Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimā ievēlētajiem deputātiem un valdības ministriem vajadzētu būt tikai vienam mērķim – strādāt sabiedrības interesēm, cenšoties uzlabot ikkatra iedzīvotāja labklājību un drošību. Izklausās jau labi un loģiski, bet brīžiem vairāk šķiet, ka Saeimas deputāti un vairāki ministri savu aktivitāti it kā sabiedrības interesēs izrāda tikai tad, kad kāds notikums sabiedrībā, ir radījis plašu rezonansi.

Pārējā laikā tiek veikti darbi, par kuriem, nereti sabiedrība nav informēta, bet, ja pat ir, tad, vismaz saprātīgi domājot, ir pagrūti izsekot tā loģikai un lietderībai, nu – vismaz plašākas sabiedrības interesēm noteikti.

Lai neizplūstu pārāk gari, apskatīšu tik pēdējā laika, manuprāt, izteiktākos gadījumus. Domājot par tiem, man līdzībās nāk prātā tādi televīzijas raidījumi, kā “Tā var notikt tik Krievijā”, “Video kuriozi”, vai vismaz varētu uzņemt filmu ar nosaukumu “Stulbs un vēl stulbāks Latvijā”.

Sākšu ar deputātu un ministru masu psihozi, kur nu katrs centās izpausties, kā māk. Proti, nu jau bēdīgi slavenā Misānes lieta. Šeit es runāšu nevis par Misāni – vainīga vai nevainīga, vajag izdot vai ne, bet gan par politiķu šī brīža reakcijām. Uzsvēršu – šī brīža.

Kamdēļ šo uzsveru, pavisam vienkārši – par šo lietu bija zināms jau 2019. gada sākumā. Vai kāds spēj atcerēties, vai tad politiķi vai citas amatpersonas iesaistījās šajā lietā? Piedodiet, es ne. Vai viņiem bija zināms par šo gadījumu? Ar lielu pārliecību varu teikt, ka jā.

Domāju, ka vēlāk, ja Misānes lietā būs pieņemts viņai labvēlīgs lēmums, tad būs kā ar Ļeņina baļķa nešanu – nesēju būs tik daudz, ka tik garu baļķi pat nebūs iespējams atrast, tas nekas, ka iesākumā tas gulēja sūnām apaudzis un nevienam nevajadzīgs.

Visu politiķu sastrādāto par šo jautājumu neuzskaitīšu, ikkatrs tam varēja izsekot līdzi. Kas tur tik nebija, atbildības novelšana no viena uz otru, apvainojumi, solījumi utt. Tomēr divi ir jāizceļ. Kurš no viņiem ieņemtu godpilno pirmo vietu, lai to katrs pats izdomā.

Tātad, atrodoties Parīzē OECD rīkotajā ministru sanāksmē par migrāciju, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sarunu starplaikā uzrunāja Dienvidāfrikas Republikas iekšlietu ministru Aaronu Motsoaledi. Ministre īsumā izklāstīja situāciju, kas radusies ar Latvijas pilsoni Kristīni Misāni, un lūdza iespēju par šo operatīvi sarīkot divpusēju tikšanos, lai detalizētāk pārrunātu radušos situāciju. DĀR ministrs Ārons Motsoaledi šādam konstruktīvas sarunas modelim piekrita, un abi pārrunāja aktualitāti, kas pašlaik ir vitāli svarīga Latvijas pilsones Misānes turpmākajam liktenim.1 

Izklausās labi un patriotiski, tikai ir viens liels BET. Jāatceras, ka Petraviča 5. septembrī uzstājās Budapeštas Demogrāfijas forumā, kurā neilgi pirms tam runu teica Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Runātāju vidū bija arī Čehijas premjers Andrejs Babišs un Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs. Video no Petravičas runas konferencē dzirdams, kā ministre monotoni, lauzītā angļu valodā un ar neatbilstošām pauzēm nolasa sakāmo, dažkārt ar grūtībām izrunājot vārdus.2

Tagad uz šo paskatāmies ar skatu no malas. Te tiek atspoguļots, ka R.Petraviča izmanto vismazāko iespēju, lai glābtu K.Misāni, bezmaz vai ķer pie rokas starptautiskā pasākumā DĀR iekšlietu ministru un apspriež sarežģītu, juridisku jautājumu, bezmaz vai sarunā sarīkot divpusēju tikšanos, savukārt video, kurā redzamas tās pašas R.Petravičas uzstāšanās angļu valodā, liek uzdot pamatotu jautājumu, vai viņa vispār angliski ko sakarīgu pati spēj pateikt. Ko viņi varēja sarunāt?!

Otrs šī jautājuma varonis - partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars trešdien nosūtījis vēstuli ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV), aicinot izvērtēt iespēju liegt Dānijas vēstniekam Flemmingam Stenderam turpināt darbu Latvijā.3

M.Bondars laikam nekad dzīvē nav lasījis Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un nesaprot, kādas sekas jau rāda šāds paziņojums vien, nemaz nerunājot par to, kas notiktos, ja tik tiešām šo ideju īstenotu.

Tālāk būs divas situācijas, bet varoņi, vai vismaz to partijas, vieni un tie paši. Izskatās, ka Jānis Bordāns (JKP) un Sandis Ģirģens (KPV LV) savstarpējā komunikācija ir atgriezušies bērnudārzā, kur puikas pa kluso mērās, kuram tad tas nu ir garāks.

Šo abu saķeršanās gadījumi jau ir vairāki, bet pēdējais lielākais – jautājumā par Valsts drošības dienesta ēkas celtniecību. Neiztika arī bez apvainojumiem. Proti, J.Bordāns savu valdības kolēģi pat nosauca par meli.4 Brīžiem rodas sajūta, ka J.Bordāns vēlas ietekmēt ikkatru jomu, jo attiecībā par VDD ēkas būvniecību nevarēja nepamanīt, ka faktiski viņš atklāti cenšas SAB un VDD palikt zem vienas ēkas jumtu.

Pat šķiet, ka viņam vienalga, kur atsevišķu ēku VDD vajadzībām būvētu. Tur, kur pašlaik plānots, vai kaut Daugavpilī. Galvenais – izmantot izdevību savu interešu bīdīšanai. Nelielai atkāpei: nez, tas kaut kādā veidā nesaskan ar JKP centieniem veidot vienu “superdienestu”, apvienojot SAB, VDD un KNAB? Ja tā paņem, ja jau SAB un VDD dabūtu zem vienas ēkas jumtu, tad tas būtu vēl viens arguments, kādēļ nepieciešams apvienot juridiski.

Labi, par ēku paplēsās, bet ar to nav gana. Ejam tālāk. Iesākumā salikšu divus faktus:

30. janvārī Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauts likumprojekts grozījumiem Krimināllikumā, lai paredzētu kriminālatbildību par apzinātu nepatiesu ziņu izplatīšanu mantkārīgos nolūkos. Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Uldis Budriķis ir izstrādājis likuma grozījumus.5

13. februārī sanāca iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV.LV) sasauktā darba grupa par to, kā izstrādāt atbilstošu juridisko ietvaru un rast rīkus cīņai ar viltus ziņām, dezinformāciju, propagandu un naida runu internetā.6

Faktiski kā 30.janvārī, tā arī 13.februārī apskatāmais jautājums un problēma ir viena – viltus ziņas. Tā vietā, lai vienā formātā šo jautājumu risinātu, S.Ģirģens veido savu darba krupu. Mērīšanās starp J.Bordānu un S.Ģirģenu turpinās. Tiesa, te Ģirģens, varētu tā teikt, pat pārcentās. Ja JKP priekšlikumā ir runa par viltus ziņām, tad Ģirģens pielika arī klāt dezinformāciju.

Ko tad saturiski nozīmē šie abi vārdi. Dezinformācija – apzināti sagrozīta, nepareiza informācija7. Viltus ziņas - viltus stāsti, kas, šķiet, ir ziņas, izplatās internetā vai izmantojot citus plašsaziņas līdzekļus, parasti tiek veidoti politisko uzskatu ietekmēšanai vai kā joks8. (Jāatzīmē, ka latviešu valodā nav atrodams autoritatīvs skaidrojums, kas ir “viltus ziņas”.)

Loģiski domājot, sanāk, ka Ģirģena veidotā komisija faktiski spriedīs divas reizes par vienu un to pašu.

Skatot šo jautājumu no citas, puses, politiķu rīcība cīņā pret viltus ziņām ir vairāk nekā apsveicama, bet nez vai viņi aizdomājās arī par to, ko viņi stāsta priekšvēlēšanu kampaņu laikā?

1 https://skaties.lv/zinas/latvija/petravica-versusi-dar-iekslietu-ministra-uzmanibu-kristines-misanes-lietai/

2 https://www.apollo.lv/6784438/video-labklajibas-ministre-konference-ungarija-paspid-ar-anglu-valodas-zinasanam

3 https://www.delfi.lv/news/national/politics/bondars-aicina-izraidit-danijas-vestnieku-par-bezdarbibu-misanes-lieta.d?id=51878607

4 https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/strida-par-vdd-eku-bordans-nosauc-kolegi-par-meli-girgens-aicina-nelietot-tadus-vardus?id=51842941

5 https://konservativie.lv/2020/01/30/saeima-vertes-jauno-konservativo-priekslikumus-cinai-ar-viltus-zinam/

6 https://lvportals.lv/dienaskartiba/313186-girgens-sasauc-darba-grupu-likumu-izstradei-dezinformacijas-apkarosanai-2020

7 https://tezaurs.lv/#/sv/dezinform%C4%81cija

8 https://dictionary.cambridge.org/dictionary/english/fake-news

Novērtē šo rakstu:

51
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...