņā ir jābūt arī aseptiskiem plāksteriem un antiseptiskam šķīdumam, lai apstrādātu sīkās brūcītes, jo ilgāku laiku pavadot ārā un neierastos apstākļos var gadīties tulznas un nelielas skrambas, kuras var kļūt par pietiekami platiem ieejas vārtiem strutainai infekcijai. Labi sargāt sevi ar piemērotiem apaviem un darba cimdiem.

Gan komplektējot savu mājas aptieciņu, gan 72 stundu somu, sākotnēji jādomā par savu bērnu un savu vecāku veselību. Ja nākas domāt par bēgļu ceļiem, allaž der atcerēties, ka Latvijā ierasts bērnus no 180 kilometru rādiusa vest uz Bērnu klīnisko slimnīcu gan dienas, gan nakts stundā, arī ar kaitēm un traumām, kas nav tik nopietnas, lai trauktos tālu ceļu naktī. Šis klasiskais palīdzības ceļš var aptrūkties, tādēļ bērna veselības riski būtu savlaicīgi pārrunājami ar pediatru vai ģimenes ārstu.

Bet pats galvenais - sargāt un saudzēt sevi, lai būtu gatavs palīdzēt sev pašam, savam tuvākajam, savam draugam, savam līdzcilvēkam un varbūt pat savam pretiniekam.

Novērtē šo rakstu:

63
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....