Tā cilvēces puse, kuras ir par daudz, mirs no vīrusa vai vakcīnas?
Hermanis Juzefovičs14.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piebilde: šī ir skice šausmu filmas scenārijam, līdzīgi kā citām šausmu filmām, ko var redzēt televīzijā, ar daudz trakāku iznākumu, nekā ietverts manā jautājumā.
Īsumā: cilvēku daudzums pašreizējā patēriņa apstākļos uz zemes ir krietni par lielu. Ja samazina patēriņu, pašreizējā cilvēku daudzuma situācijā mūsu dzīve ieiet alu laikmetā. Alu nepietiks. Ideja, ka mēs te mainīsim domāšanu un kļūsim labāki - aizmirstiet, tas nav iespējams. Ļeņins ar pārveidoto Marksa teoriju to praktiski pierādīja. Cilvēku skaits ir jāsamazina, un pēc iespējas ātrāk. Neredzu citu variantu. Varbūt kāds var man oponēt un prezentēt ko citu. Būšu pateicīgs.
Ko un kā samazināt? Pirmkārt - ko? Lielākais resursu patērētājs ir attīstīto valstu cilvēks. Respektīvi, lai arī cik nepatīkami tas būtu, tas esmu es, šīs filmas galvenais varonis, mana ģimene un pārējie attīstīto valstu pilsoņi. Cik samazināt? Ar pāris miljardiem diez vai pietiks, lai glābtu planētu un noliktu to atpakaļ tā, lai tā spētu sevi sākt atjaunot. Iesākumam puse no cilvēces, tad paskatīsimies.
Tagad jautājuma otra puse - kā? Vīruss? Pēc valdoņu uzvedības vīruss ir šausmīgs un dikti nāvējošs. Interesanti, bet ekonomiku neapstādina. Apstādina cilvēku sociālo dzīvi un sabiedrību sašķeļ.
Neiztirzāšu kāpinājumu filmai, katrs lai pats domā, un uzreiz uzdošu gala jautājumu, ar kuru filma arī beidzas: tā puse, kuras ir par daudz, mirs no vīrusa vai vakcīnas? Vakcinēties vai nē? Kurā pusē man, šīs filmas varonim, nostāties? No kā MAN vairāk BAIL?
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
