Tā kā Rīgas pašvaldības uzņēmuma brieži nav redzami un nav augstvērtīgi, tie, protams, ir jāizšauj!
Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži01.08.2023.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Jau kopš 2021. gada rudens pašvaldības uzņēmums SIA “Rīgas meži” risina jautājumu, ko darīt ar uzņēmuma Daugavas mežniecībā - Vides izglītības centra teritorijā, Tīnūžu pagastā, netālu no Ogres, esošo staltbriežu ganāmpulku. Tas tika izveidots 2008. gadā, lai nodrošinātu staltbriežu selekciju un sugas populācijas pavairošanu šajā vietā (slēgtā teritorijā) uzņēmuma apsaimniekoto mežu vajadzībām.
Staltbriežu dārza izvērtēšanai un tā iespējamo nākotnes scenāriju noteikšanai tika piesaistīti neatkarīgi eksperti - biedrība “Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija” (LBSDAA), kā arī dzīvnieku vērtētājs. Tie konstatēja, ka sākotnēji definētās briežu dārza vajadzības (dzīvnieku selekcija un sugas populācijas pavairošana) nav iespējams nodrošināt, jo laika gaidā radušās neatgriezeniskas izmaiņas dzīvnieku ģenētiskajā fondā.
Staltbriežu dārza uzturēšana “Rīgas mežiem” gadā izmaksā ap 40 000 eiro. Tā kā dārzu uzņēmums apsaimnieko kopš 2008. gada, uzņēmums tikai tā uzturēšanai jau iztērējis vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Tie sniedza atzinumus gan par dzīvniekiem, gan arī staltbriežu dārza iespējamajiem tālākajiem attīstības virzieniem Vides izglītības centra teritorijā. Asociācijas atzinumā teikts, ka pašreizējā izpildījumā briežu dārzs pilnībā neatbilst “Rīgas mežu” un tā Vides izglītības programmas mērķiem. Proti, dzīvnieki vairāk nekā 100 hektāru teritorijā praktiski nav redzami, līdz ar to nav izmantojami vides izglītības aktivitātēm kā uzskatāms vizuālais materiāls.
Asociācijas 2021. gada 10. decembra atzinumā teikts: “Vaislas dzīvnieku realizācija - kvalitatīvu briežu audzēšana nav iespējama, jo trūkst aploku sistēmas, dzīvnieku pārvietošanas koridori un fiksācijas iekārtas, kā arī esošo dzīvnieku kvalitāte neatbilst pašreizējam tirgus pieprasījumam.”
Jānis Liepiņš, sertificēts dzīvnieku vērtētājs, 2021. gada 13. decembra atzinumā raksta: “Dzīvnieku vērtību degradējošs fakts ir, ka minētajā aplokā pēdējo vismaz 10 (desmit) gadu laikā nav veikta dzīvnieku papildināšana no citām saimniecībām, kā rezultātā novietnē ir izveidojusies staltbriežu tuvradniecība, kas atspoguļojas minimālā ikgadējā pieauguma rādītājos un vaislas buļļu kvalitātē.”
Balstoties uz speciālistu atzinumiem, 2022. gadā “Rīgas meži” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēja divas staltbriežu ganāmpulka izsoles; abas noslēdzās bez rezultātiem. Konsultējoties ar speciālistiem, 2023. gadā uzņēmums uzsāka staltbriežu medību tiesību izsoli. Arī šī izsole beidzās bez rezultātiem.
Pēc tās “Rīgas meži” lūdza Latvijas Mednieku savienību (LMS vai Savienība) sniegt atzinumu par tālāko rīcību saistībā ar briežu dārzu.
2023. gada 6. martā LMS sniegtajā atzinumā teikts: “Dzīvnieku dārza atvēršana un dzīvnieku izlaišana savvaļā ir visnepiemērotākais risinājums. Dzīvnieki, kas ilgstoši (vairākās paaudzēs) ir turēti iežogojumā, var būt zaudējuši bailes no cilvēkiem, tādēļ, izlaižot savvaļā, šo dzīvnieku uzvedība nav prognozējama. SIA “Rīgas meži” briežu dārzā mītošo staltbriežu kvalitāte nav tik augstvērtīga, ka būtu jācenšas saglabāt šo dzīvnieku ģenētiskais potenciāls.
Staltbriežu pārvešana uz citām teritorijām. Dārgs un laikietilpīgs pasākums. Staltbriežu populācija Latvijā ir daudzskaitlīga, un tās ģenētiskā kvalitāte ir laba, tādēļ šis pasākums nav atbalstāms lietderības apsvērumu dēļ.”
Kā visracionālāko risinājumu LMS iesaka gaļas izsoles rīkošanu. Savienība iesaka: “Būtu pareizi rīkot izsoli dzīviem dzīvniekiem, to likvidācijai gaļas ieguvei. Ņemot vērā dzīvnieku bioloģiju un attīstību, labākais laiks šī pasākuma realizācijai būtu 2023. gada rudenī - no oktobra līdz decembrim.”
Vēlamies uzsvērt, ka “Rīgas meži” kopš 2021. gada beigām ir atklāti snieguši informāciju sabiedrībai par staltbriežu dārza stāvokli un dzīvnieku tālāko likteni. Informācija par izsolēm regulāri ir sūtīta medijiem, kā arī ievietota uzņēmuma mājaslapā.
Attēlā – ar bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa svētību amatā apstiprinātā „Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
