Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kārtējo reizi ir apliecinājis sava darba efektivitāti - kā izrādās, vēl joprojām nav pabeigta pārbaude par avīzēm Vienotība, PIETIEK!, turklāt nevis tām, kas iznāca aizvadītajā rudenī, pirms 12. Saeimas vēlēšanām, bet gan tām, kas pie vēlētājiem nonāca jau 2013. gadā - pirms pašvaldību vēlēšanām. Turklāt KNAB nespēj paskaidrot, kas tieši tiek pārbaudīts divu gadu garumā.

Pēc pirmā avīzes numura iznākšanas 2013. gada pavasarī KNAB, aizbildinoties ar veicamu pārbaudi, oficiāli pieprasīja tam sniegt informāciju arī par masu informācijas līdzekļu Nacionāļi, PIETIEK!, Reformisti, PIETIEK! un Saskaņieši, PIETIEK! izgatavošanas un izplatīšanas izmaksām, kā arī to atspoguļojumu grāmatvedības uzskaitē.

Šo pieprasījumu nedaudz komisku padarīja fakts, ka visu šo informāciju KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča bija pieprasījusi par avīzēm, kas tobrīd vēl nemaz nebija iznākušas un līdz ar to nebija arī izplatītas. Turklāt interesanti, ka KNAB neko nevēlējās zināt par vēl vienu neiznākušo, taču tāpat reģistrēto izdevumu - Lembergisti, PIETIEK!.

Savu vēlmi iepazīties ar neiznākušu un neizplatītu avīžu izgatavošanas un izplatīšanas izdevumiem KNAB toreiz pamatoja ar likuma normu, kas tā darbiniekiem ļauj nekontrolēti un bez pamatojuma pieprasīt no jebkuras personas jebkuru informāciju, ko tie vēlas.

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikts, ka Biroja amatpersonām ir tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma," savā pieprasījumā norādīja Jurča.

KNAB pieprasījumā savu interesi pamatoja ar to, ka "Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir noteikts pienākums līdz vēlēšanām veikt politisko partiju, to apvienību un ar politiskajām partijām, to apvienībām nesaistīto personu priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmēra ierobežojumu kontroli".

Taču KNAB vadība tā arī nespēja paskaidrot, kādā veidā tā spējusi par vēl neiznākušām avīzēm konstatēt, ka uz tām būs attiecināma priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu apmēra ierobežojumu kontrole.

Pēc tam sekoja vēl vairākas iznākušas avīzes, tostarp arī krievu valodā izdotā Saskaņieši, PIETIEK!, taču tagad izrādās, ka gandrīz divu gadu laikā KNAB tā arī nav spējis šo uzsākto pārbaudi pabeigt un pat nav ticis skaidrībā pat par galveno jautājumu – ir vai nav šīs avīzes priekšvēlēšanu aģitācija.

KNAB preses pārstāve Laura Dūša pirmdien spēja tikai apstiprināt to, ka pārbaude joprojām nav pabeigta, taču nespēja sniegt nekādu skaidrojumu - kādas grūtības tad KNAB nav ļāvušas gandrīz divu gadu laikā šo pārbaudi pabeigt.

KNAB pārbaudi nav izdevies pabeigt, neraugoties uz pieaicināto "ekspertu" entuziasmu. Tā, piemēram, sabiedriskās politikas centra Providus pētnieces, partijas Vienotība interešu publiskās aizstāves Ivetas Kažokas vēstulē KNAB, kas sākās ar pateicības vārdiem KNAB par iespēju šādu viedokli paust, bija izklāstīti izvērsti skaidrojumi, kāpēc nav pieļaujama tikai negatīvas ievirzes faktu publicēšana par partiju Vienotība. Atkārtoti publicējam šo vēstuli pilnībā:

""Rīgā, 2013.gada 19.novembrī

Viedoklis par „Vienotība, PIETIEK!" atbilstību Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasībām

A.god. Jurčas kundze,

Pateicos par iespēju sniegt viedokli par izdevuma „Vienotība, PIETIEK!" atbilstību Priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, kā arī atvainojos par aizkavēšanos ar atbildi.

Savu viedokli par šo izdevumu vēl 2013.gada martā formulēju rakstā „Ne viss ir žurnālistika, kas reģistrēta kā medijs", kas tika publicēts portālā mansmedijs.lv. Aplūkojot Jūsu atsūtīto materiālu, savas domas neesmu mainījusi:

[1] Izdevumā publicētā informācija atbilst Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pirmā panta priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijai. Konkrētais izdevums viss ir veltīts partijai, kura piedalījās 2013.gada priekšvēlēšanu kampaņā, - Vienotībai - un visi šajā izdevumā atrodamie raksti šo partiju parāda izteikti negatīvi. Tādējādi saturiski, atbilstoši likumā lietotajai terminoloģijai, tas ir netiešs aicinājums balsot pret šo partiju.

[2] Manuprāt, nav nozīmes tam, ka izdevums „Vienotība, PIETIEK!" ir reģistrēts kā masu informācijas līdzeklis. Ne viss, kam ir masu informācijas līdzekļa juridiskā čaula, bauda īpašo žurnālistu brīvības aizsardzību, kas raksturīga demokrātiskām sabiedrībām. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, institūcija, kas pārrauga Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas ievērošanu, savos spriedumos konsekventi atkārto domu, ka vārda brīvība nav neierobežota: īstenojot vārda brīvību, preses rīcībai jāatbilst preses īpašajiem pienākumiem un atbildībai, žurnālistu vārda brīvība tiek aizsargāta tikai tiktāl, cik viņi rīkojas labticīgi ar mērķi sniegt, patiesu un uzticamu informāciju atbilstoši atbildīgas žurnālistikas standartiem (Times Newspapers Ltd v. United Kingdom, 2009.gada 10.martā; Fressoz and Roire v. France; Bļadet Troms0 and Stensaas v. Norway, 1999.gada 20.maijā). Tiesa vērtē katru iespējamo žurnālistu brīvības ierobežojumu gadījumu atsevišķi un vērtē ne tikai labticīgumu, bet arī, piemēram, to, vai žurnālistiem, publiskojot informāciju, varēja būt kāds cits nolūks, izņemot vēlmi sabiedrībai paziņot par tai svarīgiem jautājumiem (Radio Twist A.Š. v. Slovakia, 2006.gada 19.decembrī, 63.paragrāfs). Piemēram, 2013.gada 28.jūlijā stājās spēkā ECT spriedums lietā Novaya Gazeta and Borodyanskiy v. Russia, kur tiesa skaidrāk nekā jebkad agrāk formulēja žurnālistu pienākumus situācijās, kad viņi vēlas atsaukties uz Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantēto vārda brīvības aizstāvību: „While enjoying the protection afforded by the Convention, journalists must, when exercising their duties, abide by the principles of responsible journalism, namely to act in good faith, provide accurate and reliable information, objectively reflect the opinions of those involved in a public debate, and refrain from pure sensationalism. (37.paragrāfs)."

Uzskatu, ka Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteiktais vārda brīvības aizstāvības standarts ir saskanīgs: proti, Satversme garantē to pašu vārda brīvības apjomu kā konvencija. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma ierobežojumi,, piemēram, par tēriņu „griestiem" pasta izdevumiem, nevar attiekties uz atbildīgu žurnālistu darbu (kura aizsardzība izriet no Satversmes un Cilvēktiesību konvencijas) - piemēram, situācijām, kad kāds no laikrakstiem publicē un pa pastu lasītājiem izplata korekti veidotus dažādu partiju kandidātu darba vērtējumus vai arī dažādu partiju kandidātus aptaujā par viņu nākotnes iecerēm (kas katrā gadījumā atsevišķi varētu izskatīties pēc priekšvēlēšanu aģitācijas). Šādos gadījumos, tā kā likumdevēja mērķis nekad nav bijis ierobežot korektu un atbildīgu partiju darba vērtējumu, likuma piemērotajam ir jāpiemēro teleoloģiskā redukcija un attiecīgie materiāli nav jāuzskata par priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem . Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izpratnē.

Vienlaikus tad, kad šie standarti nav ievēroti, KNAB ir jāvērtē katra situācija atsevišķi. Arī medijs (plašsaziņas līdzeklis) dažkārt var izrādīties „ar partijām nesaistīta persona" („trešā persona") Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izpratnē.

Konkrētajā gadījumā uzskatu, ka izdevums „Vienotība, PIETIEK!" ir parasts aģitācijas veicējs, kas nebauda žurnālistu īpašo vārda brīvības aizstāvību. Eiropas Cilvēktiesību tiesas cilvēktiesību ievērošanas pārbaudes standarta atslēgas vārdi: laba ticība un atbildīga žurnālistika. Abi šie principi nav saskatāmi rīcībā, kur īsi pirms vēlēšanām, laikā, kad darbojas likumā noteiktie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi, par nezināmas izcelsmes līdzekļiem ievērojamā eksemplāru skaitā tiek publiskots vienas partijas kritizēšanai veltīts izdevums, kura satura veidošanas principi un metodes neliecina par labticīgiem nolūkiem vai atbildīgu žurnālistiku . Pēc formas un satura šāds materiāls nav nošķirams no sabiedrisko attiecību kampaņas un kā tāds, manuprāt, nebauda žurnālistu īpašās vārda brīvības garantijas. Līdz ar to uzskatu, ka attiecīgais izdevums pirmsšķietami (skat. trešo daļu šajā atzinumā) ir uzskatāms par „nesaistītas personas veiktu aģitāciju" Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 4.panta izpratnē.

[3]  Priekšvēlēšanu aģitācija (arī sabiedrisko attiecību kampaņu veidolā) demokrātiskā sabiedrībā ir normāla, pat vēlama parādība - katram Latvijas iedzīvotājam ir konstitucionāla ranga tiesības vērtēt vēlēšanu kandidātus, pirms vēlēšanām atgādināt viņu labos vai sliktos darbus, prasīt konkrētību savās nākotnes iecerēs. Taču šīs tiesības nav neierobežotas. Latvijas priekšvēlēšanu aģitācijas un partiju finansēšanas regulējums ticis veidots ar mērķi līdzsvarot vēlēšanu kandidātu izredzes (pēc iespējas samazinot priekšvēlēšanu kampaņu dārdzību), kā arī mazināt nezināmas izcelsmes naudas ietekmi uz politiku. Tādēļ pašreizējais regulējums paredz ne tikai priekšvēlēšanu izdevumu limitus pašām partijām, bet arī tā sauktajām „trešajām personām" (Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 4.pants): Likumdevējs apzināti vēl iepriekšējo Saeimu sasaukumu laikā, mācoties no 2006.gada Saeimas vēlēšanu kampaņas pieredzes, izveidoja „trešo personu" aģitācijas regulējumu tā, lai ar partijām nesaistītām personām nebūtu jāsniedz obligātas atskaites par saviem priekšvēlēšanu, izdevumiem, - taču šāda risinājuma cena bija tā, ka „trešajām personām" atļautais priekšvēlēšanu tēriņu apjoms noteikts salīdzinoši neliels (15 minimālās mēnešalgas). Šis limits turklāt attiecas nevis uz visiem trešo personu izdevumiem, bet tikai to daļu - reklāmām radio, televīzijā, internetā, presē, kā arī priekšvēlēšanu labdarības izdevumiem un pasta izdevumiem, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Manā rīcībā nav informācijas par to, vai izdevums „Vienotība, PIETIEK!" izplatīts pa pastu un, ja tā, kādi ir bijuši pasta izdevumi, - vai tie ir vai nav pārsnieguši „trešajām personām" atļauto priekšvēlēšanu tēriņu limitu.

[4]  Tā kā manā rīcībā, rakstot šo viedokli, nav informācijas par to, kas konkrēti ir maksājis par izdevuma „Vienotība, PIETIEK!" izdošanu un izplatīšanu, kā arī par to, vai tā izdošana un saturs ir tikuši koordinēti ar kādu no vēlēšanu dalībniekiem vai partiju kampaņu organizatoriem („tiešā saikne" ar partiju Augstākās Tiesas 2006.gada decembra sprieduma izpratnē), tad es nevaru izvērtēt, vai šī aģitācija būtu „pierēķināma" kādam no vēlēšanu; dalībniekiem. Uzskatu, ka KNAB būtu pienākums pārliecināties par to, vai šāda mēroga aģitācijas kampaņa ir vai nav notikusi no partijām neatkarīgi."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...