Iesaki rakstu: 
Dombrovskis ir pelēcība, Dombrovskis ir tūļa, Dombrovskis ir grāmatvedis, Dombrovskim nav vīzijas, ar Dombrovski nebūs nekāda izrāviena, Dombrovskis nevelk, nav aktuāls un atbilstošs, - vai esat pamanījuši šo jauno dziesmiņu, ko dažādi aizkulišu politspēlmaņi pēdējā laikā dudina aizvien skaļāk un skaļāk? Noteikti jau esat.
Dudinātājiem, protams, taisnība – Dombrovskim harizmas un vīzijas ir apmēram tikpat daudz cik Šķēlem godīguma, Lembergam pieticīguma vai Repšem paškritiskuma. Mūsu rekordpremjers ir tik pelēcīgs, ka pat grēciņi ar ģimenes pusbankrotējušo nekustamo īpašumu biznesu un sievas biznesa partneres bīdīšanu, kas citu politiķi aši vien būtu aizsūtījuši ilgstošā piespiedu atvaļinājumā, viņa izpildījumā ir šķituši gluži vienkārši garlaicīgi.
Jā, tā tas ir - bet kurš tad nu to nezināja? Nez kāpēc tad nu vajadzēja gaidīt visus šos gadus, lai nu šo faktu pēkšņi pamanītu un ar to nāktu klajā kā satriecošu jaunumu...
Par to, kāpēc šis meldiņš sācis skanēt tieši tagad, viss gan it kā būtu pietiekami skaidrs: lai cik zemu mēs vērtētu Zatlera reformu partijas veikumu (vai kā nu to sauc), vismaz vienu tās pārstāvji valdošajā koalīcijā ir izdarījuši – tīši vai nejauši, taču ieriebuši pietiekami lielam skaitam Vienotības un ZZS megabarotāju, no kuriem virspusē peldošie tagad manāmi jaunajā Repšes-Jaunupa-Titava biedrībā.
Protams, kurš nu būs mierā ar tādu „nodevību”, ka iepriekš Auguļa un Kampara rebēs miera mikas nosvērtībā noraudzījies Dombrovskis nu tieši tikpat vienaldzīgi noskatās, kā visu pa savam apzināti vai neapzināti pārtaisa Ronis un Pavļuts. Un dziesmiņa sāk skanēt aizvien skaļāk – Dombrovskis nevelk, Dombrovskis nevelk...
Tiktāl – par pietiekami skaidrajiem, patiesībā jau vienkārši brēcoši skaidrajiem motīviem, kas vieno šādus meldiņus balstošo, visādi citādi raibo Mierkalnu, Vaitaišu, Berķu un Lembergu kompāniju. Taču daudz būtiskāk un arī interesantāk ir paraudzīties – kur ir tās lieliskās spilgtās un vīzijas pa labi, pa kreisi nērsošās kandidatūras, kuras kā gulbji pavasara vietā uz saviem spārniem atnestu tik vajadzīgo valstisko izrāvienu.
Pats esmu ne mazums nejaucību rakstījis un teicis par Dombrovski un arī pašlaik domāju tāpat, taču – ir viena lieta, ko pašreizējam premjeram nevar pārmest. Viņam tiešām nav ne gribas, ne vīzijas, ne krampja, bet viņš vismaz ir kompetents savā postenī. Nez vai kādam ir šaubas, ka Dombrovskis puslīdz saprot, kas un kā notiek gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē. Un, ja salīdzina ar to publiku, kurai acīmredzami nagi niez uz šo vai jebkuru citu kaut cik būtisku valstisku krēslu, tad...
Pirms burtiski pāris dienām, piemēram, viens tāds izbijis premjera amata kandidāts Viesturs Tamužs laikrakstā Diena dalījās savās zināšanās un analīzē par jomu, kuru viņam kā Latvijas Riska asociācijas dibinātājam un pašpasludinātam riska investoram it kā vajadzētu pārzināt, - proti, par investīcijām.
Reizē ar gana pelēcīgiem štampiem un tradicionālu latvisku īdēšanu Tamuža kungs nāca klajā arī ar dažām spilgtām un principiālām tēzēm – tostarp par „neaktuālā Dombrovska” valdības knakstīšanos ap Arābu Emirātu naudas maisiem, kuru saturs latvju zemei, visticamākais, nenākšot par labu.
Kāpēc? Tāpēc, ka, investīciju speciālista Tamužaprāt, „naudas tur patiešām ir ļoti daudz. Bet tā ir ar zināmu zīmodziņu. Ja mēs to ar visu tās islama auru akceptējam šeit, tad mēs tā īpatnēji sevi iezīmējam pasaules kartē, kā viņu draugi šeit”...
Būtu tikai normāli, ja šādi savu ģeopolitisko skatījumu paustu tante Ņura. Kāpēc gan tantei Ņurai būtu jāzina, ka, piemēram, viens pats Emirātu Abu Dhabi Investment Authority visā pasaulē, visdažādākajās valstīs un nozarēs investējis savus 300-900 miljardus dolāru (publiskie dati būtiski atšķiras).
Tantei Ņurai arī nav jāzina, ka vienā pašā ASV Citigroup minētais Abu Dabi kantoris investējis septiņus miljardus dolāru – un neviens aprobežots jefiņš kaut kā nebrēkā un nebrēkā, un nebrēkā par amerikāņu megabankas „zīmodziņu” vai, teiksim, „islamiski arābisko smaciņu”.
Tantei Ņurai tas, protams, nav jāzina – toties ar dziļām domām un izteiktiesvēlmi, bet ne zināšanām pārpilnais Tamuža kungs, raugi, ir ne tikai izbijis premjera amata kandidāts (kurš, kā izriet no intervijas, arī tagad pat ļoti labprāt...), bet arī – patiešām, patiešām, tas nav nekāds joks - pie Valsts prezidenta izveidotās augsta līmeņa grupas investīciju piesaistē dalībnieks.
Un šādi te augsta līmeņa investīciju speciālisti prezidenta Bērziņa paspārnē tātad sēž un spriež atbilstoši tam zināšanu līmenim, ko tik krāšņi demonstrējis Tamuža kungs – ui, nē, šito naudu mums nevajag, to arī labāk neņemsim, bet šitā būs labā, jo vakar Centrāltirgū, kāpostus pērkot, dzirdēju, ka tur tā un tā...
Ar vārdu sakot, nav, protams, tas Dombrovskis nekāds politradības kronis, taču mums tā kā jau būtu bijis pietiekami aprobežotu ļaužu, kuri augstu valsts amatu uzskatījuši par īsto vietu, lai attiecīgajā jomā apgūtu kaut jel kādas zināšanas, - visu šo Slakteru, Kristovsku, Kamparu un Co.
Un, ja vienīgā iespējamā izvēle ir – kāda tālu skanoša, bet tukša tamužveidīga muca vai pelēcīgais tūļa Dombrovskis -, valstij un mums visiem būs krietni labāk, ja neaktuālais Dombrovskis vēl kādu laiciņu paliks tur, kur ir.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Pēc lasītāju ierosinājuma to publicējam arī šeit.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
