Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
jā
17.11.2010. 19:07pašvaldībām jāgriež nost --abet kādus50% vismaz,jo pērāk bagāti ir ,jo izpārdevuši par sviestmaizēm piemērām granta karjerus,bet tagad pērk taisīt ceļus par šausmīgu naudu no tiem pašiem izpārdotiem karjeriem ,vai nebija jāsoda šadi vadītāji vai tā nav pretlikumība augstākā meŗā?:))))))
Pilsonis
15.11.2010. 11:06Bet Dombrovska valdībai nav ienākusi prātā doma, ka vajadzētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus ieviešot nodokli SKANDINĀVU BANKĀM par to ka tās atsavina īpašumus un cilvēkiem liek maksāt līdz pat mūža galam iepriekš uzpūstās kredītsummas. Tas pats attiecas uz nekreditēšanu, lai gan Latvijas valdība glābdama Zviedrijas pensiju fondu ieguldīto naudu Latvijā, joprojām tur Latvijas bankā, kā apdrošināšanu, vairāk par miljardu latu finansu tirgus stabilizācijai, lai novērstu iespējamos riskus un draudus. Tik iztapīga visiem aizdevējiem un Latvijai finansu pāri darītājiem Latvijas vēsturē nav bijusi neviena valdība. Lai tas Eirokrāts tinās ar visiem saviem padomniekiem atpakaļ uz Briseli un ieved tur kārtību - lielākas EP deputātu ālgas un mūža pensijas, un to sasniegšanu ne divos, bet vienā termiņā. Tāda birokrātija, kāda valda Briselē, nav piedzīvota PSRS 70 gadu valdīšanas laikā. Ar pmatbrīvību tiešām bija švaki, bet sociālās garantijas visiem cilvēkiem un cienīga dzīve, vecumdienas bija nodrošinātas. Un kāds labums no tās brīvības, ja cilvēki pamet Latviju, vai pamst no bada gan jauni, gan veci ļaudis. Par Latgali vispār nav ko runāt - Eiropas pagrimusi sādža, kur simtlatnieki Latvijā pēc ES ierēdņu domām pelna 100 latus dienā...
Vērotājs
15.11.2010. 01:35Vairums SVF ieteikumu izskatās loģiski no Latvijas ilgspējīgās attīstības viedokļa. Seviški apsveicama ir ideja pārdalīt ieņēmumus no pašvaldībām valstij. Lielākās problēmas ar budžeta nesaprātīgu tērēšanu ir tieši Rīgā, kur SC un PP politikāņi uzskata, ka pašvaldības budžeta deficīts krīzes laikā ir nevis jāsamazina, bet gan jāpalielina!
bizīte
14.11.2010. 22:57Pareizi ir. Daudzās, sevišķi sīkajās pašvaldībās ķēza naudu pa labi un kreisi. Piemēram, ļoti izteikti tas notiek Strenču novadā, kur patreizējā bardaka apstākļos vispār valda "bezpreģels".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
