Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kārtējo reizi ir apliecinājis sava darba efektivitāti - kā izrādās, vēl joprojām nav pabeigta pārbaude par avīzēm Vienotība, PIETIEK!, turklāt nevis tām, kas iznāca aizvadītajā rudenī, pirms 12. Saeimas vēlēšanām, bet gan tām, kas pie vēlētājiem nonāca jau 2013. gadā - pirms pašvaldību vēlēšanām. Turklāt KNAB nespēj paskaidrot, kas tieši tiek pārbaudīts divu gadu garumā.

Pēc pirmā avīzes numura iznākšanas 2013. gada pavasarī KNAB, aizbildinoties ar veicamu pārbaudi, oficiāli pieprasīja tam sniegt informāciju arī par masu informācijas līdzekļu Nacionāļi, PIETIEK!, Reformisti, PIETIEK! un Saskaņieši, PIETIEK! izgatavošanas un izplatīšanas izmaksām, kā arī to atspoguļojumu grāmatvedības uzskaitē.

Šo pieprasījumu nedaudz komisku padarīja fakts, ka visu šo informāciju KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča bija pieprasījusi par avīzēm, kas tobrīd vēl nemaz nebija iznākušas un līdz ar to nebija arī izplatītas. Turklāt interesanti, ka KNAB neko nevēlējās zināt par vēl vienu neiznākušo, taču tāpat reģistrēto izdevumu - Lembergisti, PIETIEK!.

Savu vēlmi iepazīties ar neiznākušu un neizplatītu avīžu izgatavošanas un izplatīšanas izdevumiem KNAB toreiz pamatoja ar likuma normu, kas tā darbiniekiem ļauj nekontrolēti un bez pamatojuma pieprasīt no jebkuras personas jebkuru informāciju, ko tie vēlas.

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts, ka Biroja amatpersonām ir tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma," savā pieprasījumā norādīja Jurča.

KNAB pieprasījumā savu interesi pamatoja ar to, ka "Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir noteikts pienākums līdz vēlēšanām veikt politisko partiju, to apvienību un ar politiskajām partijām, to apvienībām nesaistīto personu priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmēra ierobežojumu kontroli".

Taču KNAB vadība tā arī nespēja paskaidrot, kādā veidā tā spējusi par vēl neiznākušām avīzēm konstatēt, ka uz tām būs attiecināma priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmēra ierobežojumu kontrole.

Pēc tam sekoja vēl vairākas iznākušas avīzes, tostarp arī krievu valodā izdotā Saskaņieši, PIETIEK!, taču tagad izrādās, ka gandrīz divu gadu laikā KNAB tā arī nav spējis šo uzsākto pārbaudi pabeigt un pat nav ticis skaidrībā pat par galveno jautājumu – ir vai nav šīs avīzes priekšvēlēšanu aģitācija.

KNAB preses pārstāve Laura Dūša pirmdien spēja tikai apstiprināt to, ka pārbaude joprojām nav pabeigta, taču nespēja sniegt nekādu skaidrojumu - kādas grūtības tad KNAB nav ļāvušas gandrīz divu gadu laikā šo pārbaudi pabeigt.

KNAB pārbaudi nav izdevies pabeigt, neraugoties uz pieaicināto "ekspertu" entuziasmu. Tā, piemēram, sabiedriskās politikas centra Providus pētnieces, partijas Vienotība interešu publiskās aizstāves Ivetas Kažokas vēstulē KNAB, kas sākās ar pateicības vārdiem KNAB par iespēju šādu viedokli paust, bija izklāstīti izvērsti skaidrojumi, kāpēc nav pieļaujama tikai negatīvas ievirzes faktu publicēšana par partiju Vienotība. Atkārtoti publicējam šo vēstuli pilnībā:

""Rīgā, 2013.gada 19.novembrī

Viedoklis par „Vienotība, PIETIEK!" atbilstību Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasībām

A.god. Jurčas kundze,

Pateicos par iespēju sniegt viedokli par izdevuma „Vienotība, PIETIEK!" atbilstību Priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, kā arī atvainojos par aizkavēšanos ar atbildi.

Savu viedokli par šo izdevumu vēl 2013.gada martā formulēju rakstā „Ne viss ir žurnālistika, kas reģistrēta kā medijs", kas tika publicēts portālā mansmedijs.lv. Aplūkojot Jūsu atsūtīto materiālu, savas domas neesmu mainījusi:

[1] Izdevumā publicētā informācija atbilst Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pirmā panta priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijai. Konkrētais izdevums viss ir veltīts partijai, kura piedalījās 2013.gada priekšvēlēšanu kampaņā, - Vienotībai - un visi šajā izdevumā atrodamie raksti šo partiju parāda izteikti negatīvi. Tādējādi saturiski, atbilstoši likumā lietotajai terminoloģijai, tas ir netiešs aicinājums balsot pret šo partiju.

[2] Manuprāt, nav nozīmes tam, ka izdevums „Vienotība, PIETIEK!" ir reģistrēts kā masu informācijas līdzeklis. Ne viss, kam ir masu informācijas līdzekļa juridiskā čaula, bauda īpašo žurnālistu brīvības aizsardzību, kas raksturīga demokrātiskām sabiedrībām. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, institūcija, kas pārrauga Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas ievērošanu, savos spriedumos konsekventi atkārto domu, ka vārda brīvība nav neierobežota: īstenojot vārda brīvību, preses rīcībai jāatbilst preses īpašajiem pienākumiem un atbildībai, žurnālistu vārda brīvība tiek aizsargāta tikai tiktāl, cik viņi rīkojas labticīgi ar mērķi sniegt, patiesu un uzticamu informāciju atbilstoši atbildīgas žurnālistikas standartiem (Times Newspapers Ltd v. United Kingdom, 2009.gada 10.martā; Fressoz and Roire v. France; Bļadet Troms0 and Stensaas v. Norway, 1999.gada 20.maijā). Tiesa vērtē katru iespējamo žurnālistu brīvības ierobežojumu gadījumu atsevišķi un vērtē ne tikai labticīgumu, bet arī, piemēram, to, vai žurnālistiem, publiskojot informāciju, varēja būt kāds cits nolūks, izņemot vēlmi sabiedrībai paziņot par tai svarīgiem jautājumiem (Radio Twist A.Š. v. Slovakia, 2006.gada 19.decembrī, 63.paragrāfs). Piemēram, 2013.gada 28.jūlijā stājās spēkā ECT spriedums lietā Novaya Gazeta and Borodyanskiy v. Russia, kur tiesa skaidrāk nekā jebkad agrāk formulēja žurnālistu pienākumus situācijās, kad viņi vēlas atsaukties uz Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantēto vārda brīvības aizstāvību: „While enjoying the protection afforded by the Convention, journalists must, when exercising their duties, abide by the principles of responsible journalism, namely to act in good faith, provide accurate and reliable information, objectively reflect the opinions of those involved in a public debate, and refrain from pure sensationalism. (37.paragrāfs)."

Uzskatu, ka Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteiktais vārda brīvības aizstāvības standarts ir saskanīgs: proti, Satversme garantē to pašu vārda brīvības apjomu kā konvencija. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma ierobežojumi,, piemēram, par tēriņu „griestiem" pasta izdevumiem, nevar attiekties uz atbildīgu žurnālistu darbu (kura aizsardzība izriet no Satversmes un Cilvēktiesību konvencijas) - piemēram, situācijām, kad kāds no laikrakstiem publicē un pa pastu lasītājiem izplata korekti veidotus dažādu partiju kandidātu darba vērtējumus vai arī dažādu partiju kandidātus aptaujā par viņu nākotnes iecerēm (kas katrā gadījumā atsevišķi varētu izskatīties pēc priekšvēlēšanu aģitācijas). Šādos gadījumos, tā kā likumdevēja mērķis nekad nav bijis ierobežot korektu un atbildīgu partiju darba vērtējumu, likuma piemērotajam ir jāpiemēro teleoloģiskā redukcija un attiecīgie materiāli nav jāuzskata par priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem . Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izpratnē.

Vienlaikus tad, kad šie standarti nav ievēroti, KNAB ir jāvērtē katra situācija atsevišķi. Arī medijs (plašsaziņas līdzeklis) dažkārt var izrādīties „ar partijām nesaistīta persona" („trešā persona") Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izpratnē.

Konkrētajā gadījumā uzskatu, ka izdevums „Vienotība, PIETIEK!" ir parasts aģitācijas veicējs, kas nebauda žurnālistu īpašo vārda brīvības aizstāvību. Eiropas Cilvēktiesību tiesas cilvēktiesību ievērošanas pārbaudes standarta atslēgas vārdi: laba ticība un atbildīga žurnālistika. Abi šie principi nav saskatāmi rīcībā, kur īsi pirms vēlēšanām, laikā, kad darbojas likumā noteiktie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi, par nezināmas izcelsmes līdzekļiem ievērojamā eksemplāru skaitā tiek publiskots vienas partijas kritizēšanai veltīts izdevums, kura satura veidošanas principi un metodes neliecina par labticīgiem nolūkiem vai atbildīgu žurnālistiku . Pēc formas un satura šāds materiāls nav nošķirams no sabiedrisko attiecību kampaņas un kā tāds, manuprāt, nebauda žurnālistu īpašās vārda brīvības garantijas. Līdz ar to uzskatu, ka attiecīgais izdevums pirmsšķietami (skat. trešo daļu šajā atzinumā) ir uzskatāms par „nesaistītas personas veiktu aģitāciju" Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 4.panta izpratnē.

[3]  Priekšvēlēšanu aģitācija (arī sabiedrisko attiecību kampaņu veidolā) demokrātiskā sabiedrībā ir normāla, pat vēlama parādība - katram Latvijas iedzīvotājam ir konstitucionāla ranga tiesības vērtēt vēlēšanu kandidātus, pirms vēlēšanām atgādināt viņu labos vai sliktos darbus, prasīt konkrētību savās nākotnes iecerēs. Taču šīs tiesības nav neierobežotas. Latvijas priekšvēlēšanu aģitācijas un partiju finansēšanas regulējums ticis veidots ar mērķi līdzsvarot vēlēšanu kandidātu izredzes (pēc iespējas samazinot priekšvēlēšanu kampaņu dārdzību), kā arī mazināt nezināmas izcelsmes naudas ietekmi uz politiku. Tādēļ pašreizējais regulējums paredz ne tikai priekšvēlēšanu izdevumu limitus pašām partijām, bet arī tā sauktajām „trešajām personām" (Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 4.pants): Likumdevējs apzināti vēl iepriekšējo Saeimu sasaukumu laikā, mācoties no 2006.gada Saeimas vēlēšanu kampaņas pieredzes, izveidoja „trešo personu" aģitācijas regulējumu tā, lai ar partijām nesaistītām personām nebūtu jāsniedz obligātas atskaites par saviem priekšvēlēšanu, izdevumiem, - taču šāda risinājuma cena bija tā, ka „trešajām personām" atļautais priekšvēlēšanu tēriņu apjoms noteikts salīdzinoši neliels (15 minimālās mēnešalgas). Šis limits turklāt attiecas nevis uz visiem trešo personu izdevumiem, bet tikai to daļu - reklāmām radio, televīzijā, internetā, presē, kā arī priekšvēlēšanu labdarības izdevumiem un pasta izdevumiem, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Manā rīcībā nav informācijas par to, vai izdevums „Vienotība, PIETIEK!" izplatīts pa pastu un, ja tā, kādi ir bijuši pasta izdevumi, - vai tie ir vai nav pārsnieguši „trešajām personām" atļauto priekšvēlēšanu tēriņu limitu.

[4]  Tā kā manā rīcībā, rakstot šo viedokli, nav informācijas par to, kas konkrēti ir maksājis par izdevuma „Vienotība, PIETIEK!" izdošanu un izplatīšanu, kā arī par to, vai tā izdošana un saturs ir tikuši koordinēti ar kādu no vēlēšanu dalībniekiem vai partiju kampaņu organizatoriem („tiešā saikne" ar partiju Augstākās Tiesas 2006.gada decembra sprieduma izpratnē), tad es nevaru izvērtēt, vai šī aģitācija būtu „pierēķināma" kādam no vēlēšanu; dalībniekiem. Uzskatu, ka KNAB būtu pienākums pārliecināties par to, vai šāda mēroga aģitācijas kampaņa ir vai nav notikusi no partijām neatkarīgi."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...