Svarīgākais - NMPD par uzvarētāju atzina finansiāli visizdevīgāko variantu
Ģirts Lenkevičs*18.12.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Veismanis
19.12.2015. 20:02Droši vien,ka Benitas roku darbs.
Starpcitu, tautās runā, ka nekas diži servia nozarē tur mainījies neesot.
Gatis
19.12.2015. 15:23Lenkeviča kungs, tikai nevajag melot Benitas uzdevumā - MB nākas remontēt kudi biežāk par Opel/Renaul/Opel... plus, atgādināt, ka vēl nesen darbojās domeniksa "kvalitatīvajam" servisam veltīta mājas lapa... opel īpašnieki tik izmisuši nebija...
hohma
19.12.2015. 00:01»
archdevil
Ne velti reklamē OPEL - aizmugurējā loga apsilde ir standartā, lai rokas nenosaltu stumjot, bardačokā Rīgas Satiksme maršrutu shēma un noteikti arī aiz līdzjūtības etalons dažiem braucieniem, un vispār, OPEL mūža garantija ir līdz 160000km, jo pēc OPEL ieskatiem, pēc tam auto izjūk gabalos ir jāpērk...
perfekti!!!; tomēr arī rakstiņa autoram likšu plusiņu! Jo rakstniecība kopš Upīša un Raiņa laikiem mums dziļā bezizejā ...
Kaut kā tā
18.12.2015. 23:50»
asdfgh
nu tas leetaakaa piedaavaajuma princiops reizeem kapitaali ieraujauzaas
Šaja raksta aprakstītā komerctransporta sakarā elementāri - komerctransporta frontē Opel furgoni ir uz tās pašās šasijas , kā Renault/Nissan komerctransports. Vienīgās atšķīrības meklejamas nelielās, galvenokārt vizuala rakstura atskiribās, bet nevis būtiskās konstruktīvās vai tehnolgiskās niansēs. Faktiski nosauktou brendu komercauto var sekmīgi ražot uz vienas konveijera līnijas. Bet kas attiecas uz automašīnu "medicīnisko" piepildījumu, tad to visbiežāk dara specializrtas firmas, nevis uz opeļa, renault, vai kāda cita brenda konveijera.
asdfgh
18.12.2015. 22:37nu tas leetaakaa piedaavaajuma princiops reizeem kapitaali ieraujauzaas...
kaads vareetu pietiek pastaastiit kaa kalpoja volvo un kaa kalpoja megaanes, nu tiiri salidizinaashani...
heh
18.12.2015. 20:16Tak varēji uzreiz pzteikt, ka belēviča reklāmraksts, nevis noliet opeļus.
J
18.12.2015. 19:36opels ir sūc
2015 gada insignia ar nedaudz virs 2000 km (lai kādam neliktos, ka drukas kļūda, tad - divi tūkstoši) - elektro gļuki viens pēc otra un dīleris rausta plecus...
Kirbis
18.12.2015. 18:50Patīk tas vai nē, bet tie laiki, kad uz Opel (līdzīgi, ka uz Renault, Peugeot/Citroen) varēja attiecināt rusēšanas problemu virs nozares vidējā rādītaja, ir aizgājuši vēsture. Cita lieta zīmola prestižs. Taču šaubos, vai "darba zirga" lomas transporta līdzeklim, atskirība no individualā, zīmola faktoram ir tā izsķirošāka nozīme.
archdevil
18.12.2015. 18:33Ne velti reklamē OPEL - aizmugurējā loga apsilde ir standartā, lai rokas nenosaltu stumjot, bardačokā Rīgas Satiksme maršrutu shēma un noteikti arī aiz līdzjūtības etalons dažiem braucieniem, un vispār, OPEL mūža garantija ir līdz 160000km, jo pēc OPEL ieskatiem, pēc tam auto izjūk gabalos ir jāpērk jauns.
Viens pluss ir OPEL - to nezog, ne pie mums, ne arī ES, jo tik sliktu mašīnu arī zagļiem nevajag.
p.s. OPEL pie mums svin divas reizes vārdadienu - ASTRA un RŪSIŅŠ.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
