Svētkus sagaidot un aizvadot

Paldies Rainim, paldies Belševicai,paldies Lato Lapsam. Savējie sapratīs!

Atbildēt

tās padibenes, par kurām runa, nelasa literatūru...zog kā zaguši, iznīcina Latviju

Atbildēt

nemaz nezinaju ka PIETIEK ir tik lirisks. apsveicami.

Atbildēt

Šajā rakstā ir atspēkoti un atmaskoti arī Lato Lapsas un līdzautoru nepamatotie pārmetumi Belševicai!!!


http://www.delfi.lv/news/comment/comment/normunds-grostins-azi-vai-darznieki-latvijas-vestures-darzina.d?id=20110241

Atbildēt

Par tēmu baigi labais raksts ir te:

Netīro Lato Lapsas izdomājumu tīklu pāršķēla Normunda Grostiņa Patiesības Zobens!

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/normunds-grostins-azi-vai-darznieki-latvijas-vestures-darzina.d?id=20110241

Protams, lapsai nepatīk patiesība, bet vēstures vietā publicēt izdomājumus arī nav jauki.

Atbildēt

Grostiņ, beidz spamot, tas ir nožēlojami.

Atbildēt

Rainis :

Pārgalvīgam būt, tas nozīmē būt brīvam. Brīvam būt tas nozīmē būt pašam, būt stipram, lielam, centīgam, pieticīgam.
(KR 14, 229.)

Tu neprātīgā tauta, vai tad mūžam
Tu ļausies ziedoties kā upurjērs?
Ver acis vaļā, negul`, piecelies . .
(KR 15, 117.)

Tautai pašai jāizšķiras, jāizcīnās iekšēji, vai grib būt patstāvīga?
(KR 15, 127)

Atbildēt

Rainim

Paldies !

Ļoti labi citāti !

Tie ir jāizplata visur ....

Atbildēt

Apsveicu vergus genocīdā no baronu puses.Žēl, ka Kalpaks nav dzīvs, viņa ložmetējiem un plintēm būtu ko darīt. Diezin vai viņi cīnījās par tādu kroplismu..

Atbildēt

Citādi
Jauni vīri sirmi tapa, kariņā aizejot...

Atbildēt

Paldies par Raiņa citātiem. Rainim vēl nebija tās vēsturiskās pieredzes, kas ir mums tagad...Ir aizdomas, ka no vēlmes pēc taisnīgākas iekārtas čiks vien var iznākt, jo kāda tā cilvēka daba...
Tiem, kas domā, pārdzīvo par visām negācijām - kaut kā jācenšas pasargāt savu dvēseli, lai ļaunums tajā neienāk, neuzkrājas, zinu, cik tas grūti, ja tev uzbrūk par patiesību, un kādu vainu var atrast katram, neviens neesam ideāls.
Kad liekas, ka visi ir pret tevi, izmisuma brīdī var palīdzēt tas pats vecais senču Dieviņš, tas no pieredzes.

Atbildēt

Par tēmu baigi labais raksts ir te:

Netīro Lato Lapsas izdomājumu tīklu pāršķēla Normunda Grostiņa Patiesības zobens!

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/normunds-grostins-azi-vai-darznieki-latvijas-vestures-darzina.d?id=20110241

Atbildēt

Viss nu ir sasniegts, Latvija ir, bet mums nau vieglāk.
(KR 15, 231.)

Katru gadu pīšļu kārta
Virsū bira atmiņai.
Simtu gadu putekļos
Nost atmiņa nosmakusi.
(KR 14, 64.)

Ej, vāci tevi sauc un jaunais Dievs,
Ej, pārdod tēviju un posti tautu.
(KR 14, 45. – Ģimnāzijas gadu ”Imanta”)

Dabas tautas labsirdīgas visur, naivas, top uzveiktas ne vien caur varu, bet viltu.
(KR 14, 96.)

Kad Imants nau bijis, - tad viņš būs.
(KR 14,97.)

Imanta top celts no tautas. Kas naida spēks? Kas grib, lai Imanta guļ? Bailīgie, melnie vai dogmatiķi –kosmopolīti.
(KR,14 107.)

Imantam:Tu neesi tas kā priekšā krīt zemē, bet tu tas, kā priekšā ceļas augšā un top brīvs un liels, ne zems.
(KR14,122.)

Imants.Divu kultūru pasaules:
1) senā, aizvēsturiskā maigā, brīva enerģija, nekoncentrēta,
2) kristīgā, liekuļotā, koncentrētā uzvaras gūšana.
(KR14, 140.)

Pārgalvīgam būt, tas nozīmē būt brīvam. Brīvam būt tas nozīmē būt pašam, būt stipram, lielam, centīgam, pieticīgam.
(KR 14, 229.)

Tu tik raugs masā, pasaulē, tu vari pacelties pār viņu, bet brīvs tiks tikai līdz ar viņu.
(KR 14, 270.)

Ja arī visa tauta nedzīvo jauno lielo dzīvi, ja lielākā daļa vēl vecā parašā, tad tomēr jaunais jau ir uzziedējis kad viņš parādījies nedaudzajos.
(KR 14. 271.lpp.)

Jāuzmeklē vēsturē, kad bijuši laimīgi laiki un tad jāizzina viņa cēloņus.
(KR 14, 290.)

Mēs nākam piepildīt visas prasības, visas pasaules ilgas, ne vien materiālu cilvēces labklājību, bet arī garīgo.
(Kr 15, 95.)

Tu neprātīgā tauta, vai tad mūžam
Tu ļausies ziedoties kā upurjērs?
Ver acis vaļā, negul`, piecelies . .
(KR 15, 117.)

Tautai pašai jāizšķiras, jāizcīnās iekšēji, vai grib būt patstāvīga?
(KR 15, 127)

Skaistums ir vienīgais mierinājums būtības vieglumam.
Tautas dziesmas dziedot, latvji nemanīja verdzību un klausību.
(KR 15, 332.)

. . mēs vēl par maz saprotam mūsu tautas dziesmu: mūsu laime tikai, ka mēs viņai vēl stāvam tuvu, tuvāk nekā citas Eiropas tautas savām dziesmām.
(KR 17, 67.)

Patiesība ir ļaudīm grūtāk saprotama nekā nepatiesība, jo patiesība ir organiska un dabiska un kā tāda meklējama un izlobāma. Nepatiesība turpretī ir mākslīgi taisīta un zināmam gadījumam un zināmai saprašanas spējai taisni piemērota.
(KR 17, 200.)

Kas pārskata, tas pārskatās. Kas piedod, to noliek par vainīgo. Kas atlaiž, to piesien pašu. Kas dod, tam atņem. Kas labsirdīgs, to ved pakārt. Tā ir vecā kārtība. Viņas ticība ir kristīga, viņas augstākā pakāpe ir militārisms. Vai! Tai jaunai kustībai, kas grib mācīties no viņas un karot viņas ieročiem.
(KR 17, 202.)

Nē. Mēs spējam šo zemi ierīkot tik labi kā savas mājas. Bet jādara tas ir mums pašiem.
(KR 17, 205.)

Jūs brīnaties, ka cilvēki visi ir ļauni un visus tura par ļauniem. – Bet jūs taču paši zināt un sakāt, ka visa dzīve pamatota uz egoisma, pašlabuma un citļaunuma. Jūsu brīnīšanās norāda, ka jūs slepeni vēlētos citu pamatu dzīvei,. Nu, tad laužat šo pamatu!
(KR 17, 206.)

Kas nau svēts pats, tas meklē svētos un svētnīcas.
(KR 17, 211.)

Tā ir sabiedrības neveselības un nākoša sabrukuma zīme, ka viņa netic vairs garīgiem spēkiem, bet tikai rupjai varai, kaujamiem ieročiem un naudai.
(KR 17, 214.)

Dievs ir meklēts pa visu pasauli, debesīs un saulē, un aizsaulē, gaisā un gaismā, un pērkonī, visā dabā, ugunī un ūdenī, kokos un kustoņos, dzīvē un nāvē, bet visretāk tur, kur viņš dzimis un audzis , un palicis – cilvēka sirdī.
(KR 17. 224.)

Tev dzīvē teiks visādos veidos: skaistais un labais ir augstākais, ar to apmierinies un nemeklē tālāk – nesaplūkā puķi, no ziņkārības dzīts.
Netici. – Tevi grib noturēt pusceļā: ej lidz galam, kurš ir tikai patiesība.
(KR 17, 226.)

Patiesībā dienā un dzīvē ir visa bagātība, jo visa būtība. Ārpus tās ir nebūtība, bet neaizmirstat, ka nebūtība, tas nau nekas.
(KR 17, 228.)

Bet mūsu laikos augstākā prasība ir pēc dvēseles brīvības un attīstības un pēc visas līdzšinējās dzīves
pārvēršanas uz skaistumu kā dvēseles uzdevumu. Vai ir ticība, kas izpildītu šo augstāko prasību?
(KR 17. 231.)

Lielās lietās mēs jau tagad nepaspējam, domājot reizē vien vienu vien domu un darot vienu vien darbu.
Nākotnē kā normu vajadzēs domāt daudzas domas reizē, lai veiktu.
(KR 17, 235.)

Kas mirst priekš idejas, dzīvo pēc nāves kā spēks. Visi citi pēc nāves dzīvo tikai kā viela.
(KR 17, 236.)

Nepietiek savu apspiedēju pārvarēt ar rupju varu, vajaga viņu pārvarēt garīgi un no viņa dzīves
likumiem atsvabināties. Kas ir kūtrs vai nespējīgs to darīt, taps atkal apspiedēja vergs arī materiālā
ziņā. Te draud jaunām patībām un tautām vislielākās briesmas.
(KR 17. 238.)

. . Mēs esam vēstures attīstības gaitā tikuši aizvien nelaimīgāki, un nu mēs gandrīz vairs nevaram
izturēt. Ir jānāk pārmaiņai: Viņa jāatrod.
(KR 17, 248.)

Par reliģioziem jautājumiem nerunā patiesību tādēļ, ka tas ir bīstami. Jo reliģija nau sirdsapziņas, bet valsts valdības lieta.
(KR 17, 253.)

Nicināt var cilvēku ne tādēļ, ka viņš garīgi stāv zemāk, bet tādēļ, ka viņš garīgi zemāk būdams apspiež garīgi augstāk stāvošo.
(KR 17, 253.)

Filozofiskās sistēmas dogmas bieži ir vienīgi pārpratumi.
(Kr 24, 59.)

Gribat tikt pie patiesības – mūsu patiesība.
(KR 24, 59.)

. . Es novērsos no šīs patiesības, jo tā nebija taisnīga un tātad arī nevarēja būt īstā patiesība.
(KR 24, 63.)

. . Pasulē, kur viss dibināts uz meliem, patiesība var tikt lietota tikai par aizsegu mazām veikala
interesēm, nekas nemainās, ja šīs veikala intereses ir dvēseliskas. . Faktiski visu dara tikai aiz patmīlas un savtīguma, bet šajā sagandētajā melu pasaulē negrib un nevar to atzīt, citādi taču būtu bez maizes visi tie tūkstoši tikumības sargātāju kā priesteri, dzejnieki un rakstnieki, prese, ideologi un vienkārši idioti, tiesneši un advokāti līdz ar policiju un administrāciju, un valsti utt.utt.
(KR 24, 65.)

Runa nau par jaunas domas nojaušanu un domāšanu, bet par izdomāšanu līdz galam, izskaidrošanu
citiem. Tikai tā ir panākumi vēsturē. Domu domāt un pielietot tad, ja masa ir tiktāļu – to saprast un
izmantot . .
(KR 24, 73.)

Patiesība ir darbs, meli ir slinkums . .
(KR 24, 74.)

Eiropietis kā pastāvīgs karotājs ir pieradis pie disciplīnas, varas un spaidiem, ir visu iekārtojis pēc
saviem kareiviskajiem ieradumiem: savu valsti, savu ekonomisko dzīvi (laupīšana un izmantošana) , savu morāli
( viss dibinās uz baušļa ”TEV BŪS!”) un, visbeidzot savu dievu, pašu augstāko karakungu, kurš morālisko kārtību ir iekārtojis militāri. Eiropietis ir tik dziļi iedzīvojies militārajos spaidos, ka arī visbrīvākie gari nespēj iztikt bez tiem.
(KR 24, 94.)

Kristīgas mīlestības ideāls nau humanitātes jeb cilvēkmīlestības ideāls, kā maldīgi tagad vēl domā visi. Tie abi ideāli izslēdz viens otru: kristīgā mīlestība ir humanitātes lielākā un pēdējā pretiniece. Kristīgā mācība prasa pilnīgu altruismu, padošanos citiem par labu, kas ir pārdabisks; patiesībā šī pārdabas vara ir sabiedriska vara. Viņas gribētais panākums un mērķis ir: status quo uzturēšana; viņas līdzekļi: apgādība no augšās, no pārdabiskas varas, kurai zemē ir priekšstāve: valsts vara.
(KR 24, 286.)

Bet Buddha attīstību aizved galā uz nekustību, uz Vedantu, ir beigās pati sevis noliedzēja un apzinīgi meklē nirvanu, nekustību, kā glābiņu no dzīvības un kustības. Kristus gan ir arī karotājs, bet tomēr grib visu novest dievā un mierā. Man vajga jaunu filozofiju, kura negrib kustību dēļ miera, dzīvību dēļ nāves, bet kustību dēļ kustības, dzīvību dēļ dzīvības: negrib būt ierocis ienaidnieku rokā, grib būt pats un sev pašam. Grib visu pārvarēt kustībā. Arī mūžam nekustamo, arī pagātni, visu mieru un visas nāves pagātni padarīt par dzīvu un kustīgu. Dara arī pagātni attīstīgu, pārveidojot viņu mūsu apziņā. .
(KR 24, 429.))

Ir lielas netaisnības, kuras neviens nesajūt. Veseli laikmeti, t.i., simti miljoni cilvēku simtos gados neapmana netaisnību. Un tomēr par to lietu runā.Cik ļoti šaurs ir cilvēku prāts un cik kūtrs.
(KR 24, 497.)

Tautai vajga būt kādas dzīves dziņas uz nākotni un kādas dzīvas atmiņas no lielas, lepnas pagātnes: tās ir sastāvdaļas viņas dvēselē, kura ir dzīves griba. Bez tās tauta zūd. Ar to tauta nezūd arī nomirdama, jo paliek šīs dzīvās dvēseles darbi kā tālāk darbīga kustība. Žīdus kā tautu uztura ne vien viņu pagātne, sena ticība, bet arī nākotnes dziņa uz mantas krāšanu: visa tauta ir liela kliķe, kompānija veikalam. Uz to mēs nevaram dibināt savu nākotni un dvēseli: mums nau tādu pagātnes mantojumu: dievticības un mantkārības kopojums: nau tādu vingrinājumu krāšanā un raušanā, nau to jau gatavo naudas krājumu. Bet mēs nevaram uz to dibināties arī tādēļ, ka šīs pamats tomēr nau diezgan stiprs. Nākotnē neuzvarēs nedzīva manta, bet dzīvs gars. Uz to dibināsim savu dvēseli. Dzīva dziņa uz nākotni: uz izglītību mums ir, vajga dziņu padziļināt uz mākslām un zinībām, un uz reliģiju. Pagātnes mums nau tādēļ mums nau lepnuma. . . Mums tas jāceļ. Senā ticība un tautas dziesmas var būt pamats lepnumam un pārākumam pār citiem. . Tas mūs saturēs kopā kā tautu, tas mūsu lepnums.
(KR 24, 670.)

Dibināt kultūras misionāru biedrību. Lai misija neuzspiež kristīgas ticības tautām, kurām pašām ticības varbūt augstākas. Lai neuzspiež kapitālismu un viņa tehnisko kultūru un garīgo mežonību. Lai nes tikai zinātni un garīgo kultūru, kādu prasa tai tautas: medicīnu, higiēnu, poēziju, mūziku.
(KR 24,681.)

Kāds reliģijas veids jaunais?
Jāpieslēdzas pie vecā, uzturot kultūras sakarus un sevi rādot visu kultūras vēsturi.
Uzturējusi visu pirmatnību līdz šai dienai pilnā skaidrībā latviešu ticība. .
Bet latvju tautas dziesmu dzeja ir dzīva, jo darbojas ap tagadni. . Reliģija ir tikai dzīves un tagadnes poēzija . . mēs vairs nevaram aizmirst, ka saule ir saule, ne persona, ka pērkons ir pērkons, ne persona. . mēs dosim cilvēcei jaunu ticību.
Aiz mums stāv tautas dziesmas un tauta pati.
( KR 24, 668-669.)

Atbildēt

Es un jūs
18.11.2012 19:52

Domāju,ka ja vecie streļķi šodien būtu mūsu vidū viņi savus ieročus vispirms vērstu pret Vienotību un viņas favorītiem Dombrovski,Āboltiņu,Viņķeli un Circeni kuri tikai to vien domā kā iznīdēt tautu no zemes virsas.Vismaz šajā dienā rudā varēja paklusēt
mērgļi

Izglitotiem, strādīgiem cilvēkiem mēneša beigās nav ģimenei ko galdā likt, bet viens visgudri klāsta, ka ir taču viss kārtībā, otrs tāds pats aizrāda, ka vajagot veidot uzkrājumus. Mērgļi.


Āboltiņa ir tāda pati sorasasā kā Viņķele, Ķīlis, Zatlers, Vilks, Dombrovskis un visa tā varza aiz viņiem? Kaut kā neesmu dzirdējis, ka Āboltiņa būtu nostājusies pret Viņķeles pedofīlijas izpausmēm bērnudārzos-klusums no SĀ

Solvit,kā tas labums izpaužas? - algas kaut kā celtas netiek; nabagiem, kuri jau tā dzīvo zem iztikas minimuma atņem vēl to pašu, kas viņiem ir, cenas tikai ceļas un valdība ik dienas palielina valsts parādu, jo Dombrovskis četru gadu laikā nav pat sācis VP reformu, kuras rezultātā ierēdņu skaits būtu tāds pats kā ES valstīs, bet ne kā šodien - 2x lielāks.

Atbildēt

Bēres nav svētki, lūdzu nejauciet !!!
Eiro ir lemts neveiksmei, arī ES drīz izjuks. Es ceru,ka auni neskries ganam līdzi (aizokeāna "brālim")

Atbildēt

Eiroaģitātors Lato Lapsa jau 2003. gadā atbalstīja euro ieviešanu, bet tauta parakstās pret euro manabalss.lv

https://manabalss.lv/pret-eiro-ievie-anu-latvij-/show?mode=all&type=top

Atbildēt

ASV korporokrātijām un bankām, SVF ir izdevīgi, ka šeit ir tāda valdība (ar kuru ir nokārtoti ASV piekoptā pasaulē katastrofu kapitālisma doktrīnas administrēšanas jautājumi), kura strādā SVF interesēs, kas piesedz Godmaņa noziegumus, tam izzogot valsts budžetu, pēc Briseles norādijuma glābjot Parex ar valsts budžetu, tostarp sociālajām vajadzībām paredzēto, pretēji Satversmē noteiktajām Latvijas pilsoņtiesībām šādu jautājumu apspriest publiski. Parex glābšana ar valsts budžetu, deva priekšnoteikumus LV aizņemties naudu no SVF, slēdzot slepenus pilsoņu kopumam līgumus ar SVF, kas arī bija Briseles rīkojuma tiešais mērķis.

Atbildēt

Mani tomēr interesē vai Lapsas aģitācija balsot par dalību ES netrāpa zem krimināllikuma panta par darbību pret Latvijas neatkarību.

Ja ne tagad, ta pēc gadiem 5 :)

Atbildēt

Jautājums - kāpēc ne Indriķa ne Livonijas Hroniku nemācīja UN NEMĀCA Latvijas vēstures stundās ?

Atbilde - tāpēc ka tur skaidri un gaiši pateikts, ka
1/ Durbes kaujā pret lietuviešiem latvieši cīnījās VĀCU PUSĒ !

2/ Saules kaujā - arī !

Tagad jūs saprotiet , ko Vizma Belševica gribēja pateikt ???




Indriķa Hronika :

Atbildēt

to Normunds Grostiņš.

Tukšu salmu kulšana. Visu nosaka vēsturisko faktu interpretācija. Tā piem. klasiskā rietumu vēsturisko faktu interpretācijas metode, ko māca kopš senseniem laikiem Rietumos, mēca (to nemāca Latvijā) - ja pēc totalitārisma (SSSR) seko demokrātija - varu pārmanto bijušie varasturi (komunisti) izzog valsti, kļūst par oligarhiem, iedzen parādos ārvalstu aizdevējiem. Šodien tas spilgti redzams izglītības sistēmā.

"Centrālkomitejas sindroms", AIP viltojusi izvērtējuma datus (kas nav mazticami) - tā izsakās Ķīlis par izglītības sistēmu Latvijā. Maigi teikts - Ķīlis mēģina nostāties sabiedrības interešu pozicijās, bet sabiedrība to nepieņem, jo Ķīlis pats nāk no padomju okupācijas nomenklatūras un Ķīlis nesaka skaidri - izglītības sistēmā valda rektori, profesori, akadēmiķi - padomju okupācijas laika "atlikusī vērtība" - kura pieiet sistēmai savtīgās interesēs. Ķīlim jāsaka skaidri, ka vēsture augstskolās jāmāca saskaņā ar rietumu vēsturisko faktu interpretācijas METODI (ja reiz visi runā par metodi, nepasakot skaidri) - komunisti, izzogot valsti, kļūst par oligahiem utt. Līdz ar to zagšana izglītības sistēmā turpinās, neko nedodot pretim studentiem un sabiedrībai kopumā. Tādēļ Ķīlis mēģina tēlot gudro muļķīti, neko nepasakot līdz galam. No minētā izriet, ka šīs Ķīla darbības ir apzināta fikcija - politiska spekulācija.

Atbildēt

to Normunds Grostiņš. Tukšu salmu kulšana. Visu nosaka vēsturisko faktu interpretācija. Tā piem. klasiskā rietumu vēsturisko faktu interpretācijas metode, ko māsa kopš senseniem laikiem Rietumos, mēca (to nemāca Latvijā) - ja pēc totalitārisma (SSSR) seko demokrātija - varu pārmanto bijušie varasturi (komunisti) izzog valsti, kļūst par oligarhiem, iedzen parādos ārvalstu aizdevējiem. Šodien tas spilgti redzams izglītības sostēmā.

"Centrālkomitejas sindroms", AIP viltojusi izvērtējuma datus (kas nav mazticami) - tā izsakās Ķīlis par izglītības sistēmu Latvijā. Maigi teikts - Ķīlis mēģina nostāties sabiedrības interešu pozicijās, bet sabiedrība to nepieņem, jo Ķīlis pats nāk no padomju okupācijas nomenklatūras un Ķīlis nesaka skaidri - izglītības sistēmā valda rektori, profesori, akadēmiķi - padomju okupācijas laika "atlikusī vērtība" - kura pieiet sistēmai savtīgās interesēs. Ķīlim jāsaka skaidri, ka vēsture augstskolās jāmāca saskaņā ar rietumu vēsturisko faktu interpretācijas METODI (ja reiz visi runā par metodi, nepasakot skaidri) - komunisti, izzogot valsti, kļūst par oligahiem utt. Līdz ar to zagšana izglītības sistēmā turpinās, neko nedodot pretim studentiem un sabiedrībai kopumā. Tādēļ Ķīlis mēģina tēlot gudro muļķīti, neko nepasakot līdz galam. No minētā izriet, ka šīs Ķīla darbības ir apzināta fikcija - politiska spekulācija.

Atbildēt

Impērijas - ES veidošanās turpinās ar galvaspilsētu Briseli. Savulaik un pašlaik bija Latvijas tauta (nevis latviešu ar tās interesēm) politiķu definīcijās, pašlaik ir jau Eiropas tautas partija (līdzīga žīdu SVF un ASV nācijas definīcijai) kuras kanditātu izvirzīs ES Komisijas prezidenta amatam, uz ko pretendē Dombrovskis ar Merkeles svētību. Pie Eiropas Tautas partijas jau piederot, kā vēsta mediji, arī konkurenti amatam kā Dombrovskis, Somijas premjers, Polijas premjers u.c.
Kas tad ir latvieši Latvijā ES impērijas skatījumā, impērijai veidojoties arī uz izzagtā LV budžeta rēķina, pārkāpjot Satversmi ar Briseles rīkojumu Parex pārņemšanā, valsts budžetam zaudējot 1.72 miljardi latu? ES veidojas uz latviešu līķu kaudzes (budžeta konsolidācijas rēķina, atņemot medicīnai, iznīcinot cukura rūpniecību, diskriminējot ar mazākiem lauksaimniecības platību maksājumiem), genocīda pret latviešu tautas rēķina. Dombrovskim, Vilkam, eiroparlametāriešiem Briselē, kas saņem 7000 eiro mēnesi, iedzīvojoties uz latviešu tautas nelaimju rēķina.
Impērijas vadošos amatos labi algo tos, kas gatavi iet pār savas tautas līķiem kā Dombrovskis.
Šo nosacīto ES impēriju algo SVF un vecās ASV žīdmasonu bankas ar mērķi iedzīvoties uz ES valstu parādu rēķina, to aizdevumu augļiem.

Atbildēt

Normunds Grostiņš: Āži vai dārznieki Latvijas vēstures dārziņā?

27. janvāris 2008


Vienmēr interesanti atvērt svaigu Latvijas vēstures grāmatu, lai uzzinātu par sevi kaut ko jaunu un nebijušu.
Sandra Metuzāla, Kristīnes Jančevskas un Lato Lapsas grāmata tiek reklamēta kā "reālā, īstā, patiesā un interesantā vēsture". Palūkosimies, kā ir sanācis ar to īstumu un patiesumu.

Autori, piemēram, apgalvo: "Kad G. Astras piederīgie un domubiedri 1987. gadā centās panākt viņa atbrīvošanu no ieslodzījuma un lūgumus pēc palīdzības aizsūtīja ne tikai Padomju Savienības līderim Mihailam Gorbačovam, bet arī 62 Latvijā populāriem rakstniekiem, dzejniekiem un kultūras darbiniekiem (adresātu vidū bija, piemēram, Imants Ziedonis, Jānis Peters, Vizma Belševica, Māris Čaklais, Marina Kosteņecka, Māra Zālīte, Alberts Bels, Viktors Avotiņš, Ēriks Hānbergs, Andris Jakubāns, Andris Kolbergs, Regīna Ezera un Ilze Indrāne), reakcija bija identiska. Proti – nekādas atbildes un ieinteresētības."

Profesionālam un atbildīgam vēsturniekam rastos jautājums: kāpēc grāmatas autori domā, ka visi nosauktie vai vispār kāds no viņiem saņēma šo vēstuli? Pat mūsdienu Latvijā Šlesera paspārnē esošajā pastā vēstules nosūtīšana vēl nenozīmē, ka adresāts to kādreiz saņems. Padomju Savienībā izcilu kultūras darbinieku sarakste turklāt bija pakļauta stingrai čekas (KGB) kontrolei. Tādējādi, autoriem nav pamata apgalvot, ka Māra Zālīte, Regīna Ezera vai Imants Ziedonis (vai citi) ir saņēmuši šo vēstuli, nav izrādījuši ieinteresētību un tāpēc nav atbildējuši. Šādu nepārbaudītu apgalvojumu izteikšana ir bezatbildīga un apmelojoša. Tā autori kropļo patiesību un var izraisīt tiesas procesus. Parasti tā rīkojas dzeltenā prese nolūkā radīt lētas sensācijas

Tiesas procesu izprovocēšana var būt reklāmas stratēģija. Protams, reti kam gribas piebiedroties Valda Krisberga, Lato Lapsas un Jura Dobeļa "cīņai dubļos", kuras ietvaros nosauktie vajā viens otru ar visu Latvijas likumu bardzību. Tomēr izvēle ir ierobežota: klusēt vai atmaskot nepatiesību.

Latvijas vēsture ir interesanta un daudzkrāsaina. Esmu bijis klāt daudzās tās norisēs. 1987. gadā šo rindu autors piedalījās visās aizliegtajās demonstrācijās. Tas fiksēts kinohronikās. Piemēram, kopā ar vēlāko deputātu Romānu Mežecki, milicijas atspiesti no Brīvības pieminekļa, 18. novembrī vairākas reizes izkļuvām caur citām milicijas ķēdēm, lai atkal piebiedrotos protestētājiem. Tomēr grāmatas autori, pat neapgrūtinot sevi ar jebkādu pierādījumu minēšanu, apgalvo, ka "vēlākais eiroskeptiķu kustības līderis Normunds Grostiņš" "vēl 1987. gada nogalē lamāja buržuāziskos nacionālistus".

Šī nav pirmā reize kopš 2003. gada referenduma kampaņas, kad kāds no autoriem nepamatoti uzbrūk eiroskeptiķiem. Piemēram, reiz "Delfi" portālā L. Lapsa nevis atspēkoja šo rindu autora dienu iepriekš publiskotos faktus un skaitļus par Latvijas un ES attiecībām, bet publicēja rakstu apmēram par tēmu, ka Grostiņš neesot pietiekoši liels uzņēmējs. Šo domu L. Lapsa mēģināja pastiprināt, publiskojot faktu, ka vienā no viņa nosauktajām firmām man piederēja akcijas dažu desmitu latu vērtībā, bet, pieminot "Latvijas Reitingus", noklusēja, ka šo rindu autoram tajos pieder akcijas ap 5000 latu vērtībā.

Tas izskatās pēc komunistiskās Austrumvācijas specdienestiem raksturīgās taktikas, ko pārņēma Rietumu kolēģi – opozīcijas iztēlošanu par neveiksminiekiem. Presē atrodama Lato Lapsas atzīšanās, ka informāciju analītiskām publikācijām viņš reizēm gūstot, ar dāvanu apciemojot pazīstamus drošībniekus un izmantojot viņu datorpieejas. Pasaules praksē specdienestu uzdevumus bieži pilda cilvēki ar diplomāta pasi vai preses karti kabatā. Vēsturnieks kritiski vērtētu Lato Lapsas apgalvojumus, ka nelegālus telefona sarunu ierakstus viņam iedevuši nejauši satikti nepazīstami cilvēki.

Grāmata un publikācijas internetā liecina, ka autori nav (vai izliekas, ka nav) neko dzirdējuši par vēstures avotu kritiku. Viņi izmanto totalitārā padomju režīma presi kā patiesu, neapstrīdamu un uzticamu vēstures faktu avotu!

Tomēr padomju režīmā cilvēkam varēja pajautāt kā sauc un cik ir pulkstenis, bet nākamajā dienā pēc augsta ranga komunistu pavēles uzrakstīt visu "kā vajag". Ja kādam kaut kas nepatika, ar viņu nodarbojās drošības iestādes. Tāpēc daudzu grāmatā minēto citātu autentiskums ir apšaubāms. To nezināt vai izlikties par nezinīšiem un rakstīt Latvijas padomju perioda vēsturi nozīmē pazaudēt patiesības pavedienu.

1987. gada novembrī šo rindu autors uzrakstīja, kā izrādās, vēsturisku rakstu par starpnacionālajām attiecībām Universitātē. Tajā minēju piemēru: "vadības un ekonomiskās informātikas fakultātē komjauniešu vēlēšanu sapulces laikā izcēlās diskusija par to, vai gadījumā, ja zālē ir daži cilvēki, kuri nesaprot latviski, visai sapulcei būtu jānotiek krieviski." Un ieteicu kā rīkoties "praksē, domāju, racionālāk būtu gadījumā, ja zālē ir divi trīs, kuri neprot latviski, ja kāds viņiem turpat sinhroni pārtulkotu. Galu galā vairums studentu – komjauniešu savu domu labāk spēj izteikt tieši dzimtajā valodā, nerunājot jau par to, ka viņiem ir neapšaubāmas tiesības to darīt". Tā ir skaidra latviešu valodas pozīciju aizstāvība.

Vēl rakstīju, ka Universitātes sabiedriskajā dzīvē dominē latvieši, bet krievu tautības aktīvisti saskaitāmi "uz vienas rokas pirkstiem". Pat šāds "nacionālisms" 1987. gada 18. novembra priekšvakarā draudēja ar nepatikšanām Universitātes komunistiskās partijas komitejai, tās vadībai. Tad kompartijas komiteja, veicot parasto cenzūru, raksta beigās bez autora piekrišanas pielika klāt divus teikumus. Meslu maksāšana 18. novembrim nozīmējot ūdens liešanu uz imperiālisma dzirnavām.

Notikušajam ir daudz liecinieku: Universitātes partijas un komjaunatnes komiteju darbinieki, laikraksta "Padomju Students" žurnālisti, par universitāti atbildīgie KGB darbinieki.

Kad pēc publikācijas uzzināju par notikušo, man bija iebildumi. Skandāla rezultātā aizgāju no darba universitātē, drīz pēc tam arī no komjaunatnes un tiku izsaukts uz KGB pārrunām. Konflikts ar universitātes partijas komiteju jau kādus 8 gadus ir pieminēts šo rindu autora biogrāfijā internetā (www.nato.lv).

Domāju, ka patiesā Latvijas vēsture ir interesantāka, dziļāka un daudzkrāsaināka par Sandra Metuzāla, Kristīnes Jančevskas un Lato Lapsas grāmatā aprakstīto. Arī citāda. Izvēle pirkt vai nepirkt par Ls 12.60 (cena ar PVN) piedāvāto grāmatu, protams, paliek katra paša ziņā. Ja pircēju skaits būs pietiekams, arī turpmāk nebūs pamata gaidīt kvalitatīvu vēstures aprakstu.

Atbildēt

Nelasiet indriķa hroniku jo tur viss ir meli un apmāns,tik daudz labākie cilvēki ir cietuši-viņi paši jau sāk saprast.

Atbildēt

Paldies par šo publikāciju! Jā, LPSR laikos nacionālo stāju spēja parādīt tikai saujiņa ļaužu.Un nabaga baznīca arī bija liela cietēja.
Nu laiki mainījušies un baznīca ir nonākusi "svētās govs" statusā. Bet tiešām, palasiet Indriķa hroniku, lai saprastu no kurienes viņa nāk...

Atbildēt

Neko piebilst.

Atbildēt

Atbildēt

Ļoti laba lasāmviela pirms valsts svētkiem! Atšķirība no laika, kad Belševica rakstīja šo darbu, ir tāda, ka Belševicas laikos nacionālā nostāja bija saujiņa ļaužu pret LPSR un PSRS represīvo aparātu — šodien pret valstiski nosaņoto tautu ir saujiņa ar (ne)gadījuma ļaužiem pie varas. Lupatu kontrabandiste Čigāne, nodokļu nemaksātājs Zaķis, sievas tumbočkas lietotājs Kampars — mums patiesībā jākaunas, ka tādus blēžus nevaram nomest!

Atbildēt