Gribu vērst Saimas deputātu, juristu uzmanību uz „Mana balss” iniciatīvas par ikviena pilsoņa tiesībām dokumentos norādīt tautību ''latvietis'' nepieļaujamību kā draudu etniski drošas valsts pastāvēšanai, jo latvietība starptautiskā mērogā tiek identificēta ar konkrētu, zinātniski pamatotu, sekvenētu ģenētisko marķieri.
Latvietība ir ļoti precīzs ģenētisks ieraksts baltu, baltslāvu cilšu gēnos un nav identificējama vien ar Latvijas (Baltijas) teritorjā piekopto kultūru, vēsturi, dzīves stilu, pielāgošanos, mimikrēšanu zem baltu etnosa!
Piemērs 1: Ķivutkalna Object ID 661, arheoloģisko izrakumu ģenētiskie dati norāda, ka baltslāvu, protobaltu haplogrupa (antīkais, etniskais marķieris), R1a (Full Branch R-Y13467) šeit atradies jau 3957ybp (pirms Kristus)!
Vēl 3 baltslāvu eksemplāri, R1a-Z280,datēti ar 805-230BC! Zvejnieku kapulauks, baltslāvu R1a (YFull BranchR-CTS1211) - (R-CTS-skotu, norvēģu karaļu subklāds).un R1b(R-L754).
Piemērs 2: Baltic Branches. Tipiskie balti ir tikai N1c haplogrupa (ģenētiskais marķieris). N-L1025 L1027 L591 Lithuanians (mūsu ģenētiskie brāļi) N-Y5706 N-M2783 Balts L1026, radušies no somugriem NCTS8173 Latvians N-BY158 North Lithuanians N-Z16975 Prussians N-L551 South Lithuanians (Latgale, Aglona, karaļa Mindauga cilts pēcteču marķieris).
Pietiekami uzskaitīju, kā zinātne pamato etnisko - nacionālo piederību, pamatojoties uz zinātnē stingri, ģenētisko ekspertīžu ceļā pierādāmiem laborotoriskiem rezultātiem. Kurš vēlas sev pasē iegūt ierakstu ''latvietis'', var izmantot vadošo laborotoriju pakalpojumus etniskās piederības precīzai identificēšanai.
Tautības ieraksta maiņa, pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna atbildes man, izmaksā 70 eiro, tikai, ja dokumentāli nevar pierādīt latvisko izcelsmi, jāveic DNS tests.






2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.