Iesaki rakstu: 
Gribu vērst Saimas deputātu, juristu uzmanību uz „Mana balss” iniciatīvas par ikviena pilsoņa tiesībām dokumentos norādīt tautību ''latvietis'' nepieļaujamību kā draudu etniski drošas valsts pastāvēšanai, jo latvietība starptautiskā mērogā tiek identificēta ar konkrētu, zinātniski pamatotu, sekvenētu ģenētisko marķieri.
Latvietība ir ļoti precīzs ģenētisks ieraksts baltu, baltslāvu cilšu gēnos un nav identificējama vien ar Latvijas (Baltijas) teritorjā piekopto kultūru, vēsturi, dzīves stilu, pielāgošanos, mimikrēšanu zem baltu etnosa!
Piemērs 1: Ķivutkalna Object ID 661, arheoloģisko izrakumu ģenētiskie dati norāda, ka baltslāvu, protobaltu haplogrupa (antīkais, etniskais marķieris), R1a (Full Branch R-Y13467) šeit atradies jau 3957ybp (pirms Kristus)!
Vēl 3 baltslāvu eksemplāri, R1a-Z280,datēti ar 805-230BC! Zvejnieku kapulauks, baltslāvu R1a (YFull BranchR-CTS1211) - (R-CTS-skotu, norvēģu karaļu subklāds).un R1b(R-L754).
Piemērs 2: Baltic Branches. Tipiskie balti ir tikai N1c haplogrupa (ģenētiskais marķieris). N-L1025 L1027 L591 Lithuanians (mūsu ģenētiskie brāļi) N-Y5706 N-M2783 Balts L1026, radušies no somugriem NCTS8173 Latvians N-BY158 North Lithuanians N-Z16975 Prussians N-L551 South Lithuanians (Latgale, Aglona, karaļa Mindauga cilts pēcteču marķieris).
Pietiekami uzskaitīju, kā zinātne pamato etnisko - nacionālo piederību, pamatojoties uz zinātnē stingri, ģenētisko ekspertīžu ceļā pierādāmiem laborotoriskiem rezultātiem. Kurš vēlas sev pasē iegūt ierakstu ''latvietis'', var izmantot vadošo laborotoriju pakalpojumus etniskās piederības precīzai identificēšanai.
Tautības ieraksta maiņa, pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna atbildes man, izmaksā 70 eiro, tikai, ja dokumentāli nevar pierādīt latvisko izcelsmi, jāveic DNS tests.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
