Iesaki rakstu: 
Daudzus šī darba maiņa var pārsteigt, taču fakts - līdzšinējais Swedbank komunikāciju vadītājs Latvijā Ivars Svilāns pārceļas uz uzņēmumu Maxima Latvija, kļūstot par uzņēmuma korporatīvo attiecību vadītāju un pārmaiņu vadības grupas locekli. Publicējam pirmdienas vakarā notikušu sarunu ar Svilānu, kurš skaidro sava lēmuma iemeslus.
- Vai tiesa, ka plānojat mainīt darbu?
- Jā, bet to es biju domājis pēc kāda laiciņa pateikt. Jā, kolēģiem es to jau esmu pateicis.
- Uz kurieni?
- Laikam noslēpumus no tā netaisīšu. Ir, kā lai saka – tas ir visizaicinošākais amats industrijā, kāds šobrīd ir, bet tas amats precīzi ir - Maxima Latvija korporatīvo attiecību vadītājs, pārmaiņu vadības grupas loceklis. Tas nav nekāds noslēpums, ka viņi no gada sākuma diezgan mērķtiecīgi pārtaisa visu organizāciju. Pēc tā visa, kas viņiem notika, vadības līmenī ir skaidrs, ka kaut kas nav īsti kārtībā un ir jāmaina ne tikai komunikācija, bet jāmaina ir pēc būtības tā organizācija un biznesa domāšanas veids. Palīdzēšu viņiem mainīties.
- Un kāpēc tādu lēmumu esat pieņēmis?
- Tas laikam ir miljons dolāru jautājums. Laikam ir grūti atbildēt man pašam. Bankā es esmu jau gandrīz deviņus gadus, un, ja kaut kas liekas interesanti... Interesanti no vienas puses, bet arī es domāju, ka varu ar to, ko es zinu, palīdzēt tai organizācijai mainīties, jo es pēdējos divus mēnešus pūlējos saņemt atbildes uz diviem jautājumiem – cik patiesa ir tā vēlme mainīties, un otrs ir korporatīvā kultūra.
Atbildes uz abiem jautājumiem ir labākas, nekā no ārpuses izskatās. Tā korporatīvā vide ir tāda laba. Par vēlmi mainīties es esmu gan ar lielo grupas vadību runājis, gan arī no tā, kas jau ir reāli izdarīts, jo tas, kas visvairāk pārliecina par kādām pārmaiņām, ir tas, kas ir izdarīts. Daudz kas ir arī izdarīts, kas no malas nav redzams.
Tas, kas man liekas pareizs, ir darbinieku slodžu mazināšana, algas fonda palielināšana, iekšējās korporatīvās vides mainīšana. Tie cilvēki, kas tur gāja iekšā, un ap to, - varētu izdoties. Pēc tā visa, kas ir noticis, kā saka, ir situācijas, kad zemāk vairs krist nevar. Un cilvēki to diezgan labi saprot, un ir attiecīgi un pakāpeniski jāiet un kaut kas jāmaina, lai ietu uz augšu.
- Kad sāksiet tur darbu?
- Tie datumi vēl ir jānoprecizē, bet augusts.
- Kurš no Maxima jūs uzrunāja šim amatam?
- Mani uzrunāja hedhanteri viņu uzdevumā. Es esmu ticies arī ar [Maxima Latvija valdes locekli] Jeļenu Kondrašovu un arī lielo Maxima grupas vadītāju, arī jauns cilvēks, nesen mainījies. Viņa nāk no Maxima mārketinga, viņai arī komunikācija ir saprotama. Viņa arī sarunās atzina, ka saprot mārketingu, bet ar šīm lietām viņiem ir jāpalīdz.
- Un, ja nav noslēpums, kāda būs alga?
- To es laikam nedrīkstu teikt.
- Lielāka vai mazāka nekā Swedbank?
- Es padomāšu, vai es drīkstu pēc noteikumiem. Kopumā ir labāks piedāvājums. Tie faktori jau nekad nav tik vienkārši dzīvē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
