Svarīgs vēstījums partiju ierindas biedriem saistībā ar Saeimas atlaišanu
Mārtiņš Krusts21.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ironiski, ka manā draugu lokā vairums cilvēku ir kādas partijas biedrs vai izbijis biedrs, vai izbijis deputāts, vai arī esošs deputāts. Un, ja reiz esat manā draugu lokā, tad noteikti neesat no "lec! - cik augstu?" biedru kategorijas. Līdz ar to esošās situācijas vislielākie ķīlnieki!
No vienas puses Jūs vislabāk par visiem saprotat, ka partiju finansēšanas reforma ir, viegli izsakoties, brāķis, tik lielā apmērā, ka jūs klusiņām turat īkšķus par Saeimas atlaišanu. Protams, visdziļākā cieņa atsevišķām visstiprākajām personībām kā Nacionālās apvienības eksdeputāts Kārlis Krēsliņš, kurš to dara arī publiski.
Bet no otras puses Jūs partijas statusa dēļ esat sasieti, un izskatīsies ļoti jokaini, ja jūs atbalstīsiet savu partiju atlaišanu. Pat tad, ja labi zināt, ka tās ir uzņēmušas kursu uz kraujas malu.
Bet ko darīt? Kā rīkoties? Tādu jautājumu man privāti ir rakstījuši daudzi. Mans ieteikums ir jums visiem partijas iekšienēs spiest uz vadību, lai tās maina savu kursu. Jo referendums būs, ticiet man, būs. To var novērst tikai un vienīgi partiju vadība un tikai un vienīgi, rīkojoties nekavējoties, jo, kad būs savākti 155 tūkstoši paraksti, ar to vairs nepietiks. Bumba ir viņu laukuma pusē. Divi stratēģiski lēmumi novērstu Saeimas atlaišanu un liktu daudziem atsaukt savus parakstus.
1. Partiju finansēšanas reformas pilnīga atcelšana - mēs visi labi zinām, ka 4.5 miljonu gadā izmaksāšana lielajām partijām radīs diktatūrai veidīgu karteli. Šāda naudas izšķērdēšana, lai partijas pirktu reklāmu mūsu zombēšanai? Kad brāķis tiks izmests, mēs visi kopā varēsim strādāt pie kvalitatīva risinājuma, kurš patiešām darbosies - piemēram, izmaksāt 100 EUR gadā par katru biedru - jeb reālas alternatīvas, kas ne tikai izmaksās maz, bet patiešām stiprinās demokrātiju. Partijas būs ieinteresētas kļūt par īstām tautas un masu partijām. Mazajām 100 vai 200 cilvēku lielajām partijām būs nepieciešamais sākuma atspēriens, lai Saeimu papildinātu svaigas asinis. Darbosies demokrātiskais cikls.
2. Sociāli atbildīgs budžets, kam es kā labāko risinājumu iesaku ieviest 820 EUR neapliekamo minimumu, visu summu novirzot diferencēti līdz 1667 EUR. Ja partiju rindās nav profesionāļu, kas ir spējīgi šādu lietu ieviest, es labprāt nosūtīšu savus maģistra un doktora darbu melnrakstus, kuros soli pa solītim, kā grāmatā "how to govern state for dummies" pamācīšu, kā šāds solis ir ieviešams Latvijas piemērā, paralēli gūstot pozitīvu fiskālo guvumu.
Ar šādām izmaiņām arī es rīkotos valstiski un atsauktu savu parakstu par Saeimas atcelšanu. Jo mums, latviešu patriotiem, ne jau referendums, bet rezultāts ir pašmērķis!
Savukārt, ja partijas nemainīs politiku, es aicinu jūs ieņemt pretējo nometnes pusi un atbalstīt Saeimas atlaišanu. Jo, ja tās nemainīs savu politiku, Saeima tiks atlaista - paredzu, ka katra politiskās opozīcijas partija iedarbinās kampaņu par atlaišanu, katrs patriots atbalstīs - pret visu tautu nekāda nauda nepalīdzēs. 13. novembris uz tā fona izskatīsies pēc angļu tējas dzeršanas saieta. Un šādā scenārijā es ceru redzēt arī ikvienu no jums šo patriotu rindās.
Draugi, esiet valstiski, nevis partejiski, rīkojieties ar sirdsapziņu!
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
