Tā cilvēces puse, kuras ir par daudz, mirs no vīrusa vai vakcīnas?
Hermanis Juzefovičs14.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piebilde: šī ir skice šausmu filmas scenārijam, līdzīgi kā citām šausmu filmām, ko var redzēt televīzijā, ar daudz trakāku iznākumu, nekā ietverts manā jautājumā.
Īsumā: cilvēku daudzums pašreizējā patēriņa apstākļos uz zemes ir krietni par lielu. Ja samazina patēriņu, pašreizējā cilvēku daudzuma situācijā mūsu dzīve ieiet alu laikmetā. Alu nepietiks. Ideja, ka mēs te mainīsim domāšanu un kļūsim labāki - aizmirstiet, tas nav iespējams. Ļeņins ar pārveidoto Marksa teoriju to praktiski pierādīja. Cilvēku skaits ir jāsamazina, un pēc iespējas ātrāk. Neredzu citu variantu. Varbūt kāds var man oponēt un prezentēt ko citu. Būšu pateicīgs.
Ko un kā samazināt? Pirmkārt - ko? Lielākais resursu patērētājs ir attīstīto valstu cilvēks. Respektīvi, lai arī cik nepatīkami tas būtu, tas esmu es, šīs filmas galvenais varonis, mana ģimene un pārējie attīstīto valstu pilsoņi. Cik samazināt? Ar pāris miljardiem diez vai pietiks, lai glābtu planētu un noliktu to atpakaļ tā, lai tā spētu sevi sākt atjaunot. Iesākumam puse no cilvēces, tad paskatīsimies.
Tagad jautājuma otra puse - kā? Vīruss? Pēc valdoņu uzvedības vīruss ir šausmīgs un dikti nāvējošs. Interesanti, bet ekonomiku neapstādina. Apstādina cilvēku sociālo dzīvi un sabiedrību sašķeļ.
Neiztirzāšu kāpinājumu filmai, katrs lai pats domā, un uzreiz uzdošu gala jautājumu, ar kuru filma arī beidzas: tā puse, kuras ir par daudz, mirs no vīrusa vai vakcīnas? Vakcinēties vai nē? Kurā pusē man, šīs filmas varonim, nostāties? No kā MAN vairāk BAIL?
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
