Tā kā Rīgas pašvaldības uzņēmuma brieži nav redzami un nav augstvērtīgi, tie, protams, ir jāizšauj!
Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži01.08.2023.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Jau kopš 2021. gada rudens pašvaldības uzņēmums SIA “Rīgas meži” risina jautājumu, ko darīt ar uzņēmuma Daugavas mežniecībā - Vides izglītības centra teritorijā, Tīnūžu pagastā, netālu no Ogres, esošo staltbriežu ganāmpulku. Tas tika izveidots 2008. gadā, lai nodrošinātu staltbriežu selekciju un sugas populācijas pavairošanu šajā vietā (slēgtā teritorijā) uzņēmuma apsaimniekoto mežu vajadzībām.
Staltbriežu dārza izvērtēšanai un tā iespējamo nākotnes scenāriju noteikšanai tika piesaistīti neatkarīgi eksperti - biedrība “Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija” (LBSDAA), kā arī dzīvnieku vērtētājs. Tie konstatēja, ka sākotnēji definētās briežu dārza vajadzības (dzīvnieku selekcija un sugas populācijas pavairošana) nav iespējams nodrošināt, jo laika gaidā radušās neatgriezeniskas izmaiņas dzīvnieku ģenētiskajā fondā.
Staltbriežu dārza uzturēšana “Rīgas mežiem” gadā izmaksā ap 40 000 eiro. Tā kā dārzu uzņēmums apsaimnieko kopš 2008. gada, uzņēmums tikai tā uzturēšanai jau iztērējis vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Tie sniedza atzinumus gan par dzīvniekiem, gan arī staltbriežu dārza iespējamajiem tālākajiem attīstības virzieniem Vides izglītības centra teritorijā. Asociācijas atzinumā teikts, ka pašreizējā izpildījumā briežu dārzs pilnībā neatbilst “Rīgas mežu” un tā Vides izglītības programmas mērķiem. Proti, dzīvnieki vairāk nekā 100 hektāru teritorijā praktiski nav redzami, līdz ar to nav izmantojami vides izglītības aktivitātēm kā uzskatāms vizuālais materiāls.
Asociācijas 2021. gada 10. decembra atzinumā teikts: “Vaislas dzīvnieku realizācija - kvalitatīvu briežu audzēšana nav iespējama, jo trūkst aploku sistēmas, dzīvnieku pārvietošanas koridori un fiksācijas iekārtas, kā arī esošo dzīvnieku kvalitāte neatbilst pašreizējam tirgus pieprasījumam.”
Jānis Liepiņš, sertificēts dzīvnieku vērtētājs, 2021. gada 13. decembra atzinumā raksta: “Dzīvnieku vērtību degradējošs fakts ir, ka minētajā aplokā pēdējo vismaz 10 (desmit) gadu laikā nav veikta dzīvnieku papildināšana no citām saimniecībām, kā rezultātā novietnē ir izveidojusies staltbriežu tuvradniecība, kas atspoguļojas minimālā ikgadējā pieauguma rādītājos un vaislas buļļu kvalitātē.”
Balstoties uz speciālistu atzinumiem, 2022. gadā “Rīgas meži” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēja divas staltbriežu ganāmpulka izsoles; abas noslēdzās bez rezultātiem. Konsultējoties ar speciālistiem, 2023. gadā uzņēmums uzsāka staltbriežu medību tiesību izsoli. Arī šī izsole beidzās bez rezultātiem.
Pēc tās “Rīgas meži” lūdza Latvijas Mednieku savienību (LMS vai Savienība) sniegt atzinumu par tālāko rīcību saistībā ar briežu dārzu.
2023. gada 6. martā LMS sniegtajā atzinumā teikts: “Dzīvnieku dārza atvēršana un dzīvnieku izlaišana savvaļā ir visnepiemērotākais risinājums. Dzīvnieki, kas ilgstoši (vairākās paaudzēs) ir turēti iežogojumā, var būt zaudējuši bailes no cilvēkiem, tādēļ, izlaižot savvaļā, šo dzīvnieku uzvedība nav prognozējama. SIA “Rīgas meži” briežu dārzā mītošo staltbriežu kvalitāte nav tik augstvērtīga, ka būtu jācenšas saglabāt šo dzīvnieku ģenētiskais potenciāls.
Staltbriežu pārvešana uz citām teritorijām. Dārgs un laikietilpīgs pasākums. Staltbriežu populācija Latvijā ir daudzskaitlīga, un tās ģenētiskā kvalitāte ir laba, tādēļ šis pasākums nav atbalstāms lietderības apsvērumu dēļ.”
Kā visracionālāko risinājumu LMS iesaka gaļas izsoles rīkošanu. Savienība iesaka: “Būtu pareizi rīkot izsoli dzīviem dzīvniekiem, to likvidācijai gaļas ieguvei. Ņemot vērā dzīvnieku bioloģiju un attīstību, labākais laiks šī pasākuma realizācijai būtu 2023. gada rudenī - no oktobra līdz decembrim.”
Vēlamies uzsvērt, ka “Rīgas meži” kopš 2021. gada beigām ir atklāti snieguši informāciju sabiedrībai par staltbriežu dārza stāvokli un dzīvnieku tālāko likteni. Informācija par izsolēm regulāri ir sūtīta medijiem, kā arī ievietota uzņēmuma mājaslapā.
Attēlā – ar bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa svētību amatā apstiprinātā „Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
