Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata
Foto

Svešie dzeguzēni

Lotārs Stūre
26.06.2014.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ikvienai valstij ir sava nacionāla par valsts naudu uzturēta radiostacija un televīzija. To mērķis ir sargāt un stiprināt valsts nācijas prioritātes, valodu, vēsturi, kultūru, satversmi, drošību, lai tauta zeltu un plauktu. Arī Latvijā, atvēlot prāvus līdzekļus, funkcionē 5 valsts raidstacijas un 2 televīzijas. Tās raida zem sabiedrisko mediju birkas. Tikai jautājums, vai tie aizstāv mūsu vērtības?

Maz ko iebilst par valsts finansēto Latvijas radio. Diktori tur runā skaidrā valsts valodā un labā dikcijā. Vienīgi Brīvais mikrofons Streipa un Tomsona vadībā kļuva par cenzūras mikrofonu. Tur, pat neļaujot pabeigt teikumu, atslēdza no ētera. Šiem kundziņiem ir dīvaina cenzūras attieksme pat pret tautībām un izvirtībām brīvvalsts, okupācijas laikā, ka arī tagad. Abi cenzori labprāt gribētu cenzēt okupācijas mērcē arī Blaumani ar Abramu, Joski un Zāru. Tagad Brīvajā mikrofonā strādā Māras Jansones kundze, kas beidzot ļauj tautai izteikties.

Nezinu, kā citiem patīk LTV 1 un LTV7 saturs? Piemēram, es vienīgi skatos ziņas, Šlāgeraptauju, dažreiz 1:1 un Sastrēgumstundu, dažreiz garlaicības un neinteresantuma putrā var vel ko var atrast. Ne velti garlaicīgo pārraižu dēļ arī latvieši spiesti skatīt citu valstu TV programas.

Tiem, kas internetā skatās Latvijas televīziju, daudzi raidījumi nemaz nav redzami, jo parādās uzraksts "Jūsu valstī autortiesību dēļ nav skatāms". Tātad dažu alkatīgo dīkdieņu dēļ tautu labāk asimilē, nevis atļauj tiem būt kopā ar dzimteni. Naidīga strausa politika, ko piekopj valdošā vara. Alkatīgie ierāvēji nemaz nepadomā, skatās vai neskatās televīziju kāds latvietis, tik un tā neviens kārots grasis viņu ierāvēju maciņā nenonāks.

Visās valstīs TV raida skaidrā valsts valodā ar labu dikciju, lai kādas tautības diktors būtu. Jau daudzus gadus LTV strādā Miroslavs Kodis, kas šai laika periodā nav apguvis un nav pat centies teicami runāt valsts valodā. Kad viņš murmina kroplā valsts valodā, pat bieži izrunājot vārdu un liekot uzsvaru nepareizi, paliek nelabi ap dūšu.

Gribas uzdot jautājumu - vai par valsts naudu dotētie LR un LTV kalpo latvju tautai un nacionālām vērtībām? Atbilde nav tālu jāmeklē.

14. jūnijs - viena no drūmajām latviešu tautas holokausta dienām, kad vergu darbu nometnēm un nošaušanām 15 tūkstoši nelaimīgo tika nolemti tikai tāpēc, ka viņi bija latvieši un mīlēja savu tēvu zemi. Visā Latvijā tauta atceras šo nelietīgo postu no okupācijas varas.

Rīgā notika piemiņas pasākumi pie Brīvības pieminekļa, Torņakalna un Šķirotavas stacijām, notika konferences, kur runu teica arī prezidents, un grāmatu atvēršanas svētki.

Bet Latvijas radio 14. jūnijs nemaz neeksistē. Nenotiek neviena tiešraides translācija, lai atspoguļotu mūsu tautas traģēdijas piemiņu. Vai ģenerāldirektors Siksnis kopā ar radio padomi atrodas īstajā vietā?.

Tāpat Latvijas TV netranslēja nevienu sēru dienas tiešraidi. Bet LTV vadītājam Beltem un citiem pie raidījumu plānošanas par to ne silts, ne auksts. Bet, ja ir āzis par dārznieku, ko tad citu var sagaidīt? Toties Belte ar padotajiem gan plāno okupantu labsajūtai par nodokļu maksātāju naudu radīt jaunu televīzijas kanālu krievu valodā.

14. jūnija mītiņā Litenē un Gulbenē piedalījās armijas komandieris Graube un ministrs Vējonis kopā ar 8 valstu militāriem atašejiem. To ignorēja Saeimas deputāti, Latvijas radio un Latvijas televīzija.

Piebildīšu, ka agrāk gan translēja piemiņas brīžus, konferences un visu citu, kas svarīgs latvju tautai. Tagad, protams, arī 17. jūnijā, okupācijas dienā, no šiem svešiem dzeguzēniem nesagaidījām nevienu tiešraidi.

Radio, TV un mēdijiem ir liels spēks vai ceturtā vara, kas spēj ietekmēt daudzus - gan audzināt patriotismu, gan potēt svešos mankurtu murgus. Vel pārāki par ceturto varu ir mesijas vai viltus pravieši, kas, muļķa reņģēdājiem izlikdamies par visgudrajiem, gandrīz nekad neaizstāv latvju tautu un mūsu vērtības, bet tikai aicina klanīties svešo kungu priekšā.

Kas baro šīs viltus mesijas, pelēkos kardinālus? Varbūt atkal nodokļu maksātāji uztur svešu kungu kirzas zābaku laizītājus? Kad beidzot mums būs savs radio un televīzija, kas patiesi kalpos savai latvju tautai? 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft