Sveika, hibrīdrealitāte! Kā Latvijas tiesnešiem māca pārkāpt Satversmi

Pāriešu pie lietas būtības. Aizvadītajā nedēļā Rīgā notika mācības - speciāls kurss "Hibrīdkara instrumenti un ar to saistītie noziegumi" prokuroriem, tiesnešiem un to palīgiem. Mācību gaitā, kā ziņoja informācijas aģentūra LETA, tika novērtēta tiesu prakse Latvijā un ES dalībvalstīs attiecībā uz hibrīdkara apdraudējuma formām un spēkā esošais normatīvais regulējums.

Tālāk, citējot tekstu: "Lektori informēja par hibrīdkaru kā konvencionālā kara formu, kam ir raksturīga neregulāra kara darbības taktika un kas ietver sevī arī kiberuzbrukumus un dezinformācijas kampaņas. Diskutējamie temati bija par soda noteikšanas problemātiku, kura turpina būt aktuāla tēma, it īpaši, ņemot vērā hibrīdkara apstākļus."

Un tagad pats interesantākais. Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Salaka norādīja: "Tiesnesim jāpārzina hibrīdkara instrumenti, lai noteiktu taisnīgu sodu.” Kas tas tāds?

Pēc viņas teiktā, līdz ar kara sākumu Ukrainā esam saskārušies (Latvijā arī? - A.B.) ar jaunu realitāti, “kad tiek apdraudēti demokrātiskas valsts pamati un apšaubīta Latvijas valsts ideja”. (Kāds ir apdraudējis mūsu valsti? Kad tas notika un kāpēc mums to noslēpa?! - A.B.)

“Lai noteiktu taisnīgu sodu, tiesnesim jāpārzina gan hibrīdkara instrumenti, gan to izmantošanas mērķis un radīto seku ietekme uz valsts drošību. Ikvienam tiesnesim ir jābūt patriotam un ar savu darbu jāpierāda gatavība aizstāvēt demokrātiskas valsts vērtības, pienācīgi reaģējot pret apdraudējumu,” noskaldīja I. Salaka.

Stop, stop, godātie tiesneši un cienījamās tiesneses! Pie malas lieko patosu un patētiku! Hibrīdkarš paredz, ka valstī jau notiek parasts karš ar konvencionāliem ieročiem (tie ir bruņojuma veidi, kas nav masveida iznīcināšanas ieroči). Lai kas patlaban nenotiktu ārpus Latvijas robežām, iekšzemē, mums par lielu atvieglojumu, pagaidām nenotiek nekāds karš – ne hibrīdkarš, ne aukstais, ne arī karstais.

Mūsu valsts teritorijā nav atklātu konfrontāciju, karadarbības, nav arī starpvalstu militāro konfliktu. Tas ir fakts, par kuru mēs visi šeit atklāti un patiesi priecājamies. Kāpēc tad jūs tādā gadījumā bez jebkādiem tiesiskiem pamatojumiem personīgi faktiski ieviešat ierobežojumus, kas ir pieļaujami vienīgi kara laika apstākļos? Un arī tad tiem jābūt nostiprinātiem likumā!

Jā, saprotu, jums ir sava “priekšniecība”. Turklāt visaugstākā. Tieši šī priekšniecība valsts prezidenta Edgara Rinkēviča personā pirms dažiem mēnešiem nekautrējoties “uzbrauca” Latvijas tiesām, publiski paziņojot, ka mūsu tiesas diemžēl joprojām ir ļoti piekāpīgas pret tiem noziedzniekiem, kurus vajadzētu sodīt bargāk, jo īpaši par noziegumiem pret valsts drošību un neatkarību.

Un ziniet, tiesneši visu saprata pareizi! Prezidents taču būtībā aicināja viņus nenoturēties, taisot visai bargus un līdz absurdam nonākošus spriedumus, kad runa ir par aizdomās turētajiem vai jau apsūdzētajiem par “politiskiem” noziegumiem. Kurš tad uzdrošinātos iebilst?...

Pēc mūsu prezidenta tiešās norādes cilvēkus Latvijā mēnešiem ilgi tur pirmstiesas apcietinājumā par tādiem niekiem kā bildītes, lentītes, uzlīmes, puķes, brīvdomīgas runas, ieraksti sociālajos tīklos un vienkārši par tukšām pļāpām.

Tādu tiesisko patvaļu un atklātu politisko farsu, ko mēs pašlaik novērojam dažos kriminālprocesos, Latvija nav redzējusi kopš bēdīgi slaveno Staļina “troiku” laikiem ar to “pierādījumu karalieni” – atzīšanos!

Tā ir gan smieklus raisošā nepadevīgās rīdzinieces Jeļenas Kreiles lieta (precīzāk sakot, jau trīs (!) lietas), gan Rīgas blogera Dmitrija Matajeva lieta, gan gandrīz līdz pilnam spēku izsīkumam nonākušās pirmstiesas apcietinājumā esošās Svetlanas Nikolajevas lieta, gan policijas uzraudzībā esošo studentes Taņas Andrijecas un apsarga Aleksandra Žguna lietas, kā arī visu 14 it kā personālās (citai personai uzliktas) sankcijas pārkāpušo Latvijas žurnālistu lietas...

Apgalvojot, ka lēmumu pieņemšanā tiesniešiem Latvijā jābalstās NEVIS UZ PIERĀDĪJUMU BĀZI, bet uz ģeopolitiku un piedevām vēl “jāpārzina hibrīdkara instrumenti”, obligāti jābūt patriotiem un jāsargā “demokrātiskas valsts vērtības”, vara faktiski sasien tiesnešiem rokas un kājas, aizbāž ausis ar vati un uzliek katlu galvā, piekarinot virsū tiesneša āmuriņu, lai ik pa brīdim iesit pa bieti, ja kāds pēkšņi izdomās novirzīties no “partijas līnijas”...

Vai tiešām nevienam sevi cienošam juristam no visai iespaidīgā Latvijas tiesnešu korpusa nenāk prātā doma, ka, šodien izdabājot politiskajam momentam, viņiem liek pārkāpt Satversmi, jo tajā nav ne vārda par hibrīdkaru? To pašu karu, kas visu norakstīs.

Mūsu acu priekšā notiek fundamentālo valsts tiesiskuma koncepcijas pamatā esošo tiesisko principu aizstāšana. Un tieši tas ir īstais apdraudējums Latvijas demokrātijai un neatkarībai – nesalīdzināmi lielāks nekā naivas bildītes un instalācijas Jeļenas Kreiles logos, par kurām nevaldāma patriotisma lēkmē Rīgas pilsētas tiesa jau piesprieda 57 gadus vecajai sievietei 3 gadus cietumā.

Cilvēki vairs netic taisnīgai tiesai Latvijā! Vai tad jābrīnās, ka cilvēki ir spiesti bēgt no valsts, jo ir zaudējuši cerības uz taisnīgumu, jo tiesai, izrādās, tagad nevis jābalstās uz likumu, izskatot un novērtējot pierādījumus, bet jātaisa spriedumi, balstoties uz “revolucionāru apzinīgumu” un politiskām prasībām? Tieši jūs esat tie, kas pamudinājuši daudzus spert šo izmisuma pilno soli!

Tāpēc atkārtošu vēlreiz – mūsdienās, visiem klusējot, zem Latvijas demokrātijas nolika bumbu, bet to neviens nevēlas redzēt. Neceļ trauksmi Satversmes tiesas tiesneši, klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši tiesību zinātņu akadēmiķi un juridiskās augstskolas macībspēki, savukārt daži tieslietu padomnieki no prokuratūras pat piebalso.

Varbūt vismaz visu cienītais Latvijas Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs beidzot izteiks savu svarīgo argumentu? Kamēr visa mūsu jau pamatīgi apgrauztā demokrātija nav uzgājusi gaisā...

Novērtē šo rakstu: