Iesaki rakstu: 
Mēs esam kā strauss, kurš iebāzis galvu smiltīs, domājot, ka mūs neviens neredzēs un nedzirdēs, domājot, ka, ja arī ir un būs problēmas, tās mums paies garām, jo mums taču galva ir iebāzta smiltīs! Diemžēl viss nav tik vienkārši...
Mēs esam viena no mazākajām tautām Eiropā gan iedzīvotāju ziņā, gan pēc platības un arī viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm! Par iedzīvotājiem un platību es varētu piekrist, bet es nepiekrītu par nabadzību! Mēs uzcēlām dārgāko tiltu Eiropā un vienu no dārgākajiem pasaulē, mēs uzcēlām Gaismas namu, kuram nav analogu (pēc dārdzības) visā Eiropā!
Mēs varam atļauties vairākus simtus miljonus un pat miljardus neiekasēt nodokļos, jo nelegālos darījumus, iespējams, piesedz VID! Mēs varam atļauties nācijai ar knapiem 2 miljoniem iedzīvotāju uzturēt 200 tūkstošu ierēdņu armiju! Mēs varam atļauties vairāk nekā 20 dažādas drošības iestādes, kas it kā mūs sargā! Mēs tiešām esam tik nabadzīgi?
Es esmu vienkāršs Latvijas iedzīvotājs, un es domāju, ka pietiek zagt! Es domāju, ka Saeimas 100 gudrie ir jāpatriec ar s...ainu mietu un viņu vietā ir jāieliek jauni, gudri un uz attīstību vērsti cilvēki! Es domāju, ka ir jānomaina visa politiskā elite, lai mūsu valstī kaut kas mainītos! Es domāju, ka mūsu 200 tūkstošu ierēdņu armija ir jāsamazina uz pusi...
Bet, ak, es laikam sapņoju... Es sapņoju, ka kūtrie letiņi saņemsies drosmi, aizmirsīs par saviem vēderiem un kabatām un izies ielās, lai miermīlīgi protestētu pret visu to marasmu, kas notiek valstī... bet nu nav jau tas tautas temperaments tāds, nav mums otra Kārļa Ulmaņa, neesam taču kaut kādi gruzīni!
Un te man gribās runāt Martina Lutera Kinga vārdiem... es ticu, ka kādu dienu nācija sacelsies, ka visiem būs vienlīdzīgas tiesības... ak es laikam aizrāvos ar sapņiem! Kamēr politiskā elite zags, pārkāps likumus, kurus paši izdod, to ietvaros, protams, kamēr VID armija turpinās terorizēt vienkāršo tautu (arī penšukus, kuri tirgo mežā salasītas sēnes), bet, iespējams, piesegs īstos valsts izzadzējus, kamēr tiesu sistēma turpinās savu pūšanas procesu, kas ilgst gadiem ilgi utt., kamēr tauta nesāks protestēt, nekas nemainīsies!
Ak tā, es aizmirsu, mēs tak esam strausi, un mums viss vienalga, mūs tas viss neskar! Bet skar gan - un vēl kā! Daži piemēri! Prettiesiski pieprasītais un iekasētais nekustamā īpašuma nodoklis, negodīgi pieprasītais un maksātais ceļa nodoklis, no kura tikai 30% tiek novirzīti mūsu ceļiem! Mēs visi maksājam dažādus nodokļus, kurš vairāk, kurš mazāk, bet kur nonāk tie mūsu nodokļi, kurš administrē šo nodokļu plūsmu, kas mērāma miljardos? Strausiem tas nebūs būtiski, bet loģiski domājošie aizdomāsies!
Es kā vienkāršs Latvijas iedzīvotājs varu teikt, ļoti vienkāršoti sakot, ka mūsu nodokļi aiziet lielajiem bosiem villām, mašīnām, atpūtas braucieniem uz ārzemēm, utt. Protams, kaut kādu daļu jau arī novirza tautai, tā teikt, lai nečīkst tik ļoti, tomēr lielākā daļa tiek nozagta!
Mēs tiešām esam tik nabadzīgi? Tauta, mosties, neesi vienaldzīga! Ir teiciens, ka suņi rej, bet karavāna iet tālāk! Tas ir par mums, tauta! Es ticu, ka kādu dienu suņi ne tikai ries, bet arī kodīs kājās kamieļiem, un karavāna apstāsies... un viss sāks mainīties! Es atkal laikam par daudz sapņoju...
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
