Iesaki rakstu: 
Gribu vērst Saimas deputātu, juristu uzmanību uz „Mana balss” iniciatīvas par ikviena pilsoņa tiesībām dokumentos norādīt tautību ''latvietis'' nepieļaujamību kā draudu etniski drošas valsts pastāvēšanai, jo latvietība starptautiskā mērogā tiek identificēta ar konkrētu, zinātniski pamatotu, sekvenētu ģenētisko marķieri.
Latvietība ir ļoti precīzs ģenētisks ieraksts baltu, baltslāvu cilšu gēnos un nav identificējama vien ar Latvijas (Baltijas) teritorjā piekopto kultūru, vēsturi, dzīves stilu, pielāgošanos, mimikrēšanu zem baltu etnosa!
Piemērs 1: Ķivutkalna Object ID 661, arheoloģisko izrakumu ģenētiskie dati norāda, ka baltslāvu, protobaltu haplogrupa (antīkais, etniskais marķieris), R1a (Full Branch R-Y13467) šeit atradies jau 3957ybp (pirms Kristus)!
Vēl 3 baltslāvu eksemplāri, R1a-Z280,datēti ar 805-230BC! Zvejnieku kapulauks, baltslāvu R1a (YFull BranchR-CTS1211) - (R-CTS-skotu, norvēģu karaļu subklāds).un R1b(R-L754).
Piemērs 2: Baltic Branches. Tipiskie balti ir tikai N1c haplogrupa (ģenētiskais marķieris). N-L1025 L1027 L591 Lithuanians (mūsu ģenētiskie brāļi) N-Y5706 N-M2783 Balts L1026, radušies no somugriem NCTS8173 Latvians N-BY158 North Lithuanians N-Z16975 Prussians N-L551 South Lithuanians (Latgale, Aglona, karaļa Mindauga cilts pēcteču marķieris).
Pietiekami uzskaitīju, kā zinātne pamato etnisko - nacionālo piederību, pamatojoties uz zinātnē stingri, ģenētisko ekspertīžu ceļā pierādāmiem laborotoriskiem rezultātiem. Kurš vēlas sev pasē iegūt ierakstu ''latvietis'', var izmantot vadošo laborotoriju pakalpojumus etniskās piederības precīzai identificēšanai.
Tautības ieraksta maiņa, pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna atbildes man, izmaksā 70 eiro, tikai, ja dokumentāli nevar pierādīt latvisko izcelsmi, jāveic DNS tests.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
